Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas noticis Mūrnieku ielā Smiltenē? Lasītājiem jautājumu ir vairāk nekā atbilžu 3

Sociālā tīmekļa vietnē “Facebook” domubiedru grupa “Smiltenes novada attīstībai” aktualizējusi jautājumu par Smiltenes novada pašvaldībai piederošās Mūrnieku ielas apbūvi Smiltenē, posmā no Gaujas ielas līdz Baznīcas laukumam.

Uz šās ielas posma pirms 17 gadiem tika uzcelts akciju sabiedrības “Smiltenes piens” siera cehs,   rezultātā šis uzņēmumam piegulošais Mūrnieku ielas posms kopš tā laika ir slēgts satiksmei, bet gājējiem ir atstāta šaura josla, pa kuru pārvietoties.

Dabā viens, “uz papīra” – kaut kas cits

Atbilstoši vienošanās līgumam starp Smiltenes novada domi un AS “Smiltenes piens” Mūrnieku ielas posmu 403 kvadrātmetru lielā platībā pašvaldība uzņēmumam iznomājusi līdz 2037. gadam.

Cilvēku uzmanību sen notikušajai Mūrnieku ielas posma apbūvei  piesaistījis pašvaldības izdevuma “Smiltenes Novada Vēstis” šā gada janvāra numurā publicētais Smiltenes novada domes lēmums.

Ar šo lēmumu  akciju sabiedrībai “Smiltenes piens” nomā nodotais Mūrnieku ielas posms  (pašvaldības īpašums) tiek izveidots par zemes vienības daļu 403 kvadrātmetru platībā un šai daļai tiek noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve/komercdarbības objektu apbūve.

Kāpēc šāds lēmums tiek pieņemts tikai tagad? Kāpēc datu publicēšanas portālā Kadastrs.lv uz Mūrnieku ielas esošā AS “Smiltenes piens” piebūve neparādās uzreiz, bet tikai, “ejot dziļāk”, sadaļā  “telpu grupas”? Kāpēc spēkā esošajā Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumā 2006.–2018. gadam nav norādīts, ka šis Mūrnieku ielas posms ir ražošanas teritorija? Un vai vispār bija likumīgi apbūvēt pilsētas ielas posmu, atņemot to sabiedrībai viena uzņēmuma interesēs?

Šādus vairāku mūsu lasītāju uzdotos jautājumus saņēma arī “Ziemeļlatvija”. Viņu vidū ir arī viens no domubiedru grupas “Smiltenes novada attīstībai” administratoriem Andris Pauls-Pāvuls, kurš arī norāda uz Mūrnieku ielas posma, iespējams, nelikumīgu apbūvi.
“2020. gada 29. janvāra domes sēdē lielā vienprātībā Smiltenes novada pašvaldība, klāt neesot  deputātiem Ilzei Verginai un Jānim Pērlem (Smiltenes novada deputātiem – redakcijas piezīme), pieņēma lēmumu izveidot uz Mūrnieku ielas rūpnieciskās ražošanas apbūvi. Līdz šim Valsts zemes dienesta portālā kadastrs.lv un valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts ceļi” šī vieta bija reģistrēta kā pašvaldībai piederoša iela. Zemesgrāmatā pieejamā informācija par Mūrnieku ielu norāda, ka tas ir neapbūvēts zemes gabals. Apbūves tiesības reģistrētas tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai.  Vai smilteniešiem tagad nav jārīkojas kā jūrmalniekiem Kargina gadījumā?” retoriski spriež A. Pauls-Pāvuls, atgādinot astoņus gadus senu notikumu, kad  Administratīvā rajona tiesa pilnībā apmierināja Jūrmalas aizsardzības biedrības  pieteikumu un atcēla Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2006. gada 4. oktobrī izsniegto būvatļauju parka labiekārtošanai Bulduros, kas paredz žoga būvniecību kāpu zonā ap bijušā “Parex bankas” saimnieka Valērija Kargina ģimenes villu “Adlera”. 

