Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nemierā ar Valkas novada domes iejaukšanos uzņēmējdarbībā 1

Kopš 2000. gada valcēnietis Aivo Vārs viesu namā “Otra elpa” tūristiem sniedz izmitināšanas pakalpojumus. Viņam ir savs redzējums par viesnīcu biznesa attīstību Valkā.

Aizvadītajā nedēļā, piedaloties Valkas novada domes rīkotajā diskusijā par vietējā tūrisma attīstības iespējām un problēmām, A. Vārs un vietējais uzņēmējs Uldis Platnieks bija aktīvākie diskusijas dalībnieki. Viņi runāja ne tikai par tūrisma jomu, bet diskutēja arī par citām uzņēmējdarbības nozarēm.  

Pārzinot tūrisma jomu, A. Vārs neiebilda, ka Valkā kāds par privātajiem līdzekļiem ceļ augstas klases viesnīcu ar vismaz 50 vietām, viesu māju vai hosteli vai arī pašvaldība meklē privātos investorus. Viņš uzskata, ka šos uzņēmējus pašvaldība savu iespēju robežās var atbalstīt, piemēram, piešķirot zemi būvniecībai, bet nekādā gadījumā par novada budžeta naudu vai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem būvēt ēku un par salīdzinoši zemu nomas maksu to iznomāt pakalpojuma sniedzējam.

“Pašvaldība var izbūvēt infrastruktūru, bet to nedrīkst darīt konkrēta uzņēmēja interesēs. Pašvaldība nedrīkst iejaukties biznesā. Tur, kur bizness pats tiek galā, tur pašvaldībai nav ko darīt. Pašvaldība var veidot industriālās zonas – platformas, kur rosīties uzņēmējiem, bet iespējām tās izmantot jābūt visiem vienādām. Ļoti iespējams, ka šajā gadījumā var saskatīt pārkāpumu, izšķērdējot publisku mantu,” uzskata U. Platnieks. Viņš šo savu nostāju pauda par jau Valkā īstenotajiem projektiem – ražošanas ēku būvniecību Lauktehnikā, “Ķieģelceplī” un Kārķu pagastā. 

Savukārt A. Vārs norāda, ka, ieguldot naudu šādos Eiropas Savienības projektos, ir rūpīgi jāvērtē, kam tas tiek būvēts, vai šāda prakse nenodara ļaunumu citiem līdzīga pakalpojuma sniedzējiem. Kā piemēru A.Vārs min uzbūvēto ražošanas ēku “Ķieģelceplī”, kur iecerēts ražot kokogles. Vai tas turpmāk neatstās kādu no vietējiem uzņēmējiem sliktākā pozīcijā, jo viņš jau būs investējis milzīgus un neatgūstamus finanšu līdzekļus.    

Uzklausot A. Vāra teikto, V. A. Krauklis uzsvēra, ka, īstenojot šos novada attīstībai svarīgos un Eiropas Savienības atbalstītos projektus, savs ieguldījums jāsniedz arī uzņēmējiem, kas jau nomā vai nomās jaunās būves. 

“Šie projekti nav uzskatāmi tikai par “medus maizi”. Proti, pret katru projektā ieguldīto Eiropas Savienības fondu un pašvaldības eiro uzņēmējam bija jāiegulda tikpat daudz eiro un vēl pēc īpašas formulas jārada konstants darba vietu skaits, kurām jābūt aizpildītām piecus gadus. Ja jauno ražošanas ēku nomnieki šos nosacījumus nevarēs izpildīt, tad pašvaldībai būs jāmeklē nākamais sadarbības partneris. Turklāt, ja nespējam izpildīt šos stingros nosacījumus, tad Eiropas Savienībai būs jāatmaksā iztērētie līdzekļi. Šie projekti nav uzskatāmi par pašvaldības labdarību. Tepat kaimiņos – Smiltenes novadā –, īstenojot līdzīgu projektu, uzņēmējs atteicās no sadarbības, jo apzinājās, ka nevarēs izpildīt projekta stingrās prasības,” skaidro V. A. Krauklis. Viņš sola, ka pašvaldība neiesaistīsies projektos par jaunas viesnīcas būvniecību, vienīgi turpinās potenciālo investoru meklēšanu, piedāvājot vairākas iespējamās vietas, piemēram, bijušo Tēraudskolu vai zemes platību pie Zāģezera, kur varētu būvēt viesnīcu ar spa pakalpojumiem.

Diskusiju apmeklēja arī Valgas hoteļa “Metsis” īpašnieks Andres Balodis. Daloties pieredzē, igauņu uzņēmējs uzsvēra, ka viesnīcas, kurā pieejamas 50 vietas, noslogotība ir tikai 30 procenti. Viņš neatceras, ka pēdējā laikā viesnīcā izmitinātos tūristi, kas Valgā vai Valkā būtu ieradušies ar autobusu. Sarunājoties ar lielākajām tūrisma firmām par iespējamo sadarbību, ar nožēlu nākas atzīt, ka jāsaņem sadarbības atteikumi pilsētu ģeopolitiskās atrašanās vietas dēļ. A. Balodis pieļauj, ja Valga un Valka būtu tikpat lielas kā, piemēram, Tartu vai Pērnava, un te būtu pieejamas dažādas tūristiem interesantas nodarbes, iespējams, viesnīcu bizness attīstītos. Apgalvojumu, ka Valkā vajadzētu augstas klases viesnīcu, šīs jomas uzņēmēji stipri apšauba, jo, piemēram, A. Vāra pieredze liecina, ka pilsētā varētu attīstīties pakalpojumu sniegšana tranzīta tūristiem.   

