Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts prezidenta ierosinājumu Saeima noraida

Vēlētāju apvienības ir demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības forma. Nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības pašvaldību vēlēšanās iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus – tāds ir Valsts prezidenta Egila Levita uzskats, ko vairākums Saeimas deputātu tomēr nav ņēmuši vērā.

Jau šā gada sākumā, 25. februārī, Valsts prezidents Egils Levits nāca klajā ar paziņojumu par ierosinājumiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, darot zināmu, ka ir vērsis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, tai skaitā nostiprināt tajā vēlētāju apvienību turpmāku pastāvēšanu.

Pārrunājot administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, Valsts prezidents atkārtoti uzsvēris, ka tai ir jābūt vērstai arī uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu, ko, cita starpā, nosaka Satversme. 

“Ir svarīgi, lai, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, nepazustu cilvēku iesaiste un interese savas vietējās apkaimes attīstībā un interešu pārstāvniecībā,” uzsver Egils Levits. Viņaprāt, ir jāparedz tiesības vietējām kopienām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirt šīm kopienām kompetenci tieši vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā.

Valsts prezidents arī norādījis uz vēlēšanu apvienību demokrātiskajām tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tas veicinātu pilsoņu demokrātisko līdzdalību savu lietu kārtošanā, jo ne visi aktīvie pilsoņi ir gatavi iesaistīties politiskajās partijās. Atšķirībā no nacionālā līmeņa pašvaldību kompetencē ir nodoti tādi jautājumi, kur nav obligāti nepieciešama aktīvo pilsoņu organizēšanās pēc partiju principa.

Saeimā tomēr netika gūts deputātu vairākuma atbalsts Valsts prezidenta rosinājumam par to, ka vēlētāju apvienībām jābūt iespējai startēt pašvaldību vēlēšanās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas (šo priekšlikumu atbalstīja tikai 13 deputāti, 56 bija pret, 15 atturējās). Valsts prezidents Egils Levits uzsver, ka tās ir viņa kā Valsts prezidenta tiesības paust Saeimai ierosinājumus likumprojekta izstrādes gaitā, bet to, vai ierosinājumi gūs atsaucību parlamentā, nevar ietekmēt. Valsts prezidents sola rūpīgi sekot līdzi administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitai un brīdī, kad likumprojekts tiks nosūtīts viņam izsludināšanai, to rūpīgi izvērtēs.  

Valsts prezidents Egils Levits: – Vietējās pašvaldības pamatā risina lokālus un komunālus jautājumus, kas vistiešākajā mērā skar vietējās kopienas dzīves pārzināšanu. Vietējās pašvaldības nerisina nacionāla mēroga vai politiskus jautājumus, kas ir Satversmē noteikto konstitucionālo orgānu kompetencē. Vietējo pašvaldību galvenais orgāns ir pilsoņu vēlēta pārstāvniecība – dome. Lai varētu nodrošināt savu lokālo un komunālo interešu pārstāvniecību domē un ietekmēt vietējās pašvaldības darbu, iedzīvotājiem ir iespēja ievēlēt savus pārstāvjus domē, kā arī pašiem iesaistīties domes deputāta kandidātu saraksta veidošanā un kandidēt domes vēlēšanās. Satversmē noteiktais demokrātiskas valsts iekārtas princips prasa, lai vietējās intereses tiktu efektīvi pārstāvētas. Likumdevēja paredzētais monopols tikai politiskajām partijām un to apvienībām iesniegt deputātu kandidātu sarakstus nesamērīgi apgrūtina iedzīvotāju vietējo interešu pārstāvniecības iespējas vietējā pašvaldībā, mazina politisko konkurenci un kavē iedzīvotāju kopienu līdzdalību vietējo pašvaldību līmenī. Likumdevējs politisko partiju monopolu deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās paredzējis ar mērķi stiprināt politisko partiju sistēmu un sekmēt politiski aktīvu pilsoņu iekļaušanos politiskajās partijās.

(No Valsts prezidenta paziņojuma par ierosinājumiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai)

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”
Projektu  līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20200629-0852-maf-logo-mazs-mazs.jpg

Mediju projekts