Blomes pagasta "Birzuļu" saimniece Brigita Saviele piešķirt vērtību pašu izaudzētajam

Stādaudzētāju Brigitu Savieli Blomes pagasta “Birzuļos” labi pazīst pagasta ļaudis un arī smiltenieši, kas katru gadu maijā dodas uz saimniecību iegādāties puķu stādus.

Kā savējā seniore ir arī Gaujienas ļaudīm, kurp devās reizi nedēļā. Nemaz nenojaušot par “Covid-19” pandēmiju un tās izraisītajām sekām, tostarp pārtikas sadārdzinājumu, bet, sekojot iepriekšējos gados pircēju paradumiem, Brigita šopavasar plašākā klāstā klientiem piedāvā dārzeņu, zaļumu un garš­augu stādus.

“Cilvēku paradumi mainās. Agrāk daudzi paši sēja, tagad labprātāk izvēlas iegādāties stādus. Priekšrocība ir tā, ka stādus iedzīvotāji izvēlēsies tieši tik daudz un tādus, kas nepieciešams. Izpaliks sēšana un piķēšana, nereti sējot arī pārcenšas ar daudzumu, pēc tam dēstus nav, kur likt. Šogad siltumnīcās aug trīsdesmit līdz četrdesmit šķirņu tomāti, gurķi, dažādu krāsu paprika, čili pipari, pieejami agro, vidējo un vēlo šķirņu kāpostu stādi, jaunums ir pētersīļi, selerija, timiāns, rozmarīns un piecu šķirņu baziliks,” stāsta čaklā “Birzuļu” saimniece.

Brigita ir pensionāre, un viņu šobrīd Latvijā un pasaulē notiekošais neskar tik smagi kā citus. “Stādaudzēšana man ir papildu ienākumi. Visu, ko šobrīd esmu izaudzējusi, spēšu realizēt, bet, ko darīs lielie audzētāji? Pagaidām arī bērni neizjūt smagumu, bet krīze būs. Tas ir traks cilvēks, kas dzīvo laukos un šogad savā zemē neko neizaudzēs priekš sevis. Pārtika jau tagad ir dārga, cenas turpina pieaugt. Tagad vēl lielāka vērtība būs pašu izaudzētajam. Ja cilvēks zaudēs darbu, bet viņam būs savs dārziņš, nepaliks nepaēdis. Pat dēls šogad Cēsu pusē nolēmis veidot ģimenes dārzu un būvē siltumnīcu. Stādus iedošu, lai tik rosās,” teic Brigita.

Blomēniete bez stādiem neatstās arī puķu mīļotājus. Šobrīd zaļajā paradīzes stūrītī – siltumnīcā – tiek audzētas arī asteres, pildītās lauvmutītes, cīnijas, gan pildītās, gan parastās ledus puķes sešās krāsās, tāpat arī stāvās un nokarenās pelargonijas, petūnijas un vēl citas puķes. 

Lai gan pircēji katru gadu visvairāk sarosās maija vidū, prieku no rosīšanās Brigita izjūt katru dienu. “Sēšanu, piķēšanu, stādīšanu un laistīšanu neuzticu nevienam citam, pat vīram ne, jo tikai es pati zinu vajadzīgās proporcijas un mazākās nianses. Vīra pārziņā ir malkas sagādāšana un siltumnīcu kurināšana, kas patiesībā ir smagākais darbs, bet mazdēls palīdz ar kastu pārnešanu. Viss pārējais ir uz maniem pleciem, bet tas man rada gandarījumu. Vispatīkamākais ir katru rītu mosties un ap sešiem iet uz siltumnīcām skatīties, kā stādi atkal paaugušies. Augšanas process ir ļoti aizraujošs. Jāatklāj, ka sēšanas darbi gan nenotika siltumnīcā, tiem atvēlēju iekārtotu istabu ar speciālu apgaismojumu dzīvojamās mājas otrajā stāvā. Ja siltumnīcas būtu jāsāk kurināt janvāra sākumā, izmaksas būtu pārāk augstas,” stāsta stādaudzētāja.

“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Brigita savā saimniecībā labprāt uzņems jebkuru, sākot ar maija vidu, kad dārza darbi uzņem apgriezienus. Taču, ja vēlme pēc stādiem ir jau šobrīd, droši var sazināties ar saimnieci. Savieļu ģimenes saimniecība ir pietiekami plaša, lai tajā ievērotu valstī noteiktos ierobežojumus. 

Jautājot, vai ir kas tāds, kā šajā laikā pietrūkst, Brigita atbild, ka tie ir bērni un 12 mazbērni, pie kuriem nevar aizbraukt ciemos. “Dēls dzīvo Cēsīs, viena meita Valmierā, bet otra Anglijā, kur ierobežojumi ir krietni stingrāki kā Latvijā – nedrīkst izbraukt ārpus pilsētas, ja vien tas nav saistīts ar darbu, daudzu iestāžu, uzņēmumu un pat rūpnīcu darbība ir apturēta, pārtikas veikaliem samazināts darba laiks, bet svētdienās tie vispār ir slēgti. Uz īsu brīdi drīkst iziet pastaigāties. Nevaru sagaidīt atkalredzēšanos ar saviem mīļajiem,” teic Brigita.

Novados