Cik un kādām būt autostāvvietām Raiņa ielā, Smiltenē?

Smiltenē, Raiņa ielas posmā, kas atrodas tuvāk pilsētas centram, ir nepieciešams izveidot automašīnu stāvvietas, jo tas veicinās gan uzņēmējdarbības attīstību, gan arī ārstniecības pakalpojumu pieejamību pilsētas centrā.

Par to ir pārliecināts arhitekts Oskars Poikāns, un ar šādu satiksmes organizācijas izmaiņu priekšlikumu viņš vairākkārt vērsies Smiltenes novada domē.

Variants par 16 stāvvietām noraidīts

Intervijā “Ziemeļlatvijai”  O. Poikāns uzsver, ka jautājums ir aktuāls, to parāda kultūras nama apmeklētāji, kuri savus auto novieto paralēli Raiņa ielas brauktuvei kultūras nama pusē. 

O. Poikānam piederošajā ēkā Raiņa ielā 12, kur šobrīd atrodas ģimenes ārstes Marutas Bindres prakse – SIA “M. Bindres doktorāts”, drīzumā plānots atvērt vēl vienu ģimenes ārsta praksi, tas nozīmē vēl lielāku gājēju un automašīnu plūsmu. Lai uzlabotu ārstniecības pakalpojumu pieejamību, līdz šim  par ēkas privātīpašnieka līdzekļiem ir izbūvētas trīs autostāvvietas pie Raiņa ielas 12, saskaņojot šo darbu ar pašvaldību. Šīs autostāvvietas ir paredzētas ēkas apmeklētājiem un pakalpojumu saņēmējiem tikai ar Raiņa ielas 12 atļaujām. 

O. Poikāns norāda, ka, attīstoties pakalpojumu objektiem, palielinās arī Raiņa ielas nozīme pilsētas attīstībā, un ir nepieciešama arī pašvaldības iesaistīšanās Raiņa ielas satiksmes organizācijas uzlabošanā.

Novērojot iedzīvotāju paradumu novietot auto paralēli brauktuvei pie kultūras nama, pērn martā O. Poikāns vērsās Smiltenes novada domē ar jaunu satiksmes satiksmes organizācijas izmaiņu priekšlikumu Raiņa ielas posmā no Klusās ielas līdz Atmodas ielai (kultūras namam un sporta hallei), ierosinot tur izveidot 16 jaunas, kā arī uzlabot trīs esošās autostāvvietas (visas – paralēli brauktuvei), jo šajā pilsētas rajonā darījumu objektu jeb pakalpojumu sniedzēju skaits pieaug, kā arī pie kultūras nama tur rīkoto pasākumu laikā trūkst brīvu stāvvietu.  Arī “Ziemeļlatvija” novērojusi, ka darba dienās Baznīcas laukumā, arī tajā  posmā, kas atrodas tuvāk Atmodas ielas un Raiņa ielas krustojumam, brīvu automašīnu stāvvietu atrast ir grūti. Reizēm nākas riņķot pa apli, gaidot, kamēr kāda no stāvvietām atbrīvosies. 

O. Poikāns  uzrasējis jau pieminētajam Raiņa ielas posmam projektu ar 16 jaunām  un trijām esošajām automašīnu stāvvietām, piedāvājot vienkāršu veidu, kas nemaksā dārgi, – uzkrāsot līnijas un uzstādīt zīmes, uzstādīt maksimālā braukšanas ātruma ierobežojuma 40 kilometri stundā zīmi,  iesniedzis priekšlikumu un rasējumu Smiltenes novada domē, bet saņēmis daļēju atteikumu.

Pašvaldības risinājums – aizlieguma zīme

Pašvaldības atbildes vēstulē, ko parakstījis toreiz vēl izpilddirektora pienākumu izpildītājs Andris Lapiņš, norādīts, ka Smiltenes novada dome atzinīgi vērtē jaunu darījumu objektu veidošanu  ārpus pilsētas centrālā laukuma, jo tādējādi teritoriāli  tiek paplašināta aktīvā darījumu zona, ka ir būtiski pilsētas izaugsmei, tomēr izvērtējot O. Poikāna satiksmes organizācijas priekšlikumu, pašvaldība secina, ka tas ir atbalstāms daļēji. Brauktuvei paralēlas stāvvietas ir atbalstāmas tikai pie zemas satiksmes intensitātes un maza braukšanas ātruma. Tāpēc, ņemot vērā Raiņa ielas reljefu, satiksmes intensitāti, smagā transporta kustību, uzbraukšanas un tuvošanās  redzamības brīvlauka nodrošināšanas prasības, stāvvietu izvietošana posmā no kultūras centra  iebrauktuves līdz Mētras ielai Smiltenes novada domes redzējumā nav atbalstāma. Ja O. Poikānam ir vēl kādi jautājumi, viņš tiek aicināts sazināties ar pašvaldības speciālisti Ilzi Sauso.

