Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas pierobežā turpina klejot lāči 1

Pēdējā laikā arvien biežāk parādās informācija par iedzīvotāju satikšanos ar lāčiem. Aizvadītajās brīvdienās “Ziemeļlatvija” saņēma informāciju no Valkas pagasta “Lībiešu” māju iemītniekiem par ķepaini, kas klejo lauku mājas apkārtnē. Par sastapšanos ar diviem lāčiem informēja arī žurnālists un vēsturnieks Sandris Metuzāls sociālajā vietnē www.facebook.com

“Lībiešu” māju iedzīvotājs Raitis stāsta, ka naktī no aizvadītās piektdienas uz sestdienu mājas sargs visu nakti izmisīgi rējis, skatoties uz meža pusi. Arī paši pamanījuši, ka pa mežmalu staigā lācis. “Lībiešu” mājas atrodas pašā mežmalā, tāpēc to iedzīvotāji ir čakli ogotāji un sēņotāji.

“Mammucis nesen bija avenēs aizgājis, tagad neiešot vairs. Bija doma iet lasīt mellenes, pārdomāja,” atklāj Raitis. Viņš dzirdējis, ka lācis neesot agresīvs, jo meža zvēru redzējuši klejojam ne tikai ap “Lībiešiem”, bet arī citviet.

Aizvadītajā svētdienā S. Metuzāls saticies ar diviem lāčiem trīs kilometru attālumā no Valkas pilsētas robežas. Viņš raksta: “Igaunijas pierobežas ainiņas. Dodos vakara izbraucienā ar velosipēdu pa Valgas–Tervas šoseju, nogriežos uz vecā armijas ceļa. Skatos – divi lāči. Metrus piecus no manis. Viens pagriezis pakaļu, bet otrs ar interesi blenž uz mani. Par laimi, ne ar gastronomisku interesi. Žēl, ka neuzstādīju laiku, bet pieņemu, ka uzstādīju jaunu pasaules rekordu velosprintā savā vecuma grupā.”

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbinieks Egils Ozols, kurš atbild  par Rekreācijas un medību struktūrvienības darbu, brīdina: “Ja mežā gadās satikt lielu dzīvnieku, kas varētu būt bīstams, jāievēro daži padomi. Diezin vai uzbrukums notiks spēji un negaidīti. Lielākoties dzīvnieks vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Dzīvniekam nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Atkāpjoties jau laikus jānoskata piemērots koks, lai vajadzības gadījumā tur meklētu patvērumu, un jāatslābina somas siksniņas, lai to varētu ātri nomest. Reizēm arī neievainoti lāči cilvēkam mēdz uzbrukt – aizstāvot savus mazuļus. Kad ierauga lāču māti ar mazuļiem, nekādā gadījumā tiem nedrīkst tuvoties, bet gan bīstamā vieta ātri – tikai ne skriešus – jāpamet. Jāuzmanās, lai nenonāktu starp māti un mazuļiem, jo šāda situācija var provocēt lācenes uzbrukumu. Parasti dzīvnieki cenšas izvairīties no cilvēka, un tas tiem arī veiksmīgi izdodas, jo lielākā daļa cilvēku pa mežu pārvietojas pietiekami skaļi, lai tiktu izdzirdēti.”

Komentāri 1

nazis.ass

Ja lācim nav izdevies izvairīties no cilvēka, viņš nobijies nekad nebēgs, kā to dara citi lielie dzīvnieki pie pirmās izdevības. Lācis paliks stāvot gatavs aizstāvēties (uzbrukt). Viens cilvēks var atkāpties un izvairīties, taču, ja ir vairāku cilvēku grupa, tad problēmas būs, jo kādam nervi neizturēs un sāksies paniska bēgšana. Tad sekas ir neparedzamas.

pirms 3 mēnešiem, 2019.07.16 13:49

Novados