Vissliktākā stāvoklī – valsts vietējās nozīmes autoceļi

Ceļu sliktais stāvoklis Latvijas reģionos ir viens no iemesliem, kādēļ šās mūsu valsts teritorijas attīstībā atpaliek no Rīgas un Pierīgas un kādēļ potenciālie investori atsakās tur uzsākt darbību, bet esošie uzņēmēji domā, kā pārcelt savas ražotnes uz pilsētām, ja vien tas ir iespējams. Savukārt vietējie iedzīvotāji uz bedrainajiem ceļiem lauž automašīnas, bet tie laucinieki, kuri dzīvo grants ceļu tuvumā, savos pagalmos elpo putekļus.

Vietējās nozīmes ceļu, kas ir sliktā stāvoklī, Latvijā ir ļoti daudz, vairāk nekā 11 tūkstoši kilometru. Lai tos visus atjaunotu vai nomainītu segumu uz asfaltbetonu vai dubulto virsmas apstrādi, nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, taču to nav, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, sazinoties ar valsts  sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).

Reģionu ceļos investē, bet vajag vairāk

Ja valsts galveno autoceļu stāvoklis Latvijā ar katru gadu uzlabojas un jau gandrīz 80 procenti galveno autoceļu ir labā vai teicamā stāvoklī, tad joprojām vissliktākā stāvoklī ir valsts vietējās nozīmes autoceļi, uz kuriem ir vismazākā satiksmes intensitāte un kuriem pārsvarā ir grants segums, informē LVC. Galveno autoceļu atjaunošana Latvijā notikusi, pateicoties tam, ka pēdējo divu Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodu laikā no ES fondiem tika līdzfinansēti valsts ceļu remontdarbi, ievērojot nosacījumu, ka šo naudu drīkst ieguldīt valsts galveno un reģionālo autoceļu pārbūvē. Līdz ar to bija iespēja savest kārtībā daudzus autoceļu posmus.

“Arī tagad, kad praktiski viss finansējums valsts autoceļiem nāk no valsts budžeta, lielākie ieguldījumi tiek veikti galvenajos un reģionālajos autoceļos. Piemēram, pērn un šogad vislielākie ieguldījumi tiek veikti reģionālo ceļu asfalta seguma atjaunošanai. To diktē finansējuma struktūra, jo lielākā daļa naudas, kas pieejama remontdarbiem valsts ceļu tīklā, nāk no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, un šie līdzekļi ir jāiegulda līdz katra kalendārā gada beigām. Līdz ar to par šo finansējumu nav iespējams realizēt pārbūves projektus, kas prasa divus līdz trīs gadus, bet gan tikai seguma atjaunošanas darbus, kas arī tiek veikts,” informē LVC Komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Kononova.

Kopumā darbi uz valsts autoceļiem tiek plānoti prioritārā secībā, atbilstoši tam, kāds finansējums ir pieejams. Pirmkārt, ieguldījumi tiek veikti posmos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un sliktākais tehniskais stāvoklis, norāda LVC.

To, kuri ceļi tiek atjaunoti, diktē arī administratīvi teritoriālā reforma (jauno novadu veidošana).  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi sarakstu, atbilstoši kuram tiek veikti remontdarbi arī uz reģionālajiem un vietējās nozīmes autoceļiem, mazinot  reformas sekas un nodrošinot mobilitāti jauno novadu ietvaros.

Novadu reforma teritoriāli neko nav mainījusi Valkas novada ikdienā, kas ar citiem novadiem neapvienosies un paliks savās esošajās robežās. Līdzšinējais Valkas novada domes priekšsēdētājs  Vents Armands Krauklis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka Valkas novads ceļu sakārtošanā no valdības puses tāpēc apdalīts nav. Taču  novada mērs arī norāda, ka administratīvi teritoriālā reforma attiecībā uz ceļiem risina vien nelielu daļu no tām vajadzībām, kas reģionos ir.

