Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Igauņi kā aptrakuši gāžas uz Latviju, latvieši - uz Lietuvu, bet lietuvieši piesardzīgi nogaida

Baltijas valstu robežu atvēršana likusi tūkstošiem kaimiņvalstu iedzīvotāju pagājušās nedēļas nogalē šķērsot robežu turpu-šurpu. Lielākā rosība bija uz Latvijas-Igaunijas robežas, jo to varēja šķērsot bez ierobežojumiem. Lēnāka iebraukšana bija Lietuvā, jo to vēl kontrolē lietuviešu robežsargi un nav atvērti visi robežšķērsošanas punkti.

Jau pirmajās 15. maija minūtēs pēc divu mēnešu piespiedu izolācijas baltieši steidza pie saviem nāburgiem. Šoreiz par sevi stereotipus kā par samērā lēnu nāciju lauza igauņi, jo viņi simboliski jau uzreiz pēc pusnakts pārpludināja Valgas dvīņu pilsētas Valkas ielas. Savukārt latvieši sagaidīja ausmu, lai dotos ciemos pie saviem ziemeļu kaimiņiem.

Igauņi kā no ķēdes norāvušies

20200521-0906-950x0-mazs.jpg

Valkas mērs Vents Armands Krauklis un Valgas mēre Estere Karuse priecājas par Latvijas-Igaunijas robežas atvēršanu. (Foto: Valka.lv)

Ja latvieši uz Igauniju pārsvarā devās atpūtas nolūkos, tad igauņiem latvju zeme vairāk interesēja finansiālu apsvērumu dēļ. Pie mums preces ir lētākas nekā Igaunijā. Un tādēļ arī igauņi steidza iepirkties Valkas, Ainažu un citu pierobežas miestu veikalos.

Valcēnietis Edgars par igauņu uzplūdiem Jauns.lv teica: “Viņi bija kā no ķēdes norāvušies. Mūsu veikali bija pilni ar igauņiem, varu tikai iedomāties, kā piektdienas vakarā mūsu kaimiņi uzdzīvoja ar latviešu šņabja pudelēm galdā!”.

Savukārt mūsu tirgotāji tikai priecājās par kaimiņu tērētprieku. Stādu tirgotāja Aina Valkas tirgū Jauns.lv neslēpa savu prieku: “Tā es te kādu mēnesi vai nīku ārā ar saviem stādiem, bet nu tos tirgoju vienā rāvienā. Ne tikai tāpēc, ka pie igauņiem ir dārgāk, bet arī tādēļ, ka daļai valcēniešu dārziņi ir Valgas pusē, un nu arī tos var sakopt”.

Toties kāda Ainažu pārtikas un arī dzērienu veikala pārdevēja, uz Jauns.lv vaicājumu, kā sokas ar igauņu pircēju apkalpošanu, tik ātri atteica: “Nav laika, nav laika. Man ir pircēji!”

Lietuvieši pagaidām piesardzīgi

Toties uz Latvijas-Lietuvas robežas pircēju plūsma ir pretējā virzienā. Kurzemnieki steidz izmantot iespēju atkal iepirkties Palangas un Kauņas veikalos, kur viss, prātīgi iepērkoties, ir vismaz par trešdaļu lētāks.

Tomēr uz Lietuvas robežas nevalda tāda ažiotāža kā pie mūsu ziemeļu robežas. Tam par iemeslu ir tas, ka lietuvieši, atšķirībā no latviešiem un igauņiem, nav atcēluši robežkontroli. Kaimiņvalsts robežsargi ne tikai pārbauda robežas šķērsotāju dokumentus, bet arī ar termokameras palīdzību mēra braucēju temperatūru (ar paaugstinātu temperatūru valstī neielaiž), un ar auto pašlaik Lietuvā var iebraukt tikai caur četriem robežkontroles punktiem – Grenctālē, Rucavā, Medumos un Meitenē.

Kad ir lielāks braucēju skaits, uz robežas pat izveidojas neliela rinda, bet tā gluži raiti virzās uz priekšu: lietuvieši katras automašīnas pārbaudei velta tikai dažas sekundes.

Rucavas novada tūrisma organizatore Natālija Grauduže par pagājušās nedēļas nogalē redzēto pierobežas pagastā Jauns.lv teica: “Ja vēl pirms nedēļas pie mums bija kluss un mierīgi, tad sestdien un svētdien varēja manīt, ka cilvēku uz ielām un ceļiem ir kļuvis manāmi vairāk – tie bija lietuvieši. Viss tā kā atdzīvojas un notiek – gan veikalos, gan uz ielām. Arī mēs, rucavnieki, protams, braucam uz Lietuvu”.

Pierobežas iedzīvotāji gan gaida, kad tiks atvēri visi robežpunkti, jo tad viens pie otra varēs nokļūt ātrāk un ērtāk, nemērojot brīžiem pat divkārt garāko apkārtceļu.

Pagaidām gan lielāks prieks būt pie kaimiņiem ir lietuviešiem, nekā latviešiem, jo pie mūsu dienvidu kaimiņiem ārkārtējās situācijas prasības ir daudz stingrākas. Lietuvā, piemēram, ir obligāta prasība sabiedriskajās vietās nēsāt sejas maskas. Tādēļ daudzi latvieši, braucot pie leišiem, jau savlaicīgi somā līdzi bija paņēmuši sejas maskas.

Nīcā sastaptais lietuvietis Aruns laikrakstam “Kurzemes Vārds” puspajokam stāsta, kādēļ iebraucis Latvijā: “Bijām pēc kaimiņiem noilgojušies! Braucām lūkot, vai šeit visi dzīvi. Aizbraucām jūru apskatīt, kā veicas ar makšķerēšanu, ir vai nav lomi. Gaidām, kad atvērs ceļu uz Latviju arī Skodas pusē, tad brauksim pie jums ķert zivis. Noteikti vasarā uz Liepāju dosimies atpūsties”.

Tagad skodeniekiem, lai atbrauktu uz Liepāju un pēc tam atgrieztos mājās, jāmet prāvs līkums caur Palangu. Aruns stāsta, ka tagad aptuveni 60 kilometru vietā līdz Liepājai spiests mērot 120 kilometru garu ceļu.

Novados