Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Mālotava” – vieta, kur laiku neskaita

Grundzāles pagasta “Gravkalnu” māju saimniece Vaida Namniece ir radoša, un tas, kur viņa pieliek savu roku, ir atzinības vērts: gan viensēta, kas pavisam droši var pretendēt uz Smiltenes novada sakoptības konkursa uzvarētāja godu, gan keramikas trauki, kurus amatniece izgatavo savā darbnīcā, ko nodēvējusi par “Mālotavu”, gan arī gleznas, kuras Vaida vēl nav uzdrīkstējusies izlikt izstādē.

Ar Vaidu sarunājamies “Mālotavā”, malkojot zāļu tēju no melnām māla krūzēm. Darbnīcā viss ir ieturētā stilā – plaukti, galds un grīda ir no koka, ko lieliski papildina dažāda stila un krāsu māla izstrādājumi un gleznas. Pie sienas arī pateicības. Par grundzālietes sirdslietām ir attiecināms teiciens – neturi sveci zem pūra. Tieši tamdēļ “Ziemeļlatvija” uzrunāja Vaidu intervijai.

Izrādās, Vaida ir palsmaniete, taču apprecējusi grundzālieti Andri, kur abi skaistā lauku viensētā izaudzinājuši meitu un dēlu.
“Manā dzimtā neviens nav keramiķis, taču ar māliem darboties man patika jau kopš mazotnes. Palsmanē upes krasti bija mālaini, varēja izpausties. Ik pa laikam arī zīmēju. Pēc profesijas esmu adītāja. Kad abi bērni bija izauguši, sāku domāt, ko darīt, un atmiņā atausa bērnība. Pirmos māla traukus gatavoju bez virpas, vēlāk to paši uztaisījām. Visu esmu apguvusi pašmācības ceļā, vien dažus kursus apmeklēju. Man pašai patīk daudzveidība, tāpēc eksperimentēju. Traukos patīk izmantot latvju rakstu zīmes, papardi, sauli dažādās variācijās,” stāsta keramiķe no Grundzāles pagasta.

Viņa klusi noteic, ka negribētu, lai esošie trauki ilgi stāvētu plauktos, jo gribas ātrāk radīt jaunus. Vaicājot, kā keramikas izstrādājumus reklamē, amatniece atbild, ka nekā. Viņai pašai visvairāk patīk process darbnīcā, bet reizi gadā uz pasākumu Brīvdabas muzejā, kā arī citiem mazākiem tirgiem dodas dēls, kurš ir komunikabls un labi saprotas ar pircējiem. Ejošākās esot lielās bļodas un melno trauku kolekcija. “Gaume cilvēkiem ir ļoti dažāda. Esmu priecīga par katru, kuru ar savu darbu esmu varējusi iepriecināt. Te darbojoties, laiku nejūt,” noteic Vaida.

Novados