Izglābj pūci, vārdā Smiltene

Pateicoties labiem cilvēkiem, pūce vārdā Smiltene pēc vairāk nekā divu mēnešu ilgas ārstēšanās Alūksnes veterinārajā klīnikā “Labākie draugi”  ir atgriezusies atpakaļ savā dzimtajā mežā Smiltenes pusē.

Pūcei šis ir stāsts ar laimīgām beigām, bet varēja būt arī citādi, – putna dzīve varēja beigties lapsas vēderā.

Pamana apdullušu ceļa malā

Pērnā gada 7. novembrī, lietainā rītā, braucot uz viesu namu “Slīpi”, autoceļa Smiltene – Strenči ceļa malā pūci ieraudzīja smiltenietis Gundars Cers –  vienaldzīgi nepabrauca garām un apturēja automašīnu.

“Pūce izskatījās apdullusi, iespējams, tumsā bija ieskrējusi kādā automašīnā. Žēl bija putnu  atstāt ceļmalā. Zinu, ka šajā apvidū dzīvo lapsas, tās viņu apēstu,” “Ziemeļlatvijai” teic Gundars Cers.

Ievainoto pūci viņš  aizveda uz Smiltenes tehnikuma veterināro klīniku, taču tur putnus neārstē, tāpēc Gundars kopā ar tehnikuma klīnikas veterinārārsti meklēja citu risinājumu un noskaidroja, ka  pūces ārstē Alūksnē, veterinārajā klīnikā “Labākie draugi”.
“Pateicoties šās klīnikas veterinārārstes Signes Gorbānes ieinteresētībai un profesionalitātei, pūce  svētdien (12. janvārī – redakcijas piezīme), atgriezās savā dzimtajā mežā. Zīmīgi, ka pūcei ārstēšanas iestādē tika dots vārds – Smiltene,” teic G. Cers.

Klīnikā Smiltenes pūcei tika konstatēta galvas trauma, tāpēc bija nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Visus izdevumus sedza klīnika “Labākie draugi”.

Pēc ārstēšanas – vēl rehabilitācijas kurss

Sākotnēji pūcei tika doti pretsāpju līdzekļi un tika vērots, kā viņa jūtas, vai parādās apetīte, stāsta veterinārārste Signe Gorbāne.
“Kad apetīte atgriezās, pārliecinājāmies, ka putns ne tikai uzņem barību tad, kad cilvēks to dod, bet arī pati spēj atrast un apēst barību, kā arī pārbaudījām  redzi. Pēc tam pūci vēl aizvedām uz savvaļas putnu rehabilitācijas staciju Madonā. Paldies Uģim Bergmanim par to, ka viņš laipni uzņēma pūcīti un parūpējās par viņu! Rehabilitācijas stacijā tika vērots, vai putns spēj atrast medījumu lielajā voljērā un vai lidojumā spēj regulēt augstumu un orientēties, jo reizēm kontūzijas nes līdzi problēmas  ar orientāciju telpā un  ar redzi. Kad pārliecinājāmies, ka pūce spēj dzīvot savvaļā  un kad viņa arī bija atguvusi savu formu un uztrenējusi muskulatūru, tad atvedām putnu atpakaļ uz Smilteni (vietu, kur putnu atrada Gundars Cers – redakcijas piezīme) un palaidām brīvībā,” stāsta S. Gorbāne.

Tādu brīdi gaidot visi klīnikas pacienti, katru dienu viņu acīs esot lasāmas ilgas tikt atpakaļ brīvībā. Kad tas notiek, putns pirmajā brīdī pat nenotic, ka var lidot projām un nekāds iežogojums viņu neattur no brīvības. “Smiltenes pūce skaisti, pārliecinoši aizlidoja projām lielu gabalu. Viņai viss ir kārtībā,” piebilst S. Gorbāne, SIA “Labākie draugi” ir mazo dzīvnieku (suņu un kaķu) klīnika, taču papildu tam tā ārstē arī pūces un citus plēšputnus no visas Latvijas, – “tā ir pasaules daļa, ko varam glābt,” teic  veterinārārste.

Piemēram, 2019. gadā klīnikas pacienti bija deviņas pūces.

Novados