Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Maldinošās "Hermaņa pēdējā paziņojuma" reklāmas: interneta piesārņojums Baltijas līmenī

"Viņa pēdējais paziņojums" – šie vārdi ir kopīgi pēdējā laikā aktuālām, maldinošām reklāmām, kuras caur reklāmas tīklu "Google Ads" cirkulē Latvijas un Lietuvas interneta portālos un nepatīkami pārsteigušas ne vien lasītājus, bet arī šo reklāmu sejas, ar kurām to veidošana nav saskaņota. Proti, Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani un Lietuvas televīzijas "Laisvės TV" žurnālistu Andrju Tapinu. Reklāmas ved uz dažādām mājas lapām, taču princips ir līdzīgs – ar sabiedrībā labi zināmu cilvēku vārdiem tās maldina.

Kā savā "Instagram" kontā norāda Hermanis, viņa tēls reklāmās tiek arī izmantots, lai reklamētu kriptovalūtu. Tiesa, melīgās reklāmas ar viņa attēlu nav Latvijā vienīgās. Mediji vēstījuši, ka iepriekš līdzīgās reklāmās izmantota arī Latvijas Televīzijas moderatora Dāvja Valdnieka fotogrāfija.

Reklāma, kas izmanto Hermaņa attēlu ar tekstu "Viņa pēdējo paziņojums Latvijai" un "Alvim viss ir beidzies" ved uz mājas lapu "cocinama.com", kurā tiek tirgots 21 produkts. Visi saistīti ar datortehniku, izņemot vienu. Tā nosaukums ir "Viņa pēdējais ziņojums Latvijai", kuram pievienots Hermaņa fotoattēls.

Portālam "Delfi" izpētot mājaslapu, nerodas skaidrība, kāda veida produkts tas ir, proti, kas tiek tirgots. Tikai norādīta cena 18 dolāri. Tikai ieliekot šo "produktu" grozā, kā vienīgais apmaksas līdzeklis tiek piedāvāta skaidra nauda pie saņemšanas, turklāt nav norādīti pasta un piegādes izdevumi.

Mājaslapā pie kontaktiem ir norādīta tikai e-pasta adrese – [email protected], savukārt privātuma politikā nav norādīts ne mājaslapas īpašnieks, ne īpašnieka fiziskā atrašanās adrese vai tālruņa numurs, vienīgi ir norādīta vēl viena e-pasta adrese – [email protected]. Portāls "Delfi" pagājušajā nedēļā aizrakstīja uz šīs vietnes abām e-pasta adresēm, jautājot par reklāmu saskaņošanu ar Hermani un ko ar šo attēlu vispār mēģina pārdot. Atbildes vēstule nesekoja.

Sākumā Hermanis reklāmas neuztvēra nopietni

Kā portālam "Delfi" skaidro Baltijas lielākā interneta reklāmas tīkla "Adnet Media" pārstāvis Lietuvā Gedimins Blažis, šādas reklāmas var parādīties jebkurā no "Google" produktiem – "Youtube", "Tumblr", "Reddit", kā arī lielākajā daļā mājaslapu visā pasaulē. Gadījumā, ja lietotājs apmeklē interneta vietnes svešvalodā vai noteikta satura mājaslapas, arī reklāmas tiek atspoguļotas konkrētajā svešvalodā vai "izvēloties" noteikta satura reklāmas, kā tas ir noticis arī šajā gadījumā.

Saistībā ar maldinošajām reklāmām portāls "Delfi" Hermanim nosūtīja jautājumus, uz kuriem atbildes viņš sagatavoja rakstiski, lūdzot tās publicēt bez īsinājumiem. "Kad man pastāstīja par tām manām viltus reklāmām, sākumā uztvēru to nenopietni. Jo neticēju, ka ļaudis kaut kam tik absurdam vispār var noticēt. Bet tad man piezvanīja vairāki cilvēki, kuri tam bija gan noticējuši. Vārdus nesaukšu, jo tas, manuprāt, viņiem nav kompliments. Viņu vidū bijušie politiķi, piemēram. Tad pēkšņi tas viss vairs tik smieklīgi nelikās. Sāku interesēties, kādas ir manas iespējas sevi aizstāvēt. Piemēram CERT (viena no informācijas tehnoloģiju drošības iestādēm) pārstāve I.Ilvesa man ieteica sūdzēties policijā. Liels paldies par padomu".

