Ar sasalstošā ledus radītajām sekām cīnīties bija faktiski neiespējami

Otrdien visā Latvijas teritorijā, tostarp Valkā, ielas īsā laikā pārvērtās par slidotavu. To, ka pārvietoties kājām ir riskanti, “Ziemeļlatvija” pārliecinājās ap pulksten 12.30, kad lietus lāses, nonākot uz zemes, pārvērtās ledū. Ja gribējās tikt uz priekšu, bija jāšļūc, pretējā gadījumā varēja draudēt sāpīgs kritiens. Un tādu nav bijis maz. Kāds ir kritis tik neveiksmīgi, ka pat salauzis roku. 

Otrdienas pēcpusdienā uz ielas jau varēja justies mazliet drošāk, jo sāls un smilts maisījums bija darījis savu. Taču tāpat ne tikai “Ziemeļlatvijas” redakcija, bet arī pilsētas teritorijas uzturētāji – novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa – saņēma neapmierināto iedzīvotāju celtos trauksmes signālus. To “Ziemeļlatvijai” apstiprināja pašvaldības šīs struktūrvienības vadītājs Gints Stālmeisters. Viņš atzina, ka otrdien līdz pusdienas laikam laika apstākļi – sasalstošais lietus – radīja tādas sekas, ar kurām cīnīties faktiski nevarēja. Pašvaldības amatpersona fiksējusi, ka tobrīd, kad piecpadsmit līdz divdesmit minūšu laikā pilsētas ielas un ietves apledoja, gaisa temperatūra bija mīnus 1,5 grādi. Turklāt lija lietus. Jau no agra rīta gan tehnika, gan strādnieki kaisīja smilts un sāls maisījumu. Šī bija kārtējā reize, kas apliecināja, ka šajā novada domes nodaļā reāli trūkst darbaroku. Lai cīnītos ar šiem laika apstākļu radītajām sekām, darbā no atvaļinājuma bija atsaukts viens nodaļas darbinieks.  

“Ziemeļlatvija” interesējās, vai šādos laika apstākļos sētniekam ir jābūt savā teritorijā. G. Stālmeisters atzīst, ka ir jābūt. Taču sētniekiem ir tik plašas teritorijas, ka viņi fiziski nepaspēj nokaisīt visas ietves, pakāpienus un izejas no mājām. Uz repliku, ka redakcija saņēmusi iedzīvotāju sniegto informāciju, ka uz ielām neredz strādājam sētniekus, G. Stālmeisters to noliedz, jo visi nodaļas darbinieki strādājuši pastiprinātā režīmā. Jāpiebilst, ka “Ziemeļlatvija” redzēja sētnieci, kura strādāja pie domes ēkas Beverīnas ielā 3 un uz Rīgas ielas. G. Stālmeisters skaidro, ka galvenās ietves tika nokaisītas ar tehniku, tāpēc, iespējams, iedzīvotāji nav redzējuši sētniekus, kuri, iespējams, tobrīd veica savus darba pienākumus daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos.     

“Ziemeļlatvija” novēroja, ka, ejot uz pilsētas centru pa Rīgas ielu, ietves bija kaisītas, bet tas neko daudz nelīdzēja, jo virs smiltīm bija ūdens. Daudzi gājēji izvēlējās pārvietoties pa brauktuves malu, jo asfalts tik ļoti neslīdēja kā bruģis. G. Stālmeisters novērojis, ka, sākoties atkusnim, vienu  dienu vairāk slīd asfalts, otru dienu – bruģis. Taču viņš arī uzsver, ka katram cilvēkam aiz muguras nedežurēs sētnieks ar grants spaini. Katram pašam, īpaši senioriem, ir jāizvērtē, vai šādos ekstremālos laika apstākļos vajadzētu iet laukā vai tomēr nogaidīt, kamēr ietves nokūst. Kā par laimi, ledus kausēšanā palīgā nāca siltie laika apstākļi un vietām jau ziema atkāpjas.

Lai gan otrdien bija ļoti slidens, Valkas Neatliekamās medicīnas palīdzības punkta vecākā ārsta palīdze Irina Berežaņina izsaukumu žurnālā neatrada nevienu ierakstu, kas būtu saistīts ar uz ielas kritiena rezultātā gūtām traumām. Sieviete, kura mājas pagalmā lauza roku, uz traumpunktu devās pati, bet pēc tam palīdzību saņēma Valgā. I. Berežaņina informē, ka gadījumā, ja kāds būtu izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad cietušo vestu uz Valmieru, kur pieejams rentgena izmeklējums, jo otrdien Valkā rentgena izmeklējums nebija pieejams.

Novados