Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kārķu ugunsdzēsējiem tiek jauns aprīkojums. Kārķu ugunsdzēsības depo atklāšanas pasākums jau rīt!

Valkas novada Kārķi ir viens no tiem Latvijas pagastiem, kam ir pašiem savi brīvprātīgie ugunsdzēsēji – ar savu ekipējumu, savu operatīvo transportlīdzekli, 1988. gada izlaiduma ZIL- 130 un savu bāzēšanās vietu, kolhozu laikā uzceltu depo ēku.

Šā gada nogalē, pateicoties Valkas novada domes projektam, pašvaldības Kārķu brīvprātīgais ugunsdzēsēju formējums ir ieguvis jaunu, uzņēmuma “Iskada” piegādātu  inventāru pašiem un transportlīdzeklim (šļūtenes, cirvi, motorzāģi, veseri, āmuru un citas lietas) un darba apģērbu.

Ja pilsētas tālu, jārīkojas pašiem

Tas vēl nav viss. Vietējais uzņēmums “Brickwood” šonedēļ depo ēkai uzstāda jaunus logus un durvis. Savukārt SIA “Valdis” jau piegādājusi granulu katlu un tvertni, lai ēkas telpas vairs nevajadzētu apsildīt ar “buržujku”.  Depo ēka silta izskatās jau no ārpuses, - šoziem ir izgaismota tās fasāde. 

“Pašvaldības ugunsdzēsēju formējumam Kārķos ir sena priekšvēsture. Depo ēku Kārķos uzcēla pēc tipveida projekta kopsaimniecību laikā, 1963. gadā,” zina stāstīt  Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons, kurš ir viens no pagasta brīvprātīgo, apmācīto ugunsdzēsēju pamatkodola līdz ar Guntaru Krastiņu, Ventu Jundzīti, Jāni Miezi, Jurģi Tobīsu un Oskaru Veinbergu. Visi ir brīvprātīgie, algu par šo darbu viņi nesaņem, – līdz šim Latvijas valsts nav finansējusi brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. Pašvaldība rūpējas par to, lai viņu ekipējums būtu darba kārtībā un operatīvajam transportlīdzeklim būtu degviela. 

Pašvaldības brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda Kārķos darbojas kopš 90. gadu sākuma, tādējādi apliecinot savu nepieciešamību.
“Esam lauku nostūris, lielās pilsētas ir salīdzinoši tālu no mums,” atgādina Pēteris Pētersons. “Lai arī Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) pēc izsaukuma ārpus apdzīvotām vietām jāierodas 25 minūtēs, Kārķu pagastu apkalpo VUGD Strenču postenis un, braucot pa zemes ceļu vismaz 30 kilometru lielu attālumu, nav iespējams to izdarīt normatīvajos aktos noteiktajā laika periodā. VUGD ugunsdzēsēju ierašanās laiks Kārķu pagastā ir, sākot no 40 minūtēm pēc izsaukuma, tādēļ ļoti svarīga ir vietējo ugunsdzēsēju nozīme. Vietējā komanda  ātrāk reaģē uz iedzīvotāju izsaukumiem, labāk pārzina apkārtni un atrodas tuvāk notikuma vietai, pirmā tajā arī ierodas,” vietējo brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības priekšrocības uzskaita Kārķu pagasta pārvaldnieks un vienlaikus uzsver, – tā ir tikai palīdzība VUGD, nevis konkurence ar šo valsts dienestu, kura ugunsdzēsēji  glābēji ir labāk aprīkoti, zinošāki un varošāki, piemēram, brīvprātīgie ugunsdzēsēji neies iekšā degošās ēkās, tam ir vajadzīgs speciāls aprīkojums.

Izšķirošās ir pirmās minūtes

Taču vietējie brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi arī var izdarīt daudz, ja operatīvi ierodas ugunsgrēka vietā drīz pēc tā izcelšanās, secina brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Attīstoties un modernizējoties būvniecības materiāliem, uguns izplatās daudz ātrāk – ja 1950. gadā uguns no mazas liesmas līdz nekontrolētam ugunsgrēkam izplatījās 25 minūšu laikā, tad mūsdienās tās var būt jau trīs minūtes, norāda Pēteris Pētersons.  Pat pieņemot, ka izsaukums par ugunsgrēku seko  pēc pusotras  minūtes no tā izcelšanās brīža un ugunsdzēsēju komandas pulcēšanās un izbraukšana ilgst vienu minūti, ceļam paliek 2,5 minūtes. 