Pašvaldība  nomas līgumu lauzt negrasās

“Ziemeļlatvija” uzklausījusi dažādus viedokļus par uz Mūrnieku ielas uzcelto AS “Smiltenes piens”  – arī pieļāvumu, ka šī būve varbūt pat nav nodota ekspluatācijā, jo Kadastrs.lv kartē, to atverot, neredz, tāpēc lūdzām situācijas skaidrojumu “Smiltenes piens” vadībai.
“Atbildot uz jūsu jautājumu, varu apliecināt, ka AS “Smiltenes piens” piederošā būve uz Mūrnieku ielas ir nodota ekspluatācijā 2003. gada 8. augustā un pirms būvniecības tika saņemta būvatļauja 24.05.2002. Ēkām ir piešķirts telpu grupas kadastra apzīmējums 9415-001-0602-001-002, kas ir reģistrēts kadastru reģistrā. Būvniecības projekts realizēts, piesaistot SAPARD līdzekļus (SAPARD ir Eiropas Savienības finansiālais atbalsts strukturālām reformām lauksaimniecības un lauku attīstībai – redakcijas piezīme). Starp AS “Smiltenes piens” un Smiltenes novada domi ir noslēgts zemes nomas līgums, kas uzliek par pienākumu reģistrēt zemes nomas līgumu Zemes grāmatā un tas arī tiek darīts,” atbildi sniedz AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova.

Intervijā “Ziemeļlatvijai” Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš  uzsver, ka šis Mūrnieku ielas posms, uz kura atrodas AS “Smiltenes piens” cehs,  nevienam nav atdots, bet ir tikai iznomāts. Tiklīdz beidzas nomas līguma termiņš, tā nomniekam (AS “Smiltenes piens”) ir pienākums par saviem līdzekļiem, nesaņemot nekādu izdevumu atlīdzību no iznomātāja (Smiltenes novada pašvaldības), atbrīvot zemes gabalu, nojaucot visas viņam piederošās būves.

“Ja pašvaldība grib šo nomas līgumu lauzt, tad tāda iespēja ir, taču mēs nedomājam to darīt.  

 Akciju sabiedrība “Smiltenes piens” ir nozīmīga Smiltenes daļa. Pateicoties šim uzņēmumam, ir gan darba vietas cilvēkiem, gan varam pārbūvēt pilsētas centru un piesaistīt šiem būvdarbiem posmā no Abulas ielas līdz Marijas ielai Eiropas Savienības struktūrfondus (Smiltenes pilsētas Baznīcas laukuma un Daugavas ielas posmu pārbūve notiek projektā “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” – redakcijas piezīme). Smiltenes novada pašvaldība noteikti neliks nekādus šķēršļus uzņēmuma turpmākajai darbībai un attīstībai. Mums ir nepieciešami uzņēmēji, kuri strādā Smiltenes novadā, un mēs varam tikai priecāties par to,  ka mums veidojas kopēja sadarbība  un ka uzņēmējs investējot veido jaunas darba vietas, bet pašvaldība līdz ar to var attīstīt publisko infrastruktūru – pilsētas ielas,” uzsver E. Avotiņš.

Kad termiņš beigsies, uzbūvētā ēka būs jādemontē

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs arī norāda – lai izprastu situāciju par norādītā Mūrnieku ielas posma apbūvi, ir jāatskatās 18 gadu senā pagātnē. Pēc “Ziemeļlatvijas” lūguma Smiltenes novada pašvaldība ir sagatavojusi rakstisku skaidrojumu (publicējam to pilnā apmērā). 

Atbild Smiltenes novada pašvaldība: “Jāsāk ar to, ka pirms 18 gadiem, 2002. gada 25. februārī, Smiltenes pilsētas domes deputāti ir pieņēmuši lēmumu par 403 kvadrātmetru liela zemes gabala, kas atrodas uz Mūrnieku ielas, iznomāšanu ar termiņu līdz 25 gadiem AS “Smiltenes piens”. Tajā pašā sēdē tika lemts arī par adreses piešķiršanu iznomātajam gabalam Mūrnieku ielā. 

2002. gada lēmums (to parakstījis toreizējais Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis – redakcijas piezīme) tika pieņemts, kad vēl nebija uzsākts izstrādāt Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumu. Smiltenes pilsētas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam, kas nosaka plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu, tika apstiprināts ar Smiltenes pilsētas domes 2006. gada 21. augusta lēmumu Nr. 9, 1.§. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika rīkotas trīs publiskās apspriešanas.   