Taču A. Vārs uzskata, ka tomēr pašvaldība negodīgi iesaistās šajā biznesā, piedāvājot cilvēkiem iespēju pārnakšņot Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas dienesta viesnīcā Semināra ielā 25A (bijušajās skolas kopmītnēs).

“Novembrī pats personīgi veicu eksperimentu. Piezvanot uz ģimnāzijas dienesta viesnīcas norādīto tālruņa numuru, sazinājos ar komandanti. Viņa savukārt man lūdza telefoniski sazināties ar ģimnāzijas pārstāvi Līgu Šnuku. Saskaņojot ar viņu, vai ir pieejami numuriņi un noskaidrojot samaksu, mani informēja, ka tiks nosūtīts rēķins. To saņemot elektroniskajā pastā, Valkas novada domes budžetā ieskaitīju 17 eiro par divām diennaktīm. Pasūtījumu pieņēma ģimnāzijas pārstāve, un komercuzņēmējam bija iespēja pārnakšņot šajā vietā. Tas ir pierādījums tam, ka šī pašvaldības ēka tiek izmantota kā naktsmītnes. Ja jau ģimnāzijai pieder kopmītnes, vai tāpēc ir jānodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu? Turklāt rēķinā bija norādīts pievienotās vērtības nodoklis divdesmit viena procenta apmērā, zinot, ka viesu namiem par sniegtajiem pakalpojumiem piemēro divpadsmit procentu lielu pievienotās vērtības nodokli. Gribu zināt, kāds šai pašvaldības ēkai ir statuss,” jautā A. Vārs. Viņš novērojis, ka pēc aizvadītajā nedēļā notikušās diskusijas, joprojām Semināra ielā 25a tiek izguldīti cilvēki. Piedāvājot viesu nama “Otrā elpa” pakalpojumus, kur vienvietīgais numurs maksā 26 eiro, bet divvietīgais – 35 eiro, klients atbild, ka padomās par piedāvājumu, bet uzņēmējs vakarā pārliecinās, ka potenciālais klients nakšņo pašvaldības ēkā. 

“Tā ir negodīga prakse. To vajadzētu pārtraukt,” aicina A. Vārs. Viņa teiktajam piekrīt V. A. Krau­klis, sakot: “Principā tā tam nevajadzētu būt, jo mums ar ģimnāziju ir vienošanās par klientu politikas veidošanu.” Pašvaldības vadītājs atzīst, ka nereti bijušajās skolas kopmītnēs tiek izguldīti būvniecības firmu strādnieki, kas noteiktu laiku atrodas pilsētā. Savukārt A. Vārs interesējas, kāpēc šie strādnieki netiek izmitināti, piemēram, privātajā hostelī Rūjienas ielā 31. V. A. Krauklis skaidro, ka viss saistās ar ekonomiku. Viņš stāsta, ka ukraiņu viesstrādnieki, kuri šovasar siltināja daudzdzīvokļu mājās, kādu laiku nakšņoja Vidzemes slimnīcai piederošajā ēkā, nevis Valkā pieejamā hostelī vai viesu namos. 

“Būvnieku kompānija, kas ir nodīlējusi kādu objektu, izmaksu sadaļā iekļāvusi konkrētu pozīciju – izmaksas par naktsmājām. Kompānija netērēs lieku naudu, lai samaksātu par strādnieku nakšņošanu. Izsludinot iepirkumu, likums neparedz pirms tam saskaņot izmaksas ar potenciālajiem darba veicējiem. Kompānija pati izskata un izvērtē visus iespējamos variantus un, ja tie neapmierina, tad pasaka, ka Valkā nav iespējams veikt darbus, jo nekur nevar atrast strādniekiem nakšņošanas vietu par pieciem eiro diennaktī,” savu pieredzi klāsta V. A. Krauklis. Diskusijā iesaistās būvuzraugs Pēteris Gudrinieks. Viņš atgādina, ka šovasar aptuveni septiņdesmit astoņdesmit ukraiņu viesstrādnieki pilsētā siltināja daudzdzīvokļu mājas. 

“Vai kāds var šādam cilvēku skaitam nodrošināt naktsmājas? Nākamvasar būs tāda pati situācija, jo tiks siltinātas četras mājas,” secina P. Gudrinieks. Viņa teiktajam nepiekrīt A. Vārs, norādot: “Būvfirmas vai kāds cits patērētājs vienmēr gribēs atrast lētāko nakšņošanas vietu, un tas ir saprotami, bet pašvaldībai tādēļ nav jānodrošina nakšņošana par pieciem eiro un ar šo pakalpojumu ciešot zaudējumus. Vienu dienu būs vajadzība pēc 80, bet nākamajā jau vajadzēs 180 vietas. Tā ir būvnieku izdevumu sadaļa, kura tiek plānota, tāpēc nakšņošana par vienu vai otru cenu nav noteicošais faktors, lai beigās atteiktos no projekta realizācijas. Nopietnas firmas nepieciešamības gadījumā uzstāda pārvietojamos dzīvojamos moduļu konteinerus un tajos izgulda savus darbiniekus. Zinu, ka Igaunijā būvfirmu darbinieki nakšņo par 20 un 25 eiro diennaktī un tur tādu problēmu nav,” norāda A. Vārs.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Firmu kura nodarbināja ukraiņus vajag pieteikt Migrācijas pārvaldei, regresa pārbaudei. Neticu ka visiem 80 bija visi nepieciešamie dokumenti lai oficiāli strādāt.
Nedzīvos kārtīgs būvnieks suņu būdā par 5 eiro, ja saņem dienā pats 50, var jau pats īrēt kautkur.

Igaunijā tadus izķer ātri.

pirms mēneša, 2019.12.12 12:44

Novados