Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar fotokameru uz velosipēda – un top Latvijas ziemeļu puses dabas ainavas

Līdz jūlija beigām Valkas novada centrālajā bibliotēkā fotogrāfiju izstādē “Ar vēju matos: fotoekspedīcija uz divriteņa” ir apskatāmi valcēnietes Lindas Vorpes dabas ainavu tuvplāni. 

Jau nosaukums vēstī, ka Linda izstādē redzamos pavasara un vasaras skatus fotografējusi, braucot ar velosipēdu pa Valkas pilsētas un Valkas pagasta apkārtni. Viņa savus uzņemtos foto kadrus bieži ievieto arī sociālajā vietnē www.facebook.com, bet labākie no tiem, kā uzskata pati autore, fotogrāfiju formātā ir apskatāmi bibliotēkas otrajā stāvā.

Zinot, ka Linda kādu laiku nestrādā algotu darbu, jo auklē mazo meitiņu Liesmu, aicinājām viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kā iespējams savienot ikdienas pienākumus ar tik daudzām nodarbēm, kurām šajā laikā jaunā sieviete ir pievērsusies. Linda atzīst, ka, darot ikdienas darbus, nepieciešams atslēgties no nemitīgajiem jaunās māmiņas pienākumiem un sadzīves. Lindai galīgi pie sirds neesot ārzemju ceļojumi, jo jau trešajā dienā viņai vajagot braukt mājās. Lai izvēdinātu galvu, viņa sēžas uz velosipēda, paņem savu uzticamo fotokameru un dodas “medīt” dabas ainavas. Linda uz sarunu paņēmusi līdzi foto rāmītī ierāmētu attēlu ar dārza puķīti no piemājas dārza. To viņa uzskata par savu pirmo nopietno mēģinājumu pievērsties dabas iemūžināšanai. Fotogrāfija tapusi 2008. gada jūnija otrajā pusē ar tolaik populārajām tā saucamajām “ziepju” kamerām. Tātad var uzskatīt, ka Linda pirms vienpadsmit gadiem “saslima” ar fotografēšanu un līdz šai dienai nav atmetusi šo nodarbi. Viņa sevi neuzskata par profesionāli, bet gan par amatieri. Smejoties atzīst, ka vajadzētu izlasīt kādu nopietnu grāmatu par fotografēšanu. Taču jāatzīst, ka viņas uzņemtie kadri un redzējums ļauj domāt, ka Linda ļoti nopietni pievēršas šai sirdslietai. Uz jautājumu, vai nav fiziski grūti doties ekspedīcijā ar velosipēdu un nobraukt lielus attālumus, viņa smejoties stāsta, ka jau kopš bērnības, pavadot vasaras pie vecmāmiņas skaistākajā Latvijas vietā – Vidagā, Apes novadā –, no pažobeles izvilkusi “sagrabējušo” riteni un braukusi tur, kur acis rāda. Viņa joprojām uzskata, ka nekur nevar uzņemt tik brīnišķīgus kadrus, kā tas iespējams mīļajā un sirdij tuvajā bērnības zemē. Turklāt braucot ar velosipēdu, var ieraudzīt daudz vairāk, nekā pārvietojoties ar automašīnu. Par to fotogrāfe pārliecinājusies praksē. Linda pērn vēlā rudenī, kad viss koki bija apsarmojuši, devusies uz Aumeisteru kapiem. Braucot mājās, ieraudzījusi brīnišķīgu skatu ar māju kalna galā, bet mašīna apstājusies vien pēc pāris simts metriem. Linda bijusi neatlaidīga un devusies meklēt ieraudzīto, par laimi, tas izdevies. Šī dabas ainava izraudzīta projektam, kas paredz, ka katram Latvijas novadam būs savs lina iepirkumu maisiņš ar dabas skatu. Lindas apsarmojošie koku ar māju kalnā izraudzīts Smiltenes novadam. Linda gan šaubās, vai šis projekts tiks īstenots, bet tas fotogrāfi neattur turpināt nopietni pievērsties fotografēšanai. Viņa piekrīt, ka mūsdienās ar dabas skatu iemūžināšanu nevar nopelnīt iztiku, bet dzīvē ir lietas, kas aizrauj arī tad, ja par to nemaksā.

Linda uz Valku pārcēlās dzīvot un strādāt nesen – pirms diviem gadiem. Viņa uzskata, ka Valkā nav daudz vietu, ko varētu fotografēt. Strādājot novada domē, viņas darba kabinets atradās pilsētas kultūras nama augšējā stāvā. Skatoties pa logu, lieliski bija redzams Lugažu laukumā plīvojošais lielizmēra Latvijas valsts karogs. To Linda ir iemūžinājusi tik daudz, ka arī varētu sarīkot vienu izstādi, bet bildes tapušas, izmantojot mobilo tālruni. Jāatzīst, Linda ir nedaudz “traka” labā nozīmē, jo, lai pļavā nofotografētu zirnekļa tīklus ar rasas pilieniem, cēlusies no rīta četros. Liels bijis izbrīns, ka, aizminoties uz pļavu, nekas no ieceres neizdevās, jo zirnekļi bija slinkojuši un tīklus nevarēja atrast. Atbraucot mājās, sapratusi, ka vairs nav tas vecums, kad var tik agri celties un pēc tam visu dienu būt aktīva kopā ar meitiņu. Linda atceras, ka savulaik agri cēlusies, aizminusies uz pļavu, lai nofotografētu siena ruļļus miglā, atbraukusi mājās, izdzērusi kafijas krūzi un devusies uz darbu. Pašlaik fotogrāfe pievērsusies govju “medībām”. Tas nepieciešams, lai piedalītos kārtējā konkursā. Viņa cer, ka Valkas apkārtnē izdosies atrast kādas izskatīgas Latvijas brūnās vai zilo šķirņu govis. Ja kādam lauku saimniekam ir tādas govis, Linda lūdz dot ziņu, zvanot uz mobilo tālruni 26837561.

Vēl Linda šajā dzīves periodā turpina iesākto darbu, tiekoties ar Abrenes – kādreizējās Latvijas teritorijas – , kura nu ir Krievijas teritorija – bijušajiem iedzīvotājiem un apkopojot viņu atmiņu stāstus un informāciju par tradīcijām. Viņa šo darbu iesāka, rakstot un aizstāvot savu bakalaura darbu, studējot Latvijas Universitātē Baltu filoloģiju. Lindai ir mērķis izdot grāmatu par Abrenes iedzīvotājiem, jo līdz šim nekas tāds saistībā ar Abreni vēl nav izdots. Linda atzīst, ka viņu īpaši neinteresē latviešu tautasdziesmu pētīšana, bet gan viņu lietas, kas ir mazāk pētītas. Tas skar arī Abreni. Lai sameklētu bijušos abreniešus, tam jāvelta daudz pūļu. Pēc tam ir jādodas pie viņiem un jāsarunājas. Linda atzīst, ka viegli nav, bet interesanti gan. Kas to tā visa beigās sanāks, varēs lasīt grāmatā, kura noteikti būs!

Novados