“Statistiski pirmās 5 līdz 10 minūtēs ugunsgrēks ēkās vēl nav sasniedzis augstu temperatūru, un tā ierobežošana ir ātra un efektīva. Līdz brīdim, kad ierodas VUGD ugunsdzēsēji glābēji, mēs ugunsgrēku jau esam lokalizējuši vai nodzēsuši,” par Kārķu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem stāsta  Pēteris Pētersons.

Lauku reģionos bieži vien iedzīvotājiem nav līdzekļu, lai savu īpašumu un elektroiekārtas uzturētu labā stāvoklī, līdz ar to pastāv ugunsgrēku izcelšanās risks. Katru gadu  kārķēnieši izbrauc uz ugunsgrēku, kur deg skurstenī neiztīrīti sodrēji.  

2018. gadā viņi strādāja arī ārpus sava novada – palīdzēja dzēst purva ugunsgrēku Mazsalacas pusē.

Palīdz Vācija un Šveice

Kārķu brīvprātīgie ugunsdzēsēji sadarbojas ar Valmieras Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB), piedaloties tās organizētājās apmācībās un sacensībās, kas ir labs bonuss, lai brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā iesaistītu jauniešus.

Piemēram, šogad  Kārķu brīvprātīgie ugunsdzēsēji piedalījās 40 stundu praktiskās apmācībās kopā ar Valmieras rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām. Kad šoruden Valmieras BUB  20  brīvprātīgie ugunsdzēsēji devās apgūt zināšanas ugunsdzēsības jomā Vācijā, Giterslo reģionā, viņu vidū bija arī kārķēnietis Jurģis Tobīss.  

“Šobrīd ir aizsākta arī sadarbība ar Šveices pilsētas Davosas ugunsdzēsējiem, kas palīdz ar ekipējuma sagādi,” piebilst Pēteris Pētersons. Dažas no šveiciešiem un vāciešiem saņemtās  formas un ķiveres viņš šo pirmdien uzdāvināja Vijciema pagasta brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

 Savukārt raksta sākumā pieminētais, Valkas novada domes īstenotais projekts, kas saucas “Valkas novada pašvaldības Kārķu pagasta brīvprātīgā ugunsdzēsēju formējuma veiktspējas uzlabošana”, tiek īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu. Projektu apstiprināšanai virzīja Valmieras biedrība “No Salacas līdz Rūjai”. 

Projekta kopējās izmaksas ir 16 986,80 eiro. ELFLA līdzfinansējums ir 90 procenti no attiecināmajām izmaksām, Valkas novada domes finansējums – 10 procenti.

VIEDOKLIS

Egīls Kaužēns, Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs (šī  biedrība apvieno 13 vienības):

– Vaicājāt, kāda ir nozīme brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām pagastos. 90. gadu vidū sāku strādāt  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Rūjienā. Maiņā bijām divi cilvēki. Aizbraucam uz izsaukumu, piemēram, deg ferma vai cita lauksaimniecības ēka. Ko mēs divi tur varam izdarīt? Uguns negaida, kamēr pēc pusstundas atbrauks papildspēki no Mazsalacas. Tad, 90. gadu vidū, arī gājām pie pašvaldībām un aicinājām neizjaukt un neputināt bijušo kolhozu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, nenodot privatizācijai to automašīnas. Ir vajadzīgs spēks – gan cilvēku, gan tehniskie resursi! Toreiz Rūjienā pašvaldība nāca pretī –“jā, atbalstīsim, tikai paši organizējiet”.  Tā nu mēs lēnā garā neļāvām privatizēt kolhozu brīvprātīgo ugunsdzēsēju mašīnas, organizējām vīriem sacensības un balles.  Bijām vienoti,  lai X stundā ierastos nevis viena ugunsdzēsēju mašīna, bet trīs vai četras, kas kaut ko var arī izdarīt. Galvenais stāsts ir par to, ja ugunsnelaime notiek ārpus pilsētas. Pēc cik minūtēm ieradīsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests? Eiropā ir pieņemts, ka pirmajai mašīnai notikuma vietā jābūt 15 minūšu laikā, 18. minūtē – otrajai. Lai to nodrošinātu, vietējās komandas bieži vien ierodas pirmās, tās arī pārzina taisnākos ceļus, ūdens ņemšanas vietas un pat cietušās mājas plānojumu.

Novados