Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu, bet iedzīvotāji kategoriski iebilst 1

Igaunijas banka AS "Coop Pank" Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija piektdien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals "Maxima", kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA "Homburg Zolitude", kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka "Eesti Krediidipank", kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA "Prana Property" un "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS "Coop Pank".

Pēc komisijas vadītāja Oļega Burova (GKR) paustā, Īpašumu departaments ir saņēmis vairāku iedzīvotāju sūdzības, par ēkas neapmierinošo ārējo izskatu, tajā skaitā uz ēkas fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumiem. Lai gan departaments ir lūdzis novērst nama trūkumus, īpašnieki to nav izdarījuši.

"Prana Property" pārstāvis Rauls Keskūla nenoliedza, ka nama dekoratīvais apvalks tiešām ir neapmierinošā stāvoklī un saprot, ka sabiedrībai tas nav pieņemami. Lai labotu situāciju, uzņēmums esot pasūtījis jaunu apmetumu, ko plāno uzlikt tuvākajā laikā. Tāpat viņš pauda nožēlu, ka uzņēmums nav savlaicīgi sniedzis atbildi Īpašumu departamentam, taču kā iemeslu minēja to, ka uzņēmums vēstuli vienkārši nav saņēmis. "Tas gan, protams, nav attaisnojums, un namu mēs savedīsim kārtībā," sacīja Keskūla.

Tāpat viņš aicināja Rīgas domes atbildīgās institūcijas aktīvāk ar viņiem sadarboties, jo objektam ir vairākas neatrisinātas problēmas un uzņēmums esot gatavs iesaistīties to risināšanā. Viņš arī sacīja, ka lai gan 70% objekta domājamo daļu pieder Rīgas domei, ar objekta uzkopšanu nodarbojas tikai "Prana property". Proti, pašvaldībai pieder šajā adresē esošā zeme un liela daļa no zem nama esošās stāvvietas, bet igauņiem - ēka un arī daļa no autostāvvietas. Kopējā īpašuma platība ir 10 065 kvadrātmetri.

Uz Burova atkārtotu jautājumu, kad tieši īpašums tiks sakārtots, Igauņu uzņēmuma pārstāvis atbildēja, ka tas ir atkarīgs no jaunā dekoratīvā apmetuma piegādes datumiem, bet plānots, ka tas varētu būt uzstādīts ne vēlāk kā 15.decembrī.

Tāpat Burovu interesēja, kādi ir uzņēmuma plāni attiecībā uz ēku. Keskūla sacīja, ka banka "Coop Pank" plāno izbūvēt šo daudzstāvu namu līdz galam. "Mēs esam sākuši sarunas ar Rīgas domi par šo ieceri, taču neskaidrību vēl ir daudz, lai gan mūsu redzējums ir tāds, ka šajā vietā būs trīs projekti - daudzstāvu dzīvokļu māja, apakšzemes autostāvvieta un labiekārtots atpūtas parks, kas būtu pieejams ikvienam rīdziniekam," stāstīja Keskūla, piebilstot, ka obligāti tiks saglabāts arī memoriāls, kas izveidots Zolitūdes traģēdijas upuriem, jo parks tiktu veidots ap to.

Daudzstāvu nama pirmajā stāvā sākotnēji bija plānots izvietot veikala "Maxima" noliktavas telpas, bet tagad igauņu pārstāvji cer, ka tur varētu izvietot ziedu veikalus, kafejnīcas vai citus objektus.

Burovs Igaunijas uzņēmēju pārstāvjiem atgādināja, ka departaments ir piedāvājis veikt īpašuma sadali, un ka Rīgas dome jau iepriekš ir noraidījusi tikko prezentēto ieceri. Dome vēlētos veikt sadali tā, lai dzīvojamā teritorija ap šo īpašumu ir minimāla, kas ļautu domei pārņemt šo teritoriju savā pārziņā, ierīkot memoriālu un likvidēt apakšzemes stāvvietu, kas atrodas zem nama.

