Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krauklis un alkohols. Vai visi argumenti derīgi? 3

Beidzies termiņš pagājušajā vasarā ieviestajam alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam, un martā atkal varētu kāpt stipro dzērienu cenas. Līdz ar to atsākušās diskusijas, vai cenu kāpumu nevajadzētu piebremzēt, jo tā rezultātā var būtiski mazināties pierobežas tirdzniecības apjomi un budžeta ieņēmumi. Diskusijās par alkoholu sociālajā portālā Twitter bieži iesaistās viens no lielākajiem cenu celšanas oponentiem, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Re:Check pārbaudīja vairākus mēra izteikumus.

Vai cenas celšana varētu mazināt apreibināšanos?

20200129-1000-3-mazs.jpg

Lai gan Valkas mērs Veselības ministrijas argumentus par alkohola cenas saistību ar alkohola lietošanas biežumu un tā izraisītajām sekām sauc par smieklīgiem, pētnieku vidū valda teju vienprātība par to, ka cenas regulēšana vai nodokļu celšana ir efektīvs veids, kā mazināt gan alkohola patēriņu, gan tā izraisītās sekas. To atzinusi arī Pasaules Veselības organizācija. Piemēram, zinātnieki Viktorijas universitātes Atkarību pētījumu centrā Kanādā pētīja valsts pieredzi, ieviešot minimālo alkohola cenu. Viņi secināja, ka minimālās cenas pieaugums par 10% atspoguļojās patēriņa kritumā par apmēram 8%. Kritās arī ar alkohola lietošanu saistīto slimnīcas apmeklējumu skaits un par apmēram trešdaļu – nāves gadījumu skaits.

Cenu izmaiņām nav vienlīdzīgas ietekmes uz visu alkoholisko dzērienu patēriņu. Visvairāk cenas pieaugums ietekmē stipro dzērienu iegādi, mazāk vīna, bet visgrūtāk ietekmēt alus patēriņu.

Lai gan eksperti arī brīdina par iespēju, ka līdz ar cenas pieaugumu cilvēki varētu izvēlēties iegādāties nelegālo alkoholu, Kanādas pētnieki uzsver, ka pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz cilvēku veselību norāda – tāda rīcība nav norma.

Kad Re:Check Krauklim vaicāja, vai šajā ziņā viņš nepiekrīt zinātniskām atziņām, Valkas mērs norādīja, ka šie pētījumu rezultāti ir sevis mānīšana, jo cilvēki vienkārši pirks lētāku alkoholu vai atradīs citus apreibināšanās veidus. “Zinātniekiem ir arī vienmēr tā sajūta par pasūtījumu un ka jābūt politkorektiem. Ir vispāratzītas lietas, pret kurām neviens nekad neriskēs nostāties,” viņš teica.

Vai alkohols labāks par narkotikām?

20200129-1001-2-mazs.jpg

Krauklis apgalvo, ka labāk, ja jaunieši lieto alkoholu, nevis narkotikas. Uz jautājumu, kuras apreibinošās vielas ir viskaitīgākās, viennozīmīgu atbildi atrast nevar. Pirmkārt, dažādu narkotisko vielu iedarbība un ietekme uz veselību stipri atšķiras. Otrkārt, narkotiskās vielas nav tik viegli pieejamas kā alkohols, kā rezultātā ietekme uz sabiedrību ir grūti salīdzināma. Neskatoties uz to, Starptautiskā narkotisko vielu politikas komisija nesenā ziņojumā rakstīja, ka iespēja alkoholu iegādāties legāli neatspoguļo to, ka tas būtu salīdzinoši nekaitīgs.

Visbiežāk apspriestais mēģinājums sarindot atkarību raisošās vielas pēc kaitīguma ir 2010.gadā prestižajā medicīnas žurnālā The Lancet publicēts pētījums. Vērā ņemti 10 kaitējuma veidi, ko viela nodara indivīdam (piemēram, atkarība, mirstība un kaitējums garīgajai veselībai) un apkārtējiem (piemēram, noziedzība, zaudējumi ekonomikai un sabiedrībai). Lai gan indivīdam kaitīgākais apreibinošās vielas ir kokaīna smēķējamā forma jeb kreks, metamfetamīns un heroīns, alkohola lietošana uz sabiedrību kopumā atstāj tik būtiskas sekas, ka alkohols pētījumā atzīts par kaitīgāko apreibinošo vielu. Pētījums gan bieži kritizēts, jo ir sarežģīti ņemt vērā un precīzi izmērīt visas nianses.

20200129-1002-pavisam-mazs-mazs.jpg

Vai alkohols mazās devās ir veselīgs?

20200129-1002-4-mazs.jpg

Alkohola lietošanu nelielās devās uzskata par labu sirds un asinsvadu veselībai, tomēr pētnieku vidū atšķiras domas, kādu alkohola devu var uzskatīt par saprātīgu. ASV oficiālajās uztura vadlīnijās, piemēram, norādīts, ka sievietēm nevajadzētu lietot vairāk nekā vienu dzērienu dienā, bet vīriešiem – vairāk nekā divus (ar apzīmējumu “viens dzēriens” ASV saprot 0.35 litrus alus, 0.15 litrus vīna, bet 0.05 litrus spirtoto dzērienu).