Stājoties spēkā jaunam pašvaldības teritorijas plānojumam, var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu. Jebkuru jaunu teritorijas izmantošanu veic atbilstoši spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam. 

Spēkā esošajā Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumā Mūrnieku ielas posma no Gaujas ielas līdz Baznīcas laukumam plānotais teritorijas izmantošanas veids nav mainīts – tā paliek kā iela, taču ir attēlota faktiskā situācija saistībā ar ielas posma sarkanajām līnijām, kas nozīmē, ka šis Mūrnieku ielas posms nav plānots kā caurbraucams. Iepriekš minētajai teritorijai plānojumā netika mainīts teritorijas izmantošanas veids, jo nomas līgums ir uz noteiktu laiku, kas nozīmē, ka pēc nomas termiņa beigām tiek paturēta iespēja šo teritoriju atkal lietot kā ielu. Pēc nomas līguma termiņa beigām nomniekam ir pienākums atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas.
Smiltenes novada dome tagad ir tā laika lēmuma un noslēgtā līguma pārņēmēja, kas ir saistoši un jāpilda. Zemesgabals tika iznomāts uzņēmējdarbības veikšanai uz 25 gadiem, tas ir līdz 2027. gada 27. februārim. Pašvaldībai viena no attīstības prioritātēm ir veicināt uzņēmējdarbību, tai skaitā infrastruktūras sakārtošanu. AS “Smiltenes piens” ir viens no lielākiem darba devējiem novadā un investīciju piesaistītajiem, tāpēc pašvaldība respektē vēsturiskās līgumsaistības un tagad tiek pieņemti lēmumi, lai sakārtotu lietas atbilstoši pašreizējai likumdošanai”.

Turpmāk uzņēmējs maksās nodokli arī par ēkām

“Ziemeļlatvija” arī vaicāja Smiltenes novada domei, ko nozīmē lēmums par lietošanas mērķa un platības noteikšanu zemes vienības Mūrnieku iela, Smiltenē daļai?

 Lūk,  Smiltenes novada pašvaldības atbilde: “No 2017. gada 1. janvāra Civillikumā tika ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība. Uz tās pamata persona var celt un lietot uz sveša zemesgabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašnieks apbūves tiesības spēkā esamības laikā. Faktiski tiesiskās attiecības, kas tika nodibinātas 2002. gada 27. februārī (uzņēmējdarbības veikšanai), atbilst apbūves tiesībai. Bez iepriekšminētā atbilstoši Civillikuma 3. pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

2018. gada 1. februārī tika parakstīta vienošanās par grozījumiem zemesgabala nomas līgumā, kur abas puses apņemas nostiprināt nomnieka nomas tiesības zemesgrāmatā, kā arī tika pagarināts līguma termiņš līdz 2037. gada 27. februārim.

Līdz ar to 2019. gada 27. decembra un 2020. gada 29. janvāra Smiltenes novada domes sēdēs tika izskatīts akciju sabiedrības “Smiltenes piens” 2019. gada 9. decembra iesniegums par zemes vienības daļas izveidošanu īpašumā Mūrnieku iela Smiltenē un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu. 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiek noteikts zemes vai būves pašreizējai izmantošanai kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, ko nosaka, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”. 

2020. gada 29. janvāra sēdē domes deputāti lēma, pirmkārt, atcelt 2019. gada 27. decembrī pieņemto lēmumu Nr.826 “Par lietošanas mērķa un platības noteikšanu zemes vienības Mūrnieku iela Smiltenē daļai”, jo tika konstatēts, ka lēmuma lemjošajā daļā kadastra apzīmējums 94580080038 neatbilst Mūrnieku ielas kadastra apzīmējumam, kā arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir noteikts neatbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.496. 

