Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Īsts retums – uzziedējusi alveja

Alveja jau no sendienām ir sastopama gandrīz katrā mājā un tā joprojām nezaudē savu aktualitāti. Šo telpaugu mēdz dēvēt par brīnumpuķi, jo tai piemīt dziednieciskas īpašības. Savās bērnības atmiņās pensionārei Silvijai Zareckai no Smiltenes alveja saglabājusies kā augs, kas mammai un vecmāmiņai vienmēr stāvēja uz palodzes. Taču nekad viņa nebija redzējusi to uzziedam.

“Pagājušajā pavasarī no kaimiņienes meitas paņēmu alvejas stādu. Audzēju to puķupodā uz palodzes, kas atrodas dienvidu pusē. Līdz rudenim pods bija pilns ar alvejas bērniņiem, sāka pietrūkt rūmes. Tad pagājušo rudeni nācās visu izjaukt un atdāvināt atvases kaimiņiem. Atstāju sev vienu mazulīti. Septembra sākumā manai alvejai sāka augt kāts. Katru nedēļu tas izauga par vismaz desmit centimetriem un tagad ir aptuveni metru augsts. Jau tad biju pārsteigta, vēl vairāk, kad alveja uzziedēja. Šobrīd viens zieds jau ir noziedējis, bet divi vēl priecē,” stāsta seniore Silvija, kura atklāj, ka šādu brīnumu gan viņa, gan viņas paziņu lokā redz pirmo reizi.
Silvija arī neatceras, ka kaut reiz tā būtu uzziedējusi vecākiem un vecvecākiem. Alvejas ziedi atgādina miniatūrus banānus un ir maigi oranžā krāsā. Internetā atrodamā informācija liecina, ka ir gadījumi, kad vecmāmiņu iemīļotais telpaugs patiesi uzzied. Pirms sešiem gadiem alveja otro reizi uzziedējusi kādai jelgavniecei. Smiltenes vidusskolas bioloģijas skolotāja Anna Lavrinoviča zina stāstīt, ka telpaugs uzziedējis arī viņas kolēģei. “Izrādās, ka uzziedēt alvejai nav nemaz tik neiespējami. Labos apstākļos tā var ziedēt pat katru gadu, taču tas notiek ar piecu sešu gadu audzētām alvejām. Tāpēc pārsteidz, ka šajā gadījumā ir uzziedējis tik jauns stāds. Atliek vien priecāties, jo tas notiek tikai ar labiem kopējiem, kas rūpējas par saviem telpaugiem, dodot tiem labu augsni un gaismu. Laba saimniece!” secina bioloģijas skolotāja.
Silvijas kundze alveju audzē ārstnieciskiem nolūkiem. Smilteniete no alvejas lapas izspiež mīkstumu un, klāt pieliekot medu, lieto uzturā, lai stiprinātu imunitāti un ārstētu bronhus. Savukārt pati lapa, izmērcēta spirtā, palīdz pret pušumiem un nobrāzumiem. “Alvejai ir pat lielāks efekts kā aptiekā nopērkamajām ziedēm,” pēc pašas pieredzes zina stāstīt S. Zarecka.

Uzziņai
Alvejas izmantošanas veidi

  • Pēc saules apdeguma: ātri atjauno ādas veselību pēc pārāk ilgas uzturēšanās saulē palīdz sāpošās vietas maiga ierīvēšana ar alvejas lapas mīkstumu.
  • Pret kukaiņu kodumiem: niezi un tūsku, kas rodas pēc bišu, skudru, dunduru kodieniem, var samazināt, pieliekot cietušajai vietai gabaliņu vēsa alvejas lapas mīkstuma.
  • Ja sāp un pūšas vēders: pievieno savai tējas krūzītei gabaliņu alvejas mīkstuma un izdzer šo dziru.
  • Ādas svaigumam: ādas mirdzumu un svaigumu pirms svarīgiem pasākumiem ātri var atgūt, ieziežot to ar alvejas masu.
  • Pret nelieliem sadzīviskiem apdegumiem: ja bojātās ādas laukums nav pārāk liels, tad to tūlīt pat apstrādā ar alveju.
  • Pret blaugznām un galvas ādas niezi: ņem divas ēdamkarotes alvejas sulas, divas tējkarotes medus, dažus pilienus citrona sulas un tējkaroti rīcineļļas. Silda masu ūdens peldē, vienlaikus to maisot. Tad iegūto masu iesmērē matos un pēc 30–40 minūtēm izskalo.
  • Ja sasities un pret zilumiem: nelielus zilumus un sasitumus ātrāk var sadziedēt, ja uz tiem uzliek alvejas lapu. Pārgriež lielāku lapas gabalu gareniski uz pusēm, lai tas nosedz lielāku apgabalu.

Informācijas avots: mammamuntetiem.lv

Novados