Tomēr, piemēram, Hārvardas sabiedriskās veselības skola iesaka piesardzīgi attiekties pret ieteikumiem lietot alkoholu veselības uzlabošanai, jo cilvēki nereti neapstājas pēc viena dzēriena. Turklāt, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, bez liekā svara un sirds un asinsvadu saslimšanu vēstures ģimenē, alkohola lietošana veselības stāvokli neuzlabos. Arī Pasaules Veselības organizācija iesaka labāk alkoholu nelietot, jo risks ir lielāks nekā potenciālie ieguvumi. Veselīgs uzturs un fiziskas aktivitātes ir drošāki līdzekļi, lai uzlabotu veselību.

Vai dārgāks alkohols nozīmē, ka jaunieši biežāk izvēlēsies narkotikas?

20200129-1003-1-mazs.jpg

Krauklis pauž, ka valstīs ar grūtāk pieejamu alkoholu ir problēmas ar jauniešu narkomāniju. Sarunā ar Re:Check viņš skaidroja, ka ar to domājis, piemēram, Zviedriju, kur valdībai ir alkohola tirdzniecības monopols, Somiju, Norvēģiju, atsevišķus štatus ASV. Informāciju viņš guvis sarunās ar šo valstu kolēģiem, citiem pašvaldību vadītājiem, kā arī par to lasījis, taču uz konkrētām publikācijām norādīt nevarēja. Re:Check neguva apstiprinājumu Kraukļa apgalvojumam šo valstu kontekstā. Statistikā neatainojas, ka Ziemeļvastīs narkotikas lietotu biežāk nekā citviet Eiropā.

2013.gadā publicēts pētījums par studentiem Austrālijā un to apsvērumiem, kādas apreibinošās vielas iegādāties. Pētniekus interesēja, vai pieaugot alkohola cenām, jaunieši apsvērtu marihuānas vai tā sauktā ekstazī iegādi. 49% teica, ka neiegādātos marihuānu un 58%, ka neigādātos ekstazī neatkarīgi no alkohola cenas. Tomēr studentu skaits, kas apgalvoja, ka apsvērtu narkotiku iegādi, tiešām pieauga atkarībā no tā, kādu summu jautājumā pētnieki minēja kā standarta cenu dzērienam.

Secinājums: Lai gan bieži izskan, ka alkohola cenas pieauguma rezultātā cilvēki iegādāsies lētāku vai nelegālu alkoholu, kas kopumā alkohola patēriņu nemainīs, pētījumi pierāda pretējo. Arī vairāki citi Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa izteikumi par ietekmi cenu paaugstināšanai vai nu nav pierādījumos balstīti, vai arī pierādījumi ir neviennozīmīgi – grūti skaidri atbildēt, kuras apreibinošās vielas ir nekaitīgākās un vai jaunieši tiešām dārgāka alkohola vietā varētu izvēlēties pirkt narkotikas. Turklāt, lai gan alkoholam, kā stāsta mērs, to lietojot mazās devās, var būt labvēlīga ietekme uz sirdi un asinsvadiem, pret tā lietošanu veselības uzlabošanai eksperti izturas piesardzīgi.

Komentāri 3

bezugunsnavdumu

Krauklis uzskata ka VISI jaunieši tik vien to dara, ka dzer?

Apbrīnojams idiots. Laikam VISUS mēra pēc savas jaunības, kad primāra nodarbe bija iemest. Lūk arī rezultāts.

pirms 2 mēnešiem, 2020.01.29 11:34

bezugunsnavdumu

Kad Krauki izmetīs no domes krēsla, viņš atradīs ļoti labu darbu dziras ražošanas sferā. Ne katrs no trībīnes spēs aurot, ka alkohols ir labs, un dziedē, ka dzeriet no rīta un vakarā arī.

Ja Krauklis kļūtu par vesel;ibas ministru, katrā bērnudārzā būtu obligāti 50 grami šmigas - labsajūtai.
Skolā jau 100 grami. Ideāla persona šmigas ražotājiem, pārvērst Latviju par dzerāju valsti, apdzenot visu Skandināviju.

Ja jau tik gribās atbalstīt Valkas komersantus, būtu cīnījies, ka akcīze TIKAI Valkā būtu mazāka, bet valstī tā būtu lielumliela.
Cilvēki dzer ne tāpēc ka grib, bet tāpēc ka lēts tas draņķis, ja pēkšņu alus maks;atu 5 eur par 0.5, bet šņabis 20, cilvēki pirktu kārumus.

Ne visi kautkur šķūni dzītu kandžu. Alkoholisms nav slimiba, bet atkarība, un alkoholīkis par narkomānu nekļūst tāpat vien.

pirms 2 mēnešiem, 2020.01.29 11:40

bezugunsnavdumu

Jautājums. Cik Krauklis, labsajūtai, ierauj no rīta atnākot domē, uzsakot darba dienu?

Es tagad emsu sapratis, kāpēc Krauk;la vadības laikmetā viss Valkā sadzīts grāvi. Visi šie lēmumi, par miljonu aizņemsānos no Valsts, nebija pieņemti skaidrā prātā.

pirms 2 mēnešiem, 2020.01.29 11:45

Novados