Tiesa, portāls "Delfi", sazinoties ar "Attīstībai/Par" pārstāvi Daci Bargo, noskaidroja, ka Ieva Ilvesa (A/P) pašlaik CERT nestrādā. Iepriekš viņa bija Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja.

"Visi tie ļaudis, kas braukā pa starptautiskām konferencēm un pa televizoru gudri runā par informācijas telpas drošību, nav papūlējušies izdomāt nevienu pašu veidu kā man šai situācijā sevi aizstāvēt. Tāpēc latviešu reklāmistiem paveras jauni apvāršņi, kurus nevajadzētu kavēties izmantot. Piedāvāju jaunas idejas, piemēram: "Levits aicina izņemt naudu no Latvijas bankām", un tā tālāk. Cita problēma, ka ziņu portālu lasītāji visas reklāmas ekrāna labajā pusē uztver kā paša portāla informāciju. Un ja reklāma ir meli, tad arī viss pārējais automātiski neliekas vairs ticams. Progress ir piezadzies nemanot, ja pārfrāzē vecu krievu anekdoti. Vēl viens pierādījums, ka jaunās tehnoloģijas un cilvēku ētika, šī vārda vecmodīgajā nozīmē, ir divas savstarpēji nesavietojamas lietas," vēsta Hermanis.

Problēma nav tikai Latvijā

Arī Lietuva pirms pāris nedēļām piedzīvoja līdzīgu viltus reklāmu bumu – tur par šādu reklāmu upuri krita Lietuvas televīzijas "Laisvės TV" žurnālists Andrjus Tapins. Viņu izmantoja, lai reklamētu kriptovalūtas ar tādiem tekstiem, kā "Viņa pēdējais vēstījums Lietuvai", "Visa Lietuva ir pārsteigta" un vēstījumu, ka "viņš izglābās no bankrota un sāka pelnīt miljonus". Reklāmas parādījās gan "Facebook", gan "Youtube", gan arī Lietuvas ziņu portālos, bet reklamēja jau citu platformu – "CriptoBoom".

Pats žurnālists savā "Facebook" profilā vairākkārt paudis to, ka reklāmas nav ar viņu saistītas: "Man, protams, glaimo fakts, ka starptautiski krāpnieki no visiem variantiem izvēlas tieši man būt par viņu vēstnesi, bet, cilvēki – saņemamies un sākam domāt". 14. maija ierakstā viņš skaidro, ka ir uzrakstījis iesniegumu Lietuvas policijā, kā arī sazinājies ar Nacionālo kiberdrošības centru, kas viņam atbildējis, ka šādas reklāmas tiek liktas no ārzemēm, tāpēc vērsīsies pie ārzemju partneriem.

Aicina vērsties pie likumsargiem

Portāls "Delfi" arī jautāja policijai par vispārējo kārtību, kā jārīkojas, nokļūstot šādā situācijā. Tur iesaka katrai personai, kas saskārusies ar šādu problēmu, vērsties policijā, kas tālāk izmeklē šādus gadījumus.

"Šī situācija ir līdzīga tam, ka sociālajos tīklos nozog bildi un kāds cits to publicē – arī šādā gadījumā var vērsties pie likumsargiem," norāda Valsts policijas pārstāve Elīna Sprudzāne. Policijā nevarēja pateikt, cik iesniegumu par šādām viltus reklāmām ir saņemts, jo katrs iecirknis tos uzskaita atsevišķi.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka līdz šim neviens patērētājs nav vērsies ar sūdzību par konkrēto reklāmu un mājas lapu. Centrā atzīst, ka, atverot mājas lapu https://cocinama.com/, nav saprotams, ko tieši patērētājs var iegādāties, līdz ar to patērētājam šī lapa varētu nešķist interesanta un patērētājs neizdara pirkumu.

"Pirmšķietami šī mājas lapa izskatās pēc krāpšanas, līdz ar to aicinām patērētājus neveikt tajā nekādus pirkumus. Gadījumā, ja patērētājs pamana, ka viņa dati bez viņa piekrišanas tiek izmantoti kādā reklāmā, aicinām vērsties Datu valsts inspekcijā, savukārt, ja rodas aizdomas par krāpniecību aicinām vērsties Valsts Policijā," portālam "Delfi" norāda PTAC pārstāve Evija Lene.

