Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Novadnieces romāns ļauj ieskatīties mūsdienu jauno sieviešu dzīvē

 “Driftā tikai lēdijas”  – tā sauc smilteniešu novadnieces Gunitas Krilovas (Soveres) grāmatu, kuras atvēršanas svētki notika 11. decembrī Rīgā, apgādā “Zvaigzne ABC”.

“Zvaigzne ABC” ir šās grāmatas izdevējs. Apgāds savā mājaslapā vēsta, ka “Driftā tikai lēdijas” ir Gunitas Krilovas (1982) pirmā grāmata, tomēr tā ir izraisījusi potenciālo lasītāju interesi jau pirms parādīšanās grāmatnīcu plauktos.

Aprakstīt varētu arī pašas dzīvi

Ikdienā Gunita Krilova ar vīru Miku un trijām meitām Kati (11 gadi), Anci (9) un Alisi (1) dzīvo Rīgā, taču neaizmirst savu dzimto pilsētu Smilteni un apciemo gan draugus, gan vecākus Ingrīdu un Monvidu Soverus, kuru mājas ir Bilskas pagasta Mēros.

Ar Gunitu satiekos Smiltenē. Tikpat lielā mērā kā viņas grāmata, intervijā jautājumus raisa arī  pašas  grāmatas autores dzīve. Jaunajai sievietei ir divi bakalaura grādi, viens – ekonomikā, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē, otrs – komunikācijas zinātnē, neklātienē studējot Latvijas Universitātē. Ja kaut ko gribi, tad uzdrīksties to darīt, neraugoties ne uz ko, – to ar savu piemēru apliecina Gunita. Jau kopš skolas laika viņai ir  interese dzīvi “rakt dziļāk”, meklēt iespējas un uzdrošināties.  

“Ekonomikas studijas nebija mana pirmā izvēles prioritāte. Jau studējot jutu, – tas nav mans, taču toreiz, kad pabeidzu Smiltenes ģimnāziju, komunikācijas zinātnes programmā bija liels konkurss. Tomēr domu par šo studiju programmu neatmetu, izstudēju vēlāk neklātienē, kad jau biju divu meitu mamma,” viņa stāsta. Tāpat Gunita ir nomainījusi darbu. Daudzus gadus viņa strādājusi  atkritumu apsaimniekošanas biznesā, tad kādu laiku – ziņu aģentūrā LETA mārketinga jomā, bet pēc trešās meitiņas piedzimšanas  ir redaktore un žurnāliste vecāku organizācijā Mammāmuntētiem.lv.  Darbā  pieteicās pati, un tika pieņemta.

Ideāli dzīvo tikai iztēlē

Studēt, strādāt, būt sievai un vairāku mazu bērnu mammai, un vēl piedevām sarakstīt grāmatu ir apbrīnas vērts apliecinājums tam, ka dzīvē viss ir iespējams, ja vien ir apņēmība un darba spars.

Uz vaicājumu, kā ar visu tikt  galā, Gunita gan atklāti atbild, ka viņa galā netiek, bet driftē, tāpat kā viņas romāna varones. 

“Ideāli dzīvo mūsu iztēlē. Un instagrama bildēs. Ideālais dzīvoklis, darbs, svars, lūpu krāsas tonis un kleitas modelis. Ideālais partneris un bērns, ģimene. Mūsu domas par sevi. Kur meklēt šos ideālus, un ko darīt, ja liekas, ka tev nav iedalīti īstie dzīves komponenti, ka citur ir labāk? Kā pieņemt to, kas tev jau ir, un saprast, vai kaut kas nav jāmaina?

Mēs paši sevi ieliekam šajā drifteru lomā. Šodiena to prasa, – mums ir jāspēj izbraukt slaidā sānslīdē caur dažādiem ikdienišķiem dzīves šķēršļiem. Vai romāna varones – trīs uzticamas draudzenes, kam pāri trīsdesmit, –  to spēs?” Tā ir norādīts grāmatas “Driftā tikai lēdijas” anotācijā.