Vents Armands Krauklis ir pārliecināts, ka tieši ceļu sliktais stāvoklis ir viens no iemesliem, kādēļ  reģioni attīstībā atpaliek no Rīgas un Pierīgas un kādēļ bieži vien jau esošs uzņēmējs izvēlas aiziet strādāt citur vai arī potenciālais investors atsakās tur uzsākt darbību. “Tādēļ visos iespējamos forumos un citos iespējamos veidos pašvaldības gadiem ilgi par šo ceļu problēmu runā, taču dzirdīgas ausis tā arī neesam atraduši. Atruna vienmēr ir – “re, kur ir mediķu algas un skolotāju algas, pasakiet, kam tad noņemt un kur tad to naudu ņemt”. Bet tomēr, lai arī šī “Covid-19” īpašā situācija ļāva valstij vairāk investēt ceļos, mana pārliecība ir tāda, ka tam bija jānotiek vēl lielākā apjomā. Pirmkārt, ceļš jau vidējā termiņā nes atpakaļ ieņēmumus valsts budžetā netiešā veidā, jo, ja ir ceļš, tad uzņēmējdarbība attīstās vai vismaz saglabājas. Otrkārt, cilvēku vēlme pārcelties no lielpilsētām uz laukiem ir augoša, bet viens no būtiskiem faktoriem, lai cilvēki to izvēlētos, ir labs ceļš un labs interneta pieslēgums. Diemžēl mums pierobežā nav ne viena, ne otra,” nopūšas Vents Armands Krauklis.

Vismaz vienu vietējo ceļu pārbūvēs

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar VARAM, noskaidrojot, ka ministrijas kompetencē šobrīd ir  vairāki valsts atbalsta instrumenti reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai vai pārbūvei,  taču finansējuma visiem plānotajiem darbiem nepietiek.

Piemēram, valsts atbalstam (plānotajiem 300 miljoniem eiro) reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai vai pārbūvei administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir identificēts finansējums 184 206 000 eiro apmērā. Lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu (115 794 000 eiro), VARAM ir sagatavojusi prioritārā pasākuma projektu iesniegšanai Finanšu ministrijā.

Ceļu sakārtošanai izmantos arī  91 906 000 eiro, kas Satiksmes ministrijai šogad piešķirti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.  92 300 000 eiro liels finansējums ir saskaņā ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu, “Ziemeļlatviju” informē VARAM. Šis mehānisms, kura finansējums kopumā ir 672,5 miljardi eiro, ir ES instrumenta ekonomikas atveseļošanai no “Covid-19” pandēmijas centrālais elements.

Tomēr tik un tā lielākā problēma Latvijā ir un paliek vietējās nozīmes valsts ceļi un pašvaldību pārziņā esošie ceļi. Līdz šim pašvaldības savu ceļu vai to posmu sakārtošanā gana daudz izdarīja,  iesniedzot projektus Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam (pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”) un piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu, taču nākamajā ES plānošanas periodā 2021.–2027. gadam tādas iespējas vairs neesot, stāsta Vents Armands Krauklis.

Viņš priecājas vismaz par to, ka atjaunojamo valsts autoceļu posmu 2022.–2023. gada plāna pamatsarakstā veiksmīgas novadu reformas īstenošanai ir iekļauts vietējās nozīmes ceļš Ausekļi–Burga Valkas novadā 3,6 kilometru garā posmā. Tam paredzēta grants seguma dubultās virsmas apstrāde.

Šā grantētā ceļa, kas ir autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) savienojums ar Rūjienas ceļu, sakārtošana būs būtisks atbalsts uzņēmējdarbībai. Ceļa tuvumā Valkas pagastā atrodas kokapstrādes ražotne “Vārpas 1”, viens no lielākajiem uzņēmumiem Valkas novadā.  

“Ceļa Ausekļi–Burga remonts mūsu uzņēmumam atvieglos uzņēmējdarbību. Tagadējais ceļa stāvoklis gadiem ilgi ir slikts. Ceļš ir bedrains, pavasaros neizbraucams, braucot tiek lauztas gan vieglās, gan smagās automašīnas,” atzīst SIA “Vārpas 1” zāģētavas ražošanas vadītājs un pārdošanas vadītājs Valerijs Zalužinskis. Viņš uzsver, ka labs ceļš Ausekļi–Burga ir nepieciešams arī visiem citiem, kuri pa šo ceļu brauc, – tuvumā ir zemnieku saimniecības un viensētas, bet Ērģemes iedzīvotājiem tas ir tuvākais ceļš, kā nokļūt uz A3, braucot, piemēram, uz Valmieru vai Rīgu, lai nav jāmet līkums caur Valku.

