Kļavām jau tek sulas; daba mostas

Siltās ziemas iespaidā ļoti agri sākušas tecēt kļavu sulas. Smiltenes novada Brantu pagasta “Kainaižos”, kur atrodas dzirkstošo bērzu sulu ražotne “BIRZĪ”, svaigi tecinātas kļavu sulas tika  liktas galdā jau gadumijas svētkos viesiem par lielu pārsteigumu.

“Kainaižu” saimnieks Ervins Labanovskis neatceras otru tādu gadījumu savā pieredzē, kad kļavām sulas sākušas tecēt tik agri. Piemēram, pērnajā ziemā kļavu sulu sezona “Kainaižos” sākās 20. februārī.

“Ieejam neprognozējamā un bīstamā laikmetā”

Šoziem E. Labanovskis pirmos urbumus kļavās izdarījis jau 30. decembrī, tiklīdz padzirdējis no citiem, ka šiem kokiem jau tek sulas.
Parasti kļavu tecināšana sākas februāra beigās vai marta sākumā, kad pamazām mostas daba.“Kļavai ir tā, ka sulu dzīšanas mehānisms aktivizējas tad, kad ir bijuši mīnusi, un pēc tam uznāk atkusnis. Tad nostrādā mehānisms, kad  koks sāk dzīt sulu,” skaidro Kainaižu saimnieks. 

Tagad jau kopš janvāra sākuma “BIRZĪ” piedāvā iegādāties svaigi tecinātas kļavu sulas – pilda pudelēs, ved uz veikaliem Rīgā un piegādā arī privātiem klientiem, ja ir interese. 

Tomēr par to, ka kļavu sulas sāk tecēt tik agri, Ervins Labanovskis nebūt nepriecājas, tas viņu pat nedaudz uztrauc, jo daba kļūst neprognozējama. “Ziema bez saliem nav ideāla. Ideāli ir tad, kad ir ziema un kad ir pavasaris. Ja ziema izpaliek,  tad dabā mainās ritumi un līdz ar to pastāv visādi riski, piemēram, kļavām un bērziem var nenostrādāt mehānisms, lai koks sāktu dzīt sulu, vai arī siltā laika iespaidā koks sāk ātrāk dzīt lapas, bet pēc tam uznāk sals un bojā koku,” pieļauj E. Labanovskis.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka SIA “Kainaiži” saimnieki sākuši Brantu pagastā veidot pasaulē pirmo sulu koku parku, kurā aug tikai tie dažādu sugu koki, no kuriem iegūstama pārtikā lietojama sula. 

E. Labanovskis secina, – globālā sasilšana, par ko ilgus gadus zinātnieki runājuši, beidzot ir acīmredzama, to noliegt ir muļķīgi, bet globālās sasilšanas sekas var būt neprognozējamas.

“Mēs ieejam neprognozējamā un bīstamā laikmetā. Paskatieties, kas notiek Austrālijā! Latvijā būs salīdzinoši mierīgāk, bet klimats tāpat mainīsies, ja vien cilvēki nemainīs savu uzvedību,” domā “Kainaižu” saimnieks.

Noturīgs sals un sniegs nav gaidāmi

Arī turpmākajos mēnešos Latvijā līdz pat pavasarim tiek prognozēts silts laiks, šā brīža pieejamā informācija  liecina, ka noturīgs sals un sniegs nav gaidāmi, “Ziemeļlatviju” informē  LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Lielākajā daļā Latvijas piekrastes, arī Rīgā, meteoroloģiskā ziema joprojām nav sākusies, un piekrastē, iespējams, tā nemaz neiestāsies (meteoroloģiskā ziema sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidēja temperatūra ir bijusi nulle grādu vai zemāka). 
“Šobrīd visas tendences rāda, ka saglabāsies silts laiks, bet, ja uznāks aukstums, tad tas būs  īslaicīgs. Iespējamība, ka nedēļu noturēsies 10 vai vairāk centimetru bieza sniega kārta, ir maza.Vēsāk kļūs februārī, kas ir gada aukstākais mēnesis, taču šogad februārī vidējā temperatūra tiek prognozēta no 1,5  grāda līdz trijiem grādiem virs klimatiskās normas. Tas ir pārāk daudz, lai šādu laiku sauktu par kaut cik nopietnu ziemu, kad, piemēram, Latvijā nedēļu var slēpot. Taču tas neizslēdz pāris dienas ar salu un sniegu. Tādas var uznākt un noteikti būs, jo būtu ārkārtīgi šokējoši, ja Latvijā vairs nebūtu necik sniega un necik sala,” teic T. Bricis.

Viņš skaidro, ka šoziem silto laiku vienlaikus ar globālās temperatūras paaugstināšanos izraisa process, ko sauc par  Ziemeļatlantijas oscilāciju pozitīvā fāzē, tas nozīmē, ka Baltijas reģionā valda ļoti izteikti un noturīgi Atlantijas cikloni.

“Pavisam noteikti nevar teikt, ka turpmāk visu laiku Latvijā būs siltas ziemas un karstas vasaras, bet  tendence saglabāsies,” piebilst T. Bricis.

Aktīvi sarosījušās ērces

Tas ietekmē arī procesus dabā, piemēram, šomēnes, janvārī, aktīvas kļuvušas ērces. Šonedēļ cilvēki no Liepājas, Smiltenes un no Rīgas apkārtnes T. Bricim nosūtījuši informāciju, ka suņi nes mājās ērces,  tāpat arī ērces pieķērušās pie cilvēku apģērba pēc pastaigas mežā.

“Taču visvairāk mani pārsteidza tas, ka decembra nogalē Rīgā uzziedēja sakuras (japāņu ķiršu koks – redakcijas piezīme). Arī gailenes mežā ziemā ir interesants fakts, kaut gan tas viss  reiz jau bijis. Tagad satraukums ir vienīgi par to, ka siltais laiks ziemā var turpināties ilgstoši,” rezumē LTV laika ziņu redaktors.

Novados