Otrkārt, nolēma  izveidot zemes vienības daļu 403 m2 platībā Mūrnieku ielā Smiltenē ( kadastra apzīmējums 94150011716), izveidotajai zemes vienības daļai nosakot nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 1001). Atlikušai zemes vienības daļai 297 m2 platībā Mūrnieku ielā Smiltenē (kadastra apzīmējums 94150011716) noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101). Lēmums paredz, ka nekustamo īpašumu lietošanas mērķu platības var tikt precizētas, veicot zemes vienību daļu uzmērīšanu dabā. AS “Smiltenes piens” ir pilnvarota veikt nepieciešamās darbības zemes vienības daļas uzmērīšanai, datu aktualizācijai Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā.

Zemes vienības daļu reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, nodalot daļu no zemes vienības, neveidojot jaunu nekustamā īpašuma objektu. Parasti zemes vienības daļu reģistrē un izmanto nomas vajadzībām. Pakalpojuma izpildes rezultātā Kadastrā tiek reģistrēta zemes vienības daļa un aprēķināta tās kadastrālā vērtība. 

Ņemot vērā šo pieņemto lēmumu, pašvaldībai būs iespēja nomniekam aprēķināt nekustamā īpašumā nodokli atbilstoši pašreizējai izmantošanai, jo līdz šim nodoklis tika aprēķināts par neapbūvētu zemes vienības daļu.”
 

VIEDOKĻI

Juris Mellēns, smiltenietis, šobrīd Valmieras pilsētas būvinspektors, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis: 

– Neklātienē ikdienā sekoju norisēm Smiltenē un “Facebok” esmu pamanījis diskusiju par Mūrnieku ielas apbūvi. Šajā gadījumā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ieskatoties publiskajā portālā kadastrs.lv, ikviens interesents var redzēt, ka pienotavas ēkas pārbūve veikta, ēku paplašinot uz Mūrnieku ielas teritorijas rēķina, taču Valsts zemes dienesta kadastra informācijas datu grafiskajā daļā šī ēkas pārbūve nav atspoguļota. Ja būves, kas acīm redzami atrodas Mūrnieku ielas teritorijā, kaut kad ir pieņemtas ekspluatācijā, nav saprotams, kamdēļ tad tās nav reģistrētas Valsts zemes dienesta datos. Manā būvinspektora  16 gadu darba praksē šādu gadījumu nav bijis un teorētiski pat nevarētu būt, jo pēc būtības šī apbūve pirmsšķietami ir prettiesiska. Komersantam tiesības apbūvēt pilsētas publisku ielu var rasties, tikai un vienīgi šādu iespēju sākotnēji nostiprinot pilsētas apbūves noteikumos, teritoriālā plānojumā nosakot zemei attiecīgu izmantošanas mērķi un tā tālāk un radot tiesisku pamatu apbūves veikšanai. Līdzībās varētu iztēloties, ka Rīgas centrā, piemēram, “Grand Hotel Kempinski Riga” veiktu savas viesnīcas paplašināšanu uz Vaļņu ielas rēķina, atstājot
gājējiem ietvi viena metra platumā piegulošās ielas pretējā pusē. Nekad, pat komunistu laikos, nevienai pilsētas domei tikai ar vienu lēmumu vai domes priekšsēdētāja parakstītu līgumu šādas apbūves tiesības neradās. Tamdēļ ar izteiktu, arī profesionālu interesi sekošu notikumu attīstībai.

Andris Lazarevs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks: 

– Vai drīkst apbūvēt pilsētas ielu?  Šis gan gluži nav būvniecības regulējuma jautājums. Tas ir jautājums par teritorijas plānojumu. Visiem apbūves noteikumiem jumta likums ir teritorijas plānojuma likums. Teorētiski – zeme pieder pašvaldībai, un pašvaldībai ir diezgan liela rīcības brīvība. Ja pašvaldība šādi rīkojas ar savu zemi, tad tas ir pašvaldības politiskais lēmums, kuru pieņemot, iespējams, deputāti izvērtējuši saimniecisko izdevīgumu un ir atbalstījuši savas pilsētas uzņēmumu, kurā, visticamāk, strādā smiltenieši. Nav tikai balts un melns. Ir smiltenieši, kuriem ir darbs, un ir smiltenieši, kuri tagad pa šo ielas posmu var iet kājām, bet vairs nevar braukt  ar  automašīnu. Ir jāskatās, kas šobrīd ir svarīgāk, – papildu darba vietas  vai tie papildu kilometri, kurus kādam nākas mērot, lai apbrauktu apkārt. Sakām, ka mums Latvijā vajag attīstīt rūpniecību, ražotnes un, tagad, kad ražotne ir attīstīta, kādam viss ir slikti. Jebkurš jauns objekts, esošā apbūve, kādam var radīt neērtības.  Ne vienmēr var iebilst, jo monētai nav tikai viena puse.