Ja dara, tad kvalitatīvi, lai pēc remonta nav sliktāk

Rezerves sarakstā 2022.–2023. gadam Valkas novadā ir iekļauts reģionālais ceļš Valka–Vireši, kur no 24,2. līdz 32,2. kilometram ir paredzēta grants seguma dubultās virsmas apstrāde. Autoceļš Valka–Vireši ir vienīgais ceļš, pa kuru Zvārtavas pagasta un daļa Valkas pagasta iedzīvotāju var nokļūt novada centrā Valkā uz darbavietām, iestādēm, pastu, veikaliem, bankomātiem un tamlīdzīgi (vēl zvārtavieši to var izdarīt, braucot lielu līkumu caur Smilteni).

Būvdarbi uz ceļa Valka–Vireši 10 kilometru garā posmā (no krustojuma ar autoceļu Smiltene–Valka Gaujienas virzienā) notika jau 2020. gadā, taču braucēji par rezultātu nebija priecīgi. Sociālajos tīklos iedzīvotāji ievietoja fotogrāfijas ar ziemā neizbraucamu grants seguma ceļu, bet atjaunotās asfalta segas posmā automašīnām ārā esot biruši stikli (jaunais bitumena emulsijas un šķembu slānis neturējās kopā, un šķembas gāja pa gaisu). Valkas novada pašvaldība vērsās gan LVC, gan Satiksmes ministrijā, informējot par nekvalitatīvi izpildītiem būvdarbiem. Valkas novada domes priekšsēdētājs pat tikās ar satiksmes ministru un saņēma skaidrojumu, ka iemesls problēmai esot bijusi izšķiršanās par to, lai apgūtu naudu. “Pagājušā gada rudenī vajadzēja strauji apgūt valsts naudu. Tā ir jau sistēmiska problēma – finansējums jāapgūst līdz gada beigām, kā rezultātā bieži vien būvdarbi uz ceļiem notiek absolūti nepiemērotos laika apstākļos. Attiecībā uz ceļu Valka–Vireši mums solīja, ka  atjaunoto posmu garantijas ietvaros maijā sakārtos līdz galam. Līdz jūnija vidum tas vēl nebija izdarīts,” piebilst Vents Armands Krauklis.

Kvalitatīvi būvdarbi uz ceļiem ir viena lieta, ko gaida autobraucēji, otra – lai ceļu segums būtu, vēlams, asfaltēts, jo tad būs ne tikai ērtāka braukšana, bet arī nebūs putekļu.

Vents Armands Krauklis norāda uz Igaunijas piemēru, proti, šajā kaimiņvalstī ir vietējo ceļu asfaltēšanas programma, kurā būtisks kritērijs ir tas, cik procentuāli liels katrā apriņķī ir asfaltēto ceļu īpatsvars. “Ja pie Tallinas tas ir virs 50%, bet, Valgā, piemēram, ap 40%, tad proporcionāli  šajā programmā skatīsies, lai Valgā asfaltēto ceļu katru gadu būtu vairāk nekā pie Tallinas. Tas tāpēc, lai pakāpeniski kopējais asfaltēto ceļu skaits valstī palielinātos un lai starpība mazinātos. Igauņi neskatās to, uz ko skatās mūsējie, – uz transporta intensitāti un ceļa noslodzi. Igauņi saprot – ja ir slikts ceļš, tad uz tā mērīt transporta intensitāti nav nekādas jēgas, jo cilvēki izvēlas apkārtceļu. Ja ceļu labi noasfaltēs, tad pa to arī sāks braukt,” uzsver Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Viņaprāt, pašvaldības vienas pašas diez vai spēs pārliecināt Latvijas valdošos politiķus mainīt savu skatījumu un investēt ik gadu konsekventi vairāk naudas valsts vietējās nozīmes un reģionālajos autoceļos. Palīgā jānāk Latvijas valsts iedzīvotājiem, izrādot pilsonisko aktivitāti – ne tikai atsevišķā pagastā vai novadā, bet valstī kopumā, piemēram, valsts budžeta pieņemšanas laikā publiski un masveidā paužot savu vēlmi pēc labiem ceļiem. 


 20210629-1021-20200804-0805-maf-logo-maz

#SIF_MAF2021

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Vissliktākā stāvoklī – valsts vietējās nozīmes autoceļi” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

Mediju projekts