Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valka – novadu saprecināšanas sāpju bērns 1

Iespējams, tagad Valkai atspēlējas 99 gadus sens notikums, kad Latvijas brīvības cīņu laikā  pilsētas nacionālais sastāvs bija mainījies un latvieši tajā  palika mazākumā,  tad 1920. gadā angļu pulkveža  Stīvena Talentsa vadītā robežkomisija nolēma, ka Valkas lielākā daļa ar tās centru tiek iekļauta Igaunijā, Latvijai atstājot vien pilsētas rietumu nomali.

Varbūt toreiz zaudētā teritorija, tāpat arī pilsētas atrašanās  valsts pierobežā un tas, kā pašvaldība plāno sava budžeta izdevumus, ir vieni no faktoriem, kas bremzē Valkas attīstību. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā materiāla, šobrīd Valka gan pēc iedzīvotāju skaita (4,6 tūkstoši 2019. gadā), gan pēc uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības (14,4 miljoni eiro) ir mazākais no Latvijas attīstības centriem. Piemēram, tuvējā Smiltenē šī uzņēmējdarbībā radītā pievienotā vērtība ir 40,7 miljoni eiro.

Nemainiet upes tecēšanas virzienu!

Taču Valkai tik un tā ir ieplānota misija būt par jaunveidojama pierobežas novada attīstības centru. Proti, lēmums “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, ko šogad  pieņēma Saeima, paredz  līdz 2021. gadam izveidot Latvijā ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldību administratīvās teritorijas.  VARAM rosina noteikt 35 pašvaldību modeli esošo 119 vietā, tās apvienojot un izveidojot lielākus novadus. VARAM prezentētajā teritoriālās reformas projekta kartē esošajam Valkas novadam ir pievienoti Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadi. 

Pašreizējais piedāvājums administratīvi teritoriālajai reformai nav gala variants, tas nodots izvērtēšanai pašvaldībām un iedzīvotājiem. Līdzšinējās atsauksmes norāda, ka Valkas novada nākotne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem un viņa komandai var sagādāt pamatīgas galvassāpes, jo nākas uzklausīt ar Valku saprecināmo novadu iebildumus.

Pirms nedēļas, 26. jūlijā, ministrs Juris Pūce, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs un valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš ieradās Valkas novada domē, kur uz konsultācijām par administratīvo teritoriālo reformu VARAM bija uzaicinājusi Valkas, Rūjienas, Strenču un Naukšēnu novadu domju priekšsēdētājus un deputātus.

Nemainiet upes tecēšanas virzienu! Ir jāievēro iedzīvotāju pārvietošanās plūsma un līdzšinējās tendences! Tā var rezumēt sanāksmē dzirdētos viedokļus, jo Rūjienas, Strenču un Naukšēnu novadi piespiedu apvienošanās gadījumā vēlas iekļauties sadarbības teritorijā ar Valmieras puses pašvaldībām, bet Valku tie saredz kā speciālu ekonomisko zonu kopā ar Igaunijas pilsētu Valgu. Ko darīt ar tagadējiem Valkas novada pagastiem? Pievienot kaimiņu novadiem, piemēram, Smiltenei un Rūjienai, – arī tāds priekšlikums izskanēja sanāksmē.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis netic, ka Valkai un Valgai varētu piešķirt speciālās ekonomiskās zonas statusu un to uzsvēra arī sanāksmē, proti, jau daudzus gadus gan viņš, gan viņa kolēģi Valgā esot centušies ideju par Valku un Valgu kā šādu ekonomisko zonu prezentēt Latvijas un Igaunijas valdībās un pat Eiropas Parlamentā Briselē, taču rezultātu nav.
“Ja politiskā līmenī vienkārši būtu jāpaspiež roka, un dzirdīgas ausis jau ir, tad, tiklīdz nonākam līdz nozaru ministrijām, tās pasaka – “nekad, jo mēs negribam, ka nauda iet pāri robežai, mums pašiem naudas maz”. Tas vairāk ir Latvijas puses arguments,” kolēģiem un ministram skaidroja Valkas novada domes priekšsēdētājs. 

