Laukos ar ierobežojumiem samierinās un lielu brēku neceļ

Jau vairākas nedēļas valstī noteikti stingri ierobežojumi tirdzniecības vietās. Vieni noteikumi attiecas gan uz tirdzniecības centriem, gan mazajiem lauku veikaliņiem. Lai noskaidrotu, kā tas ietekmē cilvēku ikdienu laukos, «Ziemeļlatvija» devās uz Blomes pagastu.

Blomes centrā atrodas pagastā vienīgais pārtikas veikals, kura sortimentu papildina ar sadzīvē nepieciešamām precēm. Veikala īpašniece Gita Skrastiņa stāsta, ka laukos ziemas periodā veikalniekiem vienmēr klājas grūtāk kā, piemēram, vasaras mēnešos, kad vairāk cilvēku ir nodarbināti sezonālajos darbos. «Tā ir katru ziemu. Šobrīd, ierobežojumu laikā, apgrozījuma ziņā lielas izmaiņas nejūt. Izņēmums bija tās divas nedēļas, kad brīvdienās bija aizliegts tirgot tabakas izstrādājumus un alkoholu. Patiesībā tā ir liela daļa no apgrozījuma,» atklāj veikala īpašniece.

G. Skrastiņa stāsta, ka pārdevēju un pircēju starpā valda sapratne. Laukos lielākoties viens otru pazīst, līdz šim nav bijis neviens starpgadījums ar klientiem par epidemioloģisko prasību un distances ievērošanu. «Tik pašā sākumā, kad valdība noteica sejas masku nēsāšanu tirdzniecības vietās, kāds ironizēja, cits pajokoja. Taču tagad visi to pieņēmuši un pieraduši. Veikala platība ir neliela, tāpēc vienlaicīgi tajā drīkst atrasties pārdevējs un tikai viens klients, pārējiem jāstāv ārpusē rindā. Agrāk vienlaicīgi veikalā strādāja abas darbinieces, tagad uz maiņām, lai nesanāk lieki kontaktēties,» laikrakstam stāsta G. Skrastiņa.

Blomēniete Mudrīte Vestfāle no veikala dzīvo vien pāris soļu attālumā. «Dzerot rīta kafiju, redzu, kā cilvēki dodas iepirkties. Tāpat redzu, kad preces piegādā Augļu serviss, «Liepkalni», «Straupes piens» vai «Promo». Blomes veikals man atrodas degungalā, ja vien kaut kas sakārojas vai pietrūkst gatavojot, aizskrienu līdz bodītei. Sortiments ir daudzveidīgs, varam pat pasūtīt jebko no «Liepkalnu» produkcijas, arī torti, un mums piegādās. Ja pati tā nebūtu darījusi, nemaz nezinātu par šādu iespēju. Bulciņas arī te ir ļoti garšīgas. Plašā klāstā pieejama arī gaļa. Protams, šis tas pilsētas veikalā ir lētāks un kaut kas arī dārgāks. Jāsaka godīgi, daudz drošāka sajūta šajā laikā ir apmeklēt vietējo veikalu, nekā braukt uz Smilteni. Te arī ievēroti visi piesardzības pasākumi, ieejot veikalā ir dezinfekcijas līdzeklis, pārdevējai pie kases priekšā aizsargstikls. Cik no savas mājas loga esmu novērojusi, visi cilvēki uz veikalu dodas maskās,» pārdomās dalās Blomes pagasta iedzīvotāja M. Vestfāle.

Jautājot seniorei, kā raugās uz valdības pieņemto lēmumu uz noteiktu laiku aizliegt tirgot virkni preču, kas atrodas tajos pašos veikalos, ko ikdienā apmeklējam, viņa atbild: «Skeptiski! Kādu bumu tas radīja cilvēkos pirms Ziemassvētkiem. Ak, vai! Kas darījās tepat Smiltenē, centrā nebija, kur nolikt automašīnu, jo visi steidza iepirkties. Pirka ko vajag un nevajag, jo pakļāvās masu psihozei. Daudzi veikali todien pagarināja darba laiku. Kam tas viss bija vajadzīgs, situācija valstī nav uzlabojusies, un tas  mani satrauc,» saka M. Vestfāle.

Blomes veikala darbiniece Ieva Sunepe stāsta, ka psiholoģiski pašai grūtāk strādāt bija pavasarī, kad šī situācija pilnīgi visiem bija jauna. Tad arī cilvēki bija piesardzīgāki, tagad daudzie ierobežojumi kļuvuši ikdienišķi. «Esmu dzirdējusi dažādus stāstus, kā pilsētas veikalos pircēji dusmojas uz pārdevējām un tās lamā, ka bez sejas maskām viņus neapkalpo. Pie mums reti kad kāds ir paburkšķējis. Iespējams, laukos viss notiek citādi,» spriež pārdevēja. Viņa nosaka, –tāpat jau ir lietas, ko mēs ietekmēt nevaram, taču būt laipni – to gan varam neatkarīgi no apstākļiem.

Novados