Oto Ozols, arhitekts, pilsētvides aktīvists, apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis:

 – Tas, ka Smiltenē ir apbūvēts viens ielas posms,  ir nepieņemami.  Tā ir kļūda, kas izdarīta pirms daudziem gadiem, taču pašvaldība nevis pasaka,  ka tā ir jālabo, bet mēģina legalizēt un iedzīvotājiem atņemt sabiedrībai piederošu teritoriju. Ja uzņēmums redz, ka pilsētas centrā, blīvā apbūvē, vairs nespēj attīstīties un šajā ziņā ir izsmēlis kapacitāti, tad uzņēmumam būtu jāpārceļas ārpus pilsētas, nevis jāaizbūvē iela. Tā mazā sprauga gājējiem ir grūti izejama. Lietus laikā aiz apkakles līst lietus.  Nav  ievērotas elementāras ugunsdrošības normas. Nedod Dievs, ja izceļas ugunsgrēks, tik blīvā apbūvē tad var notikt liela, nopietna nelaime, jo blakus ir citas mājas. Tad vēl, ja paskatās kartē, Mūrnieku iela ir labs savienojums – no daudzdzīvokļu mājām (Rīgas ielas rajonā – redakcijas piezīme)  tā ir taisnākais ceļš uz pilsētas centru. Ikdienā var redzēt, ka cilvēku plūsma tur ir ievērojama. Mūrnieku iela ir loģiska, pilsētai svarīga iela. Pašvaldībai būtu jāsaprot, ka šādi šo jautājumu nevar risināt.  Tāds risinājums juridiski, legāli manā skatījumā nav iespējams. Nespēju iedomāties, ka Rīgā vai kādā citā pilsētā kaut kas tāds varētu notikt – uz ielas telpas rēķina  aizbūvēt ielu. Kurš pie pilna prāta ko tādu saskaņotu?

Šo situāciju “Ziemeļlatvija” lūdza komentēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

- Vai šajā gadījumā nebūtu jārīko publiskā apspriešana un jāgroza teritorijas plānojums?

Atbild VARAM: – Konkrētā gadījumā būve (AS “Smiltenes piens” siera cehs uz Mūrnieku ielas – redakcijas piezīme) ir izvietota vēl pirms sākotnējā pašvaldības teritoriālā plānojuma. Izstrādājot jauno teritorijas plānojumu, tika organizētas divas publiskās apspriešanas: 09.08.2019.– 09.09.2019.     un     07.11.2019.- 29.11.2019, līdz ar to šobrīd rīkot atkārtotu nebūtu lietderīgi. Publisko apspriešanu rīko normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – būvniecības ieceres publisko apspriešanu regulē Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība”. Gadījumus, kad rīkojama Publiskā apspriešana, noteic arī pašvaldības nolikums un Teritorijas plānojuma apbūves noteikumi.

Attiecībā par teritorijas apbūvi, teritoriju drīkst apbūvēt atbilstoši teritorijas plānojumam. Konkrētajā gadījumā ielas teritorijā drīkst izvietot tikai tās būves, ko atļauj teritorijas plānojums.  Iela (satiksmes infrastruktūra) nozīmē izbūves teritorijas, kur zemes izmantošanas veids primāri ir autotransporta, gājēju, velosipēdistu un citu satiksme pilsētā un inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošana. Jaunajā teritorijas plānojumā Transporta infrastruktūras teritorija (plānotā jeb atļautā izmantošana ielas posmam – redakcijas piezīme) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

   – Kā  šādā situācijā pašvaldībai rīkoties? Jaunais Smiltenes novada teritorijas plānojums 2018.–2030. gadam, pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas  ir nosūtīts saskaņojumam VARAM.