Gunita savu garadarbu raksturo kā romantiski sadzīvisku romānu par mūsdienu sieviešu dzīvi, par trijām draudzenēm, kuras sastopas ar dažādām šodienas problēmām – darbu, sadzīvi, attiecībām ar vīriešiem un bērnu audzināšanu. “Rakstot piedomāju, lai tā nav idealizēta pasaka, kurā visi ir laimīgi. Grāmatā ir tā, kā notiek dzīvē,” teic jaunā rakstniece un atklāj, ka padomā ir jau nākamās grāmatas sižets, tikai tam vēl ir jānobriest.

Uz jautājumu, kā nokļuvusi rakstniecībā, Gunita atteic, ka to, cik ļoti viņai patīk sacerēt, atskārtusi rakstot bakalaura darbu, un tad arī nolēmusi izmēģināt roku daiļliteratūrā. Pirmos teikumus iecerētajam romānam uzrakstījusi pirms trīsarpus gadiem. Sadzīve, darbs, ģimene, – arī tas prasa laiku, atņemot to rakstniecībai. Par hobiju – tautas dejām (Gunita savulaik dejoja Ievas Adāvičas vadītajā Tautas deju ansamblī “Ieviņa”) – šobrīd vispār nav ko runāt, varbūt vēlāk – kādā senioru kolektīvā, pajoko Gunita.

Ja sākumā nesanāk, nepadodies!

It kā paradokss, taču tieši trešā bērniņa ienākšana ģimenē, kas vecākiem nozīmē vēl vairāk darba un rūpju, motivēja to, ka tagad Gunita ir viena no jaunajām latviešu rakstniecēm.

“Par to, ka šodien rokās turu savu pirmo grāmatu – romānu “Driftā tikai lēdijas”, lielā mērā jāpasaka paldies manai jaunākajai meitai Alisei. Tieši viņa pirms savas piedzimšanas deva man 10 nedēļas laika, lai beidzot pabeigtu pirms vairākiem gadiem iesākto darbu.

Diemžēl izrādījās, ka rakstīt devītajā grūtniecības mēnesī nav īpaši parocīgi, – visu laiku gribējās ēst, tirpa kājas un bija ļoti grūti nosēdēt, jo vēderā – ballīte. Paēd, padzeries – paraksti. Uzkod, aizej nosnausties. Paraksti. Gludini bēbīša drēbes, paēd. Paguli. Padzīvojies ar lielajiem bērniem. Paēd. Paraksti un iesnaudies, – tas nebija īpaši produktīvs laiks,” savā blogā sulīgi raksta Gunita.

Grāmatas manuskriptu viņa pabeidza divas nedēļas pirms Alises dzimšanas, bet mēnesi pēc dzemdībām sarakstīto pamatīgi pārlaboja naktīs, kad mājās visi gulēja. 

Manuskriptu Gunita sākumā iesniedza divās citās izdevniecībās (apgādā “Zvaigzne ABC” ne, jo domāja, ka tā viņai ir pārāk augsta latiņa), bet abas izdevniecības atteikušas, – viena norādījusi, ka tas nav viņu formāts, bet otra vispār nav atbildējusi.

“Tas, protams, atsita atpakaļ, bet nepadevos, aizsūtīju manuskriptu arī “Zvaigznei ABC”. Saņēmu atbildi –“jā, tas ir interesanti, tomēr izdot šādi nevaram, tur vēl ir jāstrādā, bet dialogi ir interesanti. Teicu, – jā, nav problēmu, izlabošu, kā vajag,” atceras Gunita.

Tagad grāmata “Driftā tikai lēdijas” jau  ir aizceļojusi uz grāmatnīcām, un autore saņem pirmās pozitīvās atsauksmes, ar kurām sociālajos tīklos dalās viņas draugi un arī citi lasītāji.

Novados