Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

EP eksperti iesaka atlikt administratīvi teritoriālo reformu un veikt efektīvas sarunas ar iedzīvotājiem 1

Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti konstatējuši vietējās demokrātijas pārkāpumus Latvijā administratīvi teritoriālās reformas procesā un aicina Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu, līdz būs nodrošinātas godīgas un efektīvas apspriešanās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Monitoringa komitejas sākotnējā pārskata ziņojumā starptautiskie eksperti akcentē: faktu vākšanas vizīte Latvijā parādījusi, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie argumenti ir nopietni un rada pietiekamas bažas, lai pamatotu īpašu situācijas uzraudzību.

Kopumā secināts, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā sarunas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Ministrija nevis mudinājusi organizēt neformālas aptaujas, lai uzzinātu iedzīvotāju uzskatus, bet šādas aptaujas kavējusi un dažos gadījumos pat aizliegusi.

Tāpat demokrātijas sargi secinājuši, ka pašvaldības faktiski nav piedalījušās reformas izstrādē, jo plānu izstrādājuši tikai attiecīgās ministrijas eksperti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenojusi vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai informētu par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti. Ziņojumā uzsvērts, ka novadi nav tikai ģeogrāfisks valsts teritorijas dalījums, ko valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt kā Lego klucīšus, tos brīvi pārvietojot. Novadi pirmām kārtām ir tie veidojumi, kuros attīstās iedzīvotāju dzīve, veidojas dzīves telpa ar savu vēsturi (dažreiz gadsimtiem senu), atmiņām un identitāti, jo īpaši laukos.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Mani satrauc, ka pēdējo divu gadu laikā vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies un nav ievērota Eiropas vietējo pašvaldību harta. Tāpēc tagad ir jādara viss, lai mēs atkal kļūtu par piemēru citām valstīm un attīstītu demokrātiju. Augsta līmeņa starptautiskie eksperti ir apliecinājuši, ka visi mūsu akcentētie jautājumi par administratīvi teritoriālās reformas procesu, finansējumu pašvaldībām, budžeta autonomiju ir bijuši pamatoti. Īstenojot reformu, nevar tikai pārbīdīt robežas, bet ir jāuzklausa un jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis, jo tas skar viņu dzīvi. Pašvaldības kopumā atbalsta pozitīvas pārmaiņas un ikdienā jau īsteno dažādas reformas izglītības, veselības un citās jomās. Tomēr jebkurai reformai jābūt balstītai uz demokrātijas principiem un pilnvērtīgu dialogu. Manuprāt, ekspertu ieteikumi valdībai un Saeimai nopietni jāņem vērā, turpmāk strādājot gan pie administratīvi teritoriālās reformas, gan nākamā gada valsts budžeta.”

Latvijas Universitātes asociētā profesore Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle Dr. sc. pol. Iveta Reinholde uzsver, ka Eiropas Padomes ekspertu ziņojums ir nopietns signāls Latvijai, lai turpmāk nopietnāk un atbildīgāk ievērotu vietējās demokrātijas principus. Pretējā gadījumā tas rada nelabvēlīgu valsts tēlu un reputāciju starptautiskajā vidē. Vienlaikus ir svarīgi valdībai godprātīgi strādāt Latvijas tautas labā un ar cieņu izturēties pret novadu iedzīvotājiem. Sabiedrības uzticēšanās nerodas kā Ziemassvētku nakts brīnums, bet tā ir valdības darba un attieksmes rezultāts, ja tā uzklausa arī iedzīvotāju viedokli. Pretējā gadījumā cilvēki zaudē jebkādu interesi par notiekošajiem procesiem valstī un vēlmi iesaistīties. Tāpēc ir svarīgi respektēt iedzīvotāju viedokli un nepieciešamību līdzdarboties demokrātijas attīstībā.

Sākotnējā ziņojumā arī uzsvērts, ka ekspertu ieskatā vietējo pašvaldību finansiālā autonomija samazinājusies dažu centrālās valdības finansiālo un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti.

Līdz ar to sākotnējā ziņojumā Saeimai un valdībai ieteikts nodrošināt, ka pienākumus vietējai pašvaldībai nodod līdz ar attiecīgiem finansiālajiem resursiem, un norādīts, ka jebkādi soļi, kas mazina vietējo pašvaldību finansiālo kapacitāti, negatīvi ietekmē to spējas brīvi pildīt savas funkcijas.

Ekspertu redzējumā vietējās demokrātijas kopējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma, ko kongress pieņēma 2018. gadā.

Sākotnējais pārskata ziņojums 26 lappušu apjomā šonedēļ izskatīts EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas sēdē un tiek virzīts apstiprināšanai kongresā martā. Uz ziņojumu balstītas rezolūcijas un rekomendācijas pieņemšana ir pamats, lai valdība un Saeima Latvijā izlabotu kļūdas, kas pieļautas līdzšinējā reformas procesā.

Eiropas vietējo pašvaldību harta pieejama šeit.

Jau ziņots, ka pērnā gada 4. decembrī pēc LPS uzaicinājuma ārpuskārtas faktu noskaidrošanas vizītē Latvijā viesojās Monitoringa komitejas pārstāvji, ziņotāji par vietējo demokrātiju – Senžerānlepijas (Saint-Gérand-le-Puy, Francija) pašvaldības priekšsēdētājs Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) un Iklas (Uccle, Beļģija) pašvaldības deputāts Marks Kolss (Marc Cools) –, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels Manuels Moreno-Molina (Angel Manuel Moreno Molina, Spānija).

EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Tā īsteno dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu iesaistītu demokrātijas veidošanas procesos, gatavo ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem. Praktiski palīdz jaunajām dalībvalstīm veidot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.

 


Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Latvijas nespējnieki pat reformu paši veikt nespēj.
Varbūt lai Latviju valda no Briseles ES speciālisti? Vismaz nav zagļi, blēži, savas kabatas kalpi un domā par iedzīvotājiem.

pirms 6 dienām, 2020.02.15 09:25

Novados