“Tomēr, manuprāt, pašvaldība noraidot daļu priekšlikuma, vadās pēc autoceļu projektēšanas, nevis ielu projektēšanas principiem, jo nav norādīti   konkrēti normatīvie akti, datumi, izdevējiestāde un punkti, uz kuru pamata priekšlikums tiek daļēji noraidīts. Rodas iespaids, ka auto stāvvietas tur nevar atrasties, jo tas nepatīk Sausajai (Smiltenes novada domes izpilddirektora vietniecei Ilzei Sausajai – redakcijas piezīme),” savu viedokli pauž O. Poikāns.

Viņam nosūtītajā atbildes vēstulē Smiltenes novada dome  norādījusi, ka  satiksmes drošības apsvērumu dēļ piekrīt maksimālā ātruma “40” ierobežošanas zīmes uzstādīšanai  posmā no Atmodas līdz Klusajai ielai un atbalsta stāvvietu izveidošanu posmā no Mētras ielas līdz Raiņa ielai,  izvēloties analogu risinājumu kā pie Raiņa ielas 12 izveidotajām stāvvietām, likvidējot zaļo zonu starp brauktuvi un ietvi un izvairoties no ielas ass pārcelšanas, ko ierosināja O. Poikāns. Taču  posmā no kultūras centra nobrauktuves līdz Mētras ielai Smiltenes novada domes redzējumā ir nepieciešams arī turpmāk ierobežot automašīnu stāvēšanu un apsvērt iespēju uzstādīt zīmi “Apstāties aizliegts”. 

Tagad tāda ceļa zīme šajā Raiņa ielas posmā ir arī uzstādīta, aizliedzot transportlīdzekļiem tur  apstāties un stāvēt, taču, kā novērojis O. Poikāns, autovadītāji šo aizliegumu ignorē. Ja kultūras namā notiek pasākumi, visas stāvvietas ir aizņemtas un nav, kur novietot automašīnu. 

“Manuprāt, ja iedzīvotāji paši ir parādījuši, ka auto tur var novietot un nekādas problēmas ar šo risinājumu nerodas, tad eksperiments ir izdevies, – vajag atļaut tur tās automašīnas novietot. Šobrīd, neļaujot attīstīties, pašvaldība kaitē pati sev. Tā aizlieguma zīme ir jānoņem un nav neviens jāsoda. Mana iesnieguma mērķis ir situācijas uzlabošana. Es iesniedzu iesniegumu un tā vietā, lai šo jautājumu sakārtotu, pašvaldība vienkārši uzliek aizlieguma zīmi,” rezumē O. Poikāns.

Apstāties un stāvēt nedrīkst arī pie īpašuma Raiņa ielā 6, kas pieder uzņēmumam “ITS Tehnoloģijas”, taču uzņēmums šo problēmu atrisinājis, izbūvējot pietiekami lielu stāvlaukumu   savā pagalmā.
 
Nākamais priekšlikums – sešas stāvvietas

Pērn decembrī O. Poikāns Smiltenes novada domē iesniedza citu  satiksmes organizācijas izmaiņu priekšlikumu, kas paredz izveidot sešas jaunas, kā arī uzlabot trīs esošās autostāvvietas Raiņa ielas posmā no Klusās ielas līdz Mētras ielai  kultūras nama pusē (paralēli brauktuvei) tāpat kā pie Raiņa ielas 12. Autostāvvietu plānotais garums ir 6 līdz 6,5 metri, platums – divi metri. Autostāvvietas paredzēts aprīkot ar ceļa zīmēm “stāvvieta” un “darbības laiks”. Darbības laiks noteikts no pulksten 8 līdz pulksten 00.00.  Autostāvvietu izveidošanai O. Poikāna redzējumā nepieciešams mainīt esošo ceļa vidus līnijas apzīmējumu  uz “pārtraukta līnija”. Lai nodrošinātu drošu vidi pilsētas iedzīvotājiem un apmeklētājiem satiksmes organizācijas izmaiņās paredzēts uzstādīt maksimālā ātruma “30” ierobežojuma zīmes.

Pagaidām konkrētu atbildi no pašvaldības O. Poikāns nav saņēmis, vien saņēmis solījumu, ka automašīnu stāvvietas šajā Raiņa ielas posmā pašvaldība plāno ierīkot šovasar.

Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš “Ziemeļlatvijai” teic, ka šādi darbi ir iekļauti Smiltenes novada pašvaldības 2020. gada budžeta projektā, bet, kamēr budžets nav apstiprināts, detalizētāku atbildi pašvaldība nevar sniegt, jo vispirms ir nepieciešams izstrādāt tehnisko dokumentāciju. “Būtiski ir arī tas, ka tiks atvērta stāvvieta visiem, kuri gribēs nolikt mašīnas, netālu no Raiņa ielas, Kaļķu ielas malā,” piebilst izpilddirektors, jo papildu stāvvietas šajā pilsētas rajonā ir aktuālas arī saistībā ar kultūras namu.