Reputācijas risks arī medijam

Šīs viltus reklāmas ar Hermani caur "Google Ads" tīklu parādījās Latvijas interneta portālos, tajā skaitā "Delfi". Portāla galvenais redaktors Ingus Bērziņš norāda – konkrētajai reklāmai nav nekādas saistības ar portālā izvietotajām reklāmām vai baneriem. "Tiklīdz minētā reklāma tika pamanīta mūsu interneta vietnē, redakcija nekavējoties sazinājās ar "Google", lai reklāma tiktu bloķēta. Savukārt tikai no "Google" ir atkarīgs, cik ātri viņi spēj reaģēt un novērst šāda satura reklāmu pieejamību publiskajā vidē," skaidro Bērziņš.

Viņš norāda, ka redakcijai nav iespējams ietekmēt vai nodrošināt, lai lietotājam neparādītos šāda veida un satura reklāmas. To lietotāji var darīt paši – bloķējot un izdzēšot sīkdatnes (cookies). "Delfi" redakcija gan līdz šim un arī turpmāk informēs "Google" par šādām reklāmām, taču nevar izslēgt, ka līdzīga satura reklāmas var arī turpmāk būt publiski pieejamas, jo nav iespējams kontrolēt reklāmu tīkla materiālu saturu, norāda Bērziņš.

Viņš apliecina, ka "Delfi" reklāmas nodaļa strikti seko līdzi tam, lai "Delfi" interneta portālos gan reklāmas noformējums, gan tās saturs pilnībā atbilstu normatīvo aktu prasībām. "Kā rezultātā nesaskatām iespēju un juridisko pamatojumu uzņemties atbildību par šo gadījumu, jo šāda veida incidents nav radies "Delfi" darbības vai bezdarbības rezultātā. Turklāt neviens normatīvais akts neparedz reklāmas oficiālās atsaukšanas kārtību, bet "Delfi" pie šādiem apstākļiem uzskata, ka šāda veida reklāmas satur reputācijas riskus arī "Delfi" kā vienam no lielākajiem medijiem Latvijā," norāda Bērziņš.

Piespamo Latvijas internetu

"Adnet Media" pārstāvis Blažis norāda – cilvēkam nepieciešamas tikai 30 minūtes, lai izveidotu kontu un sāktu publicēt reklāmas jebkur "Google" tīklā un tikai "Googlei" ir jebkāda informācija par reklāmdevēju. "Es domāju, ka viņi lieto ļoti parastu ģeogrāfiskās atlases metodi – viņu sākotnējā cena par skatījumu ir ļoti zema – tādējādi ar 20 eiro budžetu viņi var "piespamot" Latvijas internetu, sasniedzot vienu miljonu reklāmas skatījumu," skaidro Blažis.

Viņš norāda, ka pieredzējuši šādu viltus reklāmu veidotāji spēj slēpt reklāmas galvenās lapas URL adresi, kas nozīmē, ka reklāmu nobloķēt kļūst grūtāk. Neesot arī veida, kas varētu šādas reklāmas bloķēt pirms to parādīšanās publiskajā vidē, jo nevar uzminēt ne reklāmas vietnes URL adresi, ne veidotāju, ne konta ID.

Blažis pieļauj, ka Hermaņa attēls reklāmā netika vērsts uz viņu personīgi, bet tikai pielietots, jo viņš ir labi zināma personība: "Šo reklāmu mērķis ir piemuļķot lietotāju – lai viņš tic, ka šī persona strādā ar šo "mājaslapu" un reklāmas piedāvājums ir likumīgs".

Lai turpmāk cilvēki izvairītos no šādām reklāmām, būtu jāpārstāj lietot "Google" vai līdzīgas lapas – to, protams, neviens nedarīs, norāda Blažis. "Ir apkaunojoši, ka cilvēki tic un uzķeras uz šādām acīmredzami viltus reklāmām un ziņām, bet vēl vairāk apkaunojoši tas šķiet tādā kontekstā, ka šīs reklāmas ir nekontrolējamas," viņš turpina. Taču tam ir risinājums – līdz ko lietotāji pamana šādas reklāmas, par tām var ziņot caur šo saiti. Tas aizņem tikai divas minūtes lietotāja laika, iekļauj instrukciju ar sekojošām darbībām, kas jāveic, lai paziņotu "Google", ka reklāma ir jāaptur.

Novados