"Nekādā gadījumā mēs nepiekritīsim saglabāt šo autostāvvietu. Tas ir mūsu un rīdzinieku viedoklis. Es neredzu tur nekādu komercdarbību, nekādu biznesu. Es, personīgi uzskatu, ka tur jābūt tikai piemiņas vietai," sacīja Burovs. Keskūla uz to atbildēja, ka jautājumu par stāvvietu varētu mēģināt izrunāt, lai tas neradītu tādus strīdus kā patlaban.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kas ir arī biedrības "Zolitūde 21 11" pārstāve, prasīja, kad pēdējo reizi tika sakopta šī teritorija, piemēram, nopļauta zāle. Pārstāvji teica, ka tas noticis augusta beigās, kam deputāte īsti neticēja. Arī Burovs piebilda - kā gan pašvaldība varētu piedalīties teritorijas sakopšanā, ja visur ir žogs. Uz to Keskūla atbildēja, ka Burovs var gluži vienkārši piezvanīt un tiks norīkoti uzņēmumi, kas darbus veiks. "No zvana Latvijā teritorijas tīras nekļūst," teica Burovs, taču Keskūla sacīja, ka viņš neatminas gadījumu, kad kāds no pašvaldības būtu izrādījis jebkādu iniciatīvu teritorijas sakopšanā.

Deputāte Marija Balcere (JKP) jautāja, kā uzņēmējiem šķiet, cik maksās šie dzīvokļi, un vai tie nebūs zem tirgus cenas, jo cilvēki negribēs dzīvot vietā, kas saistās ar tādu traģēdiju. Keskūla norādīja, ka cilvēki joprojām dzīvo Zolitūdē un savus namus nav pametuši, tādēļ, viņaprāt, pieprasījums namiem būs. Viņš gan vēlreiz piebilda, ka par projekta realizāciju ir ļoti daudz neskaidru jautājumu.

"Prana Property" sēdē pārstāvēja arī zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, kurš norādīja, ka viņi šai lietai pieiet ļoti nopietni. "Mēs apzināmies šo nelaimi un sekas, bet mēs nevaram vainot to nama daļu, kas nesabruka. Protams, jums ir tiesības gribēt radīt tur tikai memoriālu, bet mēs esam otra iesaistītā puse un arī mums ir savas tiesības. Ja mēs sadarbotos, es domāju, ka šo projektu varētu attīstīt tā, lai abas puses būtu apmierinātas," pauda Novicāns. Viņš norādīja, ka trīs mēnešu laikā plānots veikt ekspertīzi par nama tehnisko stāvokli.

Ločmele-Luņova sēdes noslēgumā pauda viedokli, ka viņas pārstāvētā biedrība ir tikusies ar attīstītājiem un centusies paskaidrot šīs vietas nozīmību. "Tieši šīs pazemes stāvvietas jumts, kur tagad iezīmēta parka atrašanās vieta, ir vieta, kur miruši cilvēki. Kā tādu ideju vispār var piedāvāt? Tas simboliski liecina par attieksmi, par nesaprašanos. Jūs gribat sietu nomainīt decembrī, nemaz nezinot, ka novembrī tur būs traģēdijas atceres piektā gadadiena, kur piedalīsies gan bojā gājušo tuvinieki, gan valsts vadība. Jūs aizstāvat nevis īpašuma tiesības, bet gan savu peļņu," sašutumu neslēpa deputāte.

Sēdē piedalījās arī Aļona Burve, kas ir viena no izdzīvojušajiem traģēdijā. "Tur gāja bojā mans vīrs un es pati biju zem gruvušiem. Es savā dzīvē esmu redzējusi daudz cinisma, bet tādu kā šodien - nekad vēl. Ieraugot, kādu parku jūs tur plānojat - savā, savu bērnu un visu cietušo vārdā es teikšu tā - mēs šo zemi jums neatdosim, jo tur gāja bojā mūsu tuvinieki. Jūs salīdzinājāt Tallinu kara laikā, kas tagad atdzīvojusies - bet te ir notikusi slepkavība miera laikā. Jā, līdzās stāv nami, kur turpina dzīvot cilvēki, bet nami nav tur, kur miruši cilvēki. Visi Zolitūdes iedzīvotāji ir kategoriski pret jūsu ieceri," sacīja Burve. Tāpat viņa uzaicināja igauņu uzņēmējus 21.novembrī pievienoties piemiņas pasākumam Zolitūdē un izmantot iespēju ielūkoties acīs cietušajiem.

Savukārt Burovs ierosināja jautājumu par sieta izvietošanu un nama stāvokli atkārtoti skatīt 16.novembrī, īsi pirms traģēdijas piemiņas dienas. Tāpat viņš norādīja, ka līdz šim datumam komisija gaidīs atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Muļki igauņi ka nopirka, Latvijā attīatībs nebūs nekad, jo sabiedrība plāna un letticīga. Kam tiem jauno māju, labāk jauno memoriālu un dzivot hrušoviešos.

pirms 26 dienām, 2018.10.22 14:49

Kaimiņos