Apmaldoties ogojot un sēņojot, tevi meklēs drons

Iestājoties vasarai, aizvien vairāk cilvēku laiku pavada atpūtā pie dabas. Vieni uz mežu dodas pastaigās, citi, sākoties sezonai, ogot un sēņot. Šogad Vidzemē bijuši jau seši notikumi, kur cilvēki apmaldījušies mežā, viens no tiem Valkas novadā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir papildinājis profesionālo aprīkojumu ar bezpilota gaisa kuģiem jeb droniem ar optisko kameru un termokameru. Papildu aprīkojums droniem sniedz iespēju tos izmantot glābšanas darbos tumsā. Vidzemē droni izvietoti sešās struktūrvienībās uz tajās esošajiem specializētajiem transportlīdzekļiem – autocisternām. To pielietojums izsaukumos ir plašs, piemēram, gadījumos, kad palīdzība nepieciešama cilvēkam, kas apmaldījies mežā.

Arī iepriekšējos gados bija nepieciešama palīdzība ogotājiem, sēņotājiem. “Pērn bija divi šādi izsaukumi Valkas un Strenču novados – augustā un septembrī, kad cilvēki bija apmaldījušies mežā. Abas reizes izdevās veiksmīgi atrast – vienā situācijā cilvēks no meža iznāca laukā uz mūsu autocisternas raidītā signāla skaņu, otrā situācijā cilvēks vēl pirms mūsu ierašanās notikuma vietā bija veiksmīgi atradis izeju no meža,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa. 

Visbiežāk šāda veida izsaukumus glābšanas dienests ik gadu saņem laika posmā no jūnija līdz septembrim. Taču arī pārējā gada laikā ir gadījumi, kad cilvēks iet uz mežu pastaigāties un apmaldās pat šķietami zināmā vietā. Apjukums, izbīlis un paša spēkiem vairs netiek ārā no meža. 

“Uz šādiem glābšanas darbiem VUGD izbrauc ar to pašu aprīkojumu kā uz citiem izsaukumiem. Šodien demonstrējam dronu, ko pavisam nesen Vidzemē ir saņēmuši lielākie ugunsdzēsības depo – Valmierā, Valkā, Gulbenē, Limbažos, Cēsīs un Alūksnē. Bezpilota gaisa kuģu izmantošana izsaukumos uzlabos iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Šie droni ir gudri. Tie spēj aplidot šķēršļus, noteikt gan manu, gan atrastā cilvēka atrašanās vietu. Tie ir aprīkoti ar termokameru, kas ļauj meklēto objektu atpazīt gandrīz no jebkura augstuma. Papildu aprīkojumā ir līdzi jaudīgs lukturis, tas nozīmē, ka meklēšanas darbus var veikt arī diennakts tumšajā laikā. Vēl drons ir aprīkots ar skaļruni. Tas nozīmē, ka ar drona starpniecību varu dot norādes atrastajai personai, kā izkļūt ārā no meža, fiziski to neredzot,” prezentējot dronu meklēšanas darbos mežā, stāsta VUGD Vidzemes reģiona brigādes operatīvais dežurants Aleksandrs Jefimovs. 

Līdz šim praksē VUGD drons mūspusē izmantots, apsekojot ledus iešanu upēs. Savukārt A. Jefimova kolēģis bezpilota gaisa kuģi izmantojis pavasarī kūlas ugunsgrēka laikā, lai konstatētu, cik lielā platībā deg sausā zāle. 

“Reģionos dronu izmanto tās amatpersonas, kas ir speciāli apmācītas un nokārtojušas eksāmenu. Katru mēnesi dežūrmaiņās notiek praktiskās apmācības, kurās ne tikai pilnveido drona vadību un funkciju pielietojumu, bet veic arī dažādus vingrinājumus. Drons noderēs arī ugunsgrēku dzēšanas darbos. Piemēram, ja tehnika uzreiz nevar piebraukt pie daudzstāvu mājas, tad ar dronu varam pielidot pie konkrētā dzīvokļa un novērtēt situāciju,” stāsta A. Jefimovs.

“Mēs runājam par tehnoloģiskiem risinājumiem, kas mums palīdz glābšanas darbos, bet tajā pašā laikā gribu uzsvērt to, ka, braucot uz svešu vietu, cilvēkiem nevajag paļauties tikai uz tehnoloģijām, ar to domājot navigāciju telefonā. Tādējādi dabā tiek nepamanīti orientieri, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzētu izkļūt no meža. Telefo­nam var pazust zona, tas var izlādēties. Piezvanīt mājiniekiem nevar, atrašanās vieta arī nav zināma. Tāpēc ir svarīgi ejot, sekot līdzi norādēm ne tikai telefonā, bet arī dabā,” būtisko atgādina S. Vējiņa. 

Gadījumos, ja nākas apmaldīties mežā un saprotot, ka pašu spēkiem nespēsit izkļūt no meža, jāzvana glābējiem uz tālruni 112 un jānosauc pēc iespējas konkrētāki orientieri – kurā vietā jūs iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai tiem pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums, novērojums par īpašu objektu var palīdzēt glābējiem jūs atrast.

Padomi, dodoties uz mežu:

  • pirms doties uz mežu, informējiet piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties;
  • apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas;
  • nedodieties mežā viens;
  • pirms došanās mežā, pilnībā uzlādējiet mobilā tālruņa bateriju;
  • gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārlieciniets, ka tas ir paņemts līdzi;
  • paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju;
  • paņemiet līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai jums pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību varēsiet norādīt savu atrašanās vietu.


Novados