Ja Valka un Valka kā vienota speciālā ekonomiskā zona vai brīvpilsēta, vai viena pilsēta divās valstīs ir  neīstenojama vīzija, tad apvienotais Valkas novads pašreizējā modelī arī ir uz lielas jautājuma zīmes, jo Valkas novadam pievienojamie kaimiņu novadi bez cīņas negrasās padoties un kategoriski nevēlas apvienoties ar Valku.
Tagad VARAM visā Latvijā ir noslēgusi pašvaldību reformas apspriešanu ar novadu deputātiem, un augustā sāks organizēt sapulces ar iedzīvotājiem.

Valkas iedzīvotājiem šis variants nepatīk

Lai uzklausītu Valkas iedzīvotāju domas par apspriešanai piedāvāto apvienotā Valkas novada modeli, “Ziemeļlatvija” Valkā uz ielas pēc nejaušības principa uzrunāja vairākus pretimnācējus. Viņi  atklāj, ka grib būt vienā novadā ar Smilteni, pat tad, ja novada centrs būtu Smiltene.

Tā domā arī valcēniete Vija, kura savu uzvārdu nevēlējās atklāt. Viņai Smiltene patīk. Novadu kartē Smiltenes novadam gan ir plānots cits modelis kopā ar Apes un Raunas novadu. Valkas virzienā smiltenieši neskatās.

“Tagad mums (Valkai – redakcijas piezīme) jāiet pie igauņiem un jālūdzas, lai viņi ņem mūs un vēl vienu gabalu Latvijas klāt, jo Rūjiena, Naukšēni un Strenči jau ļoti mūs negrib,” vēl pirms ministra J. Pūces vizītes Valkā  zināja teikt Vija.

Vēl striktāka domās par savas pilsētas Valkas nākotni ir seniore Velta Pētersone, jo viņa uzskata, ka šobrīd Valka nemaz nevar būt novada centrs. “Mēs drīzāk esam pievienojami citiem, jo kā Valka var būt novada centrs, ja pilsētā nav nevienas bankas? Man tieši tagad vajag bankas pakalpojumus, un tāpēc jābrauc uz Valmieru. Vienīgais pluss Valkai ir tas, ka Valka un Valga ir viena pilsēta, tas ir vienīgais, kas notur Valku kā centru,” spriež Velta Pētersone. Viņa uzteic Smiltenes novadu, kur ir daudz plašākas iespējas. Smiltenē seniores mazdēls atradis darbu. Citi valcēnieši strādājot Igaunijā, Valmierā. “Darbavietas Valkai ļoti vajag, lai jaunajiem būtu, kur strādāt,”  piebilst  cita valcēniete Aina Ūdre.

Tagadējais apvienotā Valkas novada modeļa piedāvājums nepatīk valcēnietei Millijai (savu uzvārdu sieviete nevēlējās nosaukt), jo Rūjienas un Naukšēnu novadi viņai ir sveši. “Kādreiz bijām vienā rajonā ar Smilteni. Smiltenieši ir kā savējie. Piemēram, Zvārtavas pagasts kādreiz bija pie Smiltenes,  un mūsdienās pagasta iedzīvotāji uz Smilteni vien brauc. Lai nav Valka novada centrs,  lai saucas Smiltenes novads, – vai tad tā goda mums vajag?” spriež valcēniete.

Tas, kāds beigās būs Valkas liktenis administratīvi teritoriālajā reformā, pilsētai un tās kaimiņu novadiem būs ļoti svarīgi, jo šis lēmums ilgtermiņā ietekmēs  visas apvienotās teritorijas nākotni un dzīves kvalitāti un galvenokārt jau kontekstā ar pašvaldības budžetu – tā plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Apbrīnojams provinciālisms no Valkas pašvaldības puses par katru cenu gribēt sev jaunu teritoriju, vietā lai ministram teikt, ja neviens negrib, tas tas nav tāpat vien un mēs arī negribam apvienoties.

Bet šie provinciāli grib, jo kre dītsaistības Valsts kasē uz esošo Vakas novada iedzīvotāju reķina ir izsmeltas, a te jaunie cilvēki, un paverās jaunie aizņēmumi, kurus atdot visiem kopā.

Te arī slēpjas kāpēc ar Valku neviens negrib. Naudas aizņemti miljoni, bet atdeve šaubīgā pat Valkas novada mērogā, kur nu vēl jaunpienācējiem.

Ceļu nav, pilsētā nav ko apskatīt, estrādes nav, bet būves kurs īzīrēt vienalga kuram, un citas šaubīgās aktivitātes, top uz urrā.

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.07 23:12

Mediju projekts