Aicina problēmā iedziļināties arī novada lēmējvaru

Tikmēr O. Poikānam ir izveidojies savs secinājums par to, kā Smiltenē pašvaldība plāno pilsētvidi. “Manuprāt, galvenā atšķirība ir mūsu attieksmē. Man kā arhitektam un pilsētplānotājam ielas un to nozīme ir pilnīgi pretēja Smiltenes izpildvarai, kas pilsētas ielu plānošanu pielīdzina autoceļu prasībām, būtībā pilsētā ieviešot tos noteikumus un standartus, kādus piemēro ārpus pilsētām uz autoceļiem, taču pilsētas ielai atšķirībā no autoceļa ir svarīgi, kas notiek tās malās. Rezultātā Smiltenes pilsētas attīstība notiek, uzstādot aizlieguma zīmes, barjeras, samazinot gājēju pāreju skaitu, un rezultātā sarežģī esošo situāciju, tādējādi kavējot pilsētas attīstību kopumā un pilsētu padarot par nedrošu vidi gājējiem un riteņbraucējiem, un visu pakārtojot autovadītājiem caurbraucējiem, kuriem ielu platumi rada priekšnoteikumus pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Raiņa ielas platums šajā posmā ir atbilstošs, lai autostāvvietas varētu izveidot ar nelielu materiālo līdzekļu ieguldījumu – līniju krāsošanu un zīmju uzstādīšanu, un nav nepieciešams bruģēt, kā to paredz pašvaldība. Pašvaldības piedāvātais risinājums ir dārgāks un līdz ar to arī daudz ilgāks ir tā ieviešanas laiks, bet autostāvvietas ir vajadzīgas jau tagad. Manuprāt, lēmējvara neizmanto  ielu plānošanas piedāvātās iespējas pilsētas attīstībā un tāpēc šo jautājumu automātiski nodod izpildvarai, par to liecina fakts, ka neviens deputāts līdz šim par šādiem iedzīvotāju priekšlikumiem neko nav dzirdējis. Izpildvarai nekas  nemainīsies no tā, vai tur būs stāvvieta vai nebūs, un pilsētas attīstībai būtiska instrumenta –  ielas – plānošana nonāk cilvēku rokās, kuri nav vēlēti, un kuri dara pēc saviem ieskatiem, būtībā izlemj politisku jautājumu – kādā pilsētvidē mums dzīvot, kā rezultātā pārāk liela politiskā ietekme ir nodota izpildvarai,” savu viedokli pauž O. Poikāns.

VIEDOKĻI

Oto Ozols,  arhitekts, pilsētvides aktīvists, apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis: 

–  Raiņa iela Smiltenē vairāk tiek veidota kā maģistrāle, pa kuru ātri var pabraukt, bet pēc ielu struktūras var redzēt, ka tas tā īsti nav plānots un paredzēts, jo paralēli Raiņa ielai ir Rīgas iela, kas paredzēta maģistrālai satiksmes plūsmai. Raiņa ielai būtu jābūt mierīgākai,  klusākai un lēnākai. Līdz ar to tāds arī  būtu jāveido ielas dizains. Un, ja cilvēki regulāri Raiņa ielas malā faktiski jau novieto stāvēšanai  automašīnas un visi var tām pabraukt garām abos virzienos, tas būtu jālegalizē. Rīgā  ir neskaitāmi daudz ielu, kas ir pat šaurākas par Raiņa ielu Smiltenē, bet satiksmes plūsma tajās ir lielāka, un šo ielas malās stāv automašīnas. Tā nav problēma. Drīzāk vajag paskatīties uz pilsētu citādāk, veidot  to draudzīgāku iedzīvotājiem un vērtēt risinājumus, kas jau darbojas.

Oskars Poikāns, arhitekts: 

 – Man kā arhitektam un pilsētplānotājam ielas un to nozīme ir pilnīgi pretēja Smiltenes izpildvarai, kas pilsētas ielu plānošanu pielīdzina autoceļu prasībām, būtībā pilsētā ieviešot tos noteikumus un standartus, kādus piemēro ārpus pilsētām uz autoceļiem, taču pilsētas ielai atšķirībā no autoceļa ir svarīgi, kas notiek tās malās. Rezultātā Smiltenes pilsētas attīstība notiek, uzstādot aizlieguma zīmes, barjeras, samazinot gājēju pāreju skaitu, un rezultātā sarežģī esošo situāciju, tādējādi kavējot pilsētas attīstību kopumā un pilsētu padarot par nedrošu vidi gājējiem un riteņbraucējiem, un visu pakārtojot autovadītājiem caurbraucējiem, kuriem ielu platumi rada priekšnoteikumus pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.

Novados