 –  Informējam, ka VARAM neskaņo apstiprinātos teritorijas plānojumus. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu, ikvienam ir tiesības iesniegt iesniegumu ministrijā, ar kuru apstrīd attiecīgo plānošanas dokumentu. Tādā gadījumā ministrija izvērtē teritorijas plānojuma izstrādes procedūras un satura atbilstību normatīvajiem aktiem. Ministrijas kompetencē nav vērtēt kāda funkcionālā zona un izmantošanas noteiktas attiecīgā teritorijā. Tā ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence. Ministrija vērtē, vai šī izmantošana nav pretrunā normatīvajiem aktiem, piemēram Ministru kabineta noteikumiem, kas noteic vispārīgas prasības teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei. Ja izvērtējot netiek konstatēti pārkāpumi, VARAM informē pašvaldību, ka plānojums ir īstenojams. Ja konstatē pārkāpumus, seko ministra rīkojums par saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, darbības apturēšanu. Ar teritorijas plānojumu netiek risināti nomas un īpašumu piederības jautājumi.

Teritorijas plānojums ir dokuments, kas vērsts uz nākotni. Stājoties spēkā jaunam pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu. Jebkuru jaunu teritorijas izmantošanu veic atbilstoši jaunajam pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam. Tātad, ja SIA “Smiltenes piens” vēlēsies īstenot būvniecību iznomātajā posmā, tam būs jāvadās no plānojumā noteiktās izmantošanas – transporta infrastruktūras.

– Vai pašvaldība drīkst iznomāt savas ielas posmu rūpnieciskās ražošanas apbūvei, kas jau ir noticis fakts no 2003. gada, un tagad noteikt šai zemes vienībai nekustamā īpašuma lietošanas mērķi - rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, ja spēkā esošajā Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumā tas nav iezīmēts (iela ir kā iela, bez tajā iezīmētas rūpnieciskās ražošanas joslas uz ielas)?

– Iznomāt var jebkuram mērķim, ja tas atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Konkrētā situācijā nomas līgums ir noslēgts laikā, kad Smiltenes pilsētai nebija izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums.

Publiskas personas mantas, tai skaitā pašvaldību īpašumu iznomāšanas un atsavināšanas jautājumi ir Finanšu ministrijas kompetencē. VARAM nevar komentēt, vai zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 94150011716 daļas (?) iznomāšana uzņēmumam “Smiltenes piens” ir bijusi likumīga un vai uz konkrēto gadījumu attiecināms likumīgi uzsāktās darbības statuss.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. pantu teritorijas plānojuma izstrāde, apstiprināšana, īstenošanas koordinēšana un pārraudzība ir pašvaldības kompetence.

Komentāri 3

kurkulis13

Izskatās, ka kāds apzināti grib iznīcināt šo uzņēmumu. Tiks likvidētas darba vietas un varēs stutēt bezdarbnieku rindas. Uzņēmuma vadībai iesaku jau laikus sākt domāt par ražotnes pārcelšanu uz Igauniju. Igauņi būs ļoti priecīgi. Jo pašlaik izskatās, ka Smiltenes iedzīvotājiem šo uzņēmumu nevajag

pirms 2 mēnešiem, 2020.02.08 12:04

bezugunsnavdumu

Es vispār visu ražošanu pārceltu Igaunijā. Lai Latviju pārdala kā deķi, visādi kraukļi, un sēž priecīgi.
Tikai rāzotājiem arī būtu jānopērk māju kur strādniekiem deklarēties, lai neietu nodokļi zagļiem.

Kautkādi gājēji ir svarīgāki par ražošanu - tas tikai Latvijā. Kurš normāls cilvēks staigā ar kājām. Tikai nabags, bet nabags tāpēc ka slinks.
Nav brīnums kāpēc valdībā ikreizi tiek tikai idioti, tos ievēl sliņķi, kuriem var apsolīt jebko, jo viņi nekad nestrādās, bet labumus grib.

pirms 2 mēnešiem, 2020.02.08 15:03

bezugunsnavdumu

Sodīt visbārgākā veidā. Pa 1 miljonam par katru gadu, kopš tā būve tur atrodas. Gājējiem nav kur staigāt. Ārprāts.

pirms 2 mēnešiem, 2020.02.08 14:58

Novados