Realitātē iedzīvotāju izpratne ir atšķirīga 4

Ir labi, ka tiek diskutēts un domāts par nākotnes atkritumu šķirošanu Smiltenes novadā. Bet ir reālā ikdiena un cilvēku dažādā izpratne. Par šo tematu ierakstu ar fotogrāfijām no daudzdzīvokļu mājas pagalma sociālajos tīklos publicēja smilteniete Gita Gātere. Tā nav skaļa bļaustīšanās vai izrādīšanās internetā, bet aktuāla problēma, kuras risinājumā būtu jāiesaistās kā iedzīvotājiem, tā namu apsaimniekotājam un SIA “ZAAO”.

Ieraksta autore sociālajos tīklos uz diskusiju aicināja citus smilteniešus, vaicājot viņu pieredzi atkritumu šķirošanā, apmierinātību ar pazemes atkritumu tvertnēm, kas izbūvētas vairākos kvartālos pilsētā. 

G. Gātere dzīvo daudzdzīvokļu namā Gaujas ielā. Pagalmā atrodas gan sadzīves, gan šķiroto atkritumu konteineri. Taču skats, kāds bieži vien paveras pa dzīvokļa logu, nav estētisks – pārpildītas atkritumu tvertnes, blakus tām nolikti maisi, vārnu iznēsāti atkritumi pa pagalmu. Turpat blakus konteineriem atrodas to pašu namu iedzīvotāju veļas žāvētava.  Ar fotogrāfijām viņa dalījusies arī sociālajos tīklos.

“Jau gadiem uz šo visu nākas nolūkoties. Tas viss ir mūsu acu priekšā, bet tajā pašā laikā izliekamies to neredzam. Jau kādu laiku pētu atkritumu tēmu Smiltenes pilsētā un meklēju veidus, kā šo problēmu risināt. Reizēm rodas iespaids, ka visiem ir vienalga. Taču man kā iedzīvotājai rūp,” laikrakstam stāsta smilteniete. 

Viņasprāt, atrisināt šo problēmu var vairākos veidos, taču vienlīdz ieinteresētām jābūt visām iesaistītajām pusēm. Viens no svarīgiem darbiem ir iedzīvotāju izglītošana gan par to, kā veidojas atkritumu izvešanas izmaksas, kas ik mēnesi ir iekļautas komunālā maksājuma rēķinā, jo viena daļa par to pat nenojaušot. Tāpat arī iedzīvotāji netiekot pienācīgi informēti par situāciju, pēc kādas metodikas tiek pārrēķinātas atkritumu izvešanas izmaksas. Par to sieviete informējusi arī “Smiltenes NKUP”. G. Gātere aicina arī citus pilsētas iedzīvotājus nepalikt vienaldzīgiem. 

Līdzīgi kā pie citiem daudzdzīvokļu namiem, kuros nav pazemes atkritumu konteineru, arī Smiltenē pie Gaujas ielas 6 konteineri tiek piepildīti krietni ātrāk, pirms tiek organizēta izvešana.

Izmet tajā, kas vistuvāk

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā ZAAO meklējām atbildes uz to, kāda kopumā ir situācija Smiltenē ar atkritumu šķirošanu daudzdzīvokļu namos. Cik sadzīves atkritumu konteineros nonāk šķirotie atkritumi, un otrādi? Smiltene nav izņēmums, arī citās Vidzemes pilsētās vērojamas līdzīgas tendences.

“Piemaisījumu daudzums ir atkarīgs no tā, kā atbildībā ir konteiners, cik katrs jūtas atbildīgs par to, ko iemet konteinerā, proti, ja iedzīvotājs izvēlējies šķirot pie privātmājas namdurvīm – izmanto dalīti vāktu atkritumu pakalpojumu privātmājām, tad pareizi sašķirots ir ap 95% satura, ievērojot līgumam pievienotās norādes; pie daudzdzīvokļu mājām piemaisījums jau ir ap 30% – vērojams, ka nenotiek iedziļināšanās nododamo polimēru veidos un tīši tiek iemesti sadzīves atkritumu maisi; publiski pieejamos eko punktos, kuros atrodas šķirošanas konteineri, neatbilstošs saturs dažkārt ir līdz pat 50%, pārsvarā tādēļ, ka publiskās vietās cilvēki šos konteinerus izmanto jebkādu atkritumu izmešanai, neskatoties uz pieejamajām norādēm,” laikrakstam stāsta SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Z. Leimane. 

ZAAO arī novērojis, ka ir gadījumi, kad cilvēki atkritumus izmet konteinerā, kurš viņu ceļā ir vistuvāk, vispār nepievēršot vērību, ka ir norādes par to, kam paredzēts kurš konteiners.

Jāvēršas pie apsaimniekotāja

Ne visi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie cilvēki vēlas, lai tiek pieminēti vārdā, jo tas var izraisīt negatīvu attieksmi no kaimiņiem. “Dzīvoju divu istabu dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Mūsu ģimenē atkritumus šķiro kopš brīža, kad pie mājas blakus sadzīves atkritumu konteineriem novietoja arī stiklam, papīram un plastmasai paredzētos konteinerus. Šķirot nav grūti, nav jau arī tā, ka tagad dzīvoklī krātos baigie maisi. Man nav īsti saprotams, kāpēc iedzīvotāji gatavi maksāt dubultā par atkritumu izvešanu, ja šķirojot varētu ietaupīt. Agrāk par izvešanu maksājām trīs eiro, tagad sešus eiro, jo bijām spiesti uzstādīt lielāku konteineru. Vai tad tiešām ir tik grūti stikla pudeles iemest šķirotajā konteinerā, nevis vietu aizņemt parastajā. Agrāk dažu dienu laikā sadzīves atkritumu konteiners bija pilns, vāku pat vairs nevarēja aizvērt ciet. Vējš izpūš atkritumus, siltā laikā jūtama nepatīkama smaka. Labi, ka man tas nebija jāredz, bet citiem kaimiņiem tas ir tieši pret logiem. Šīs problēmas ir jārisina māju kopsapulcēs, manuprāt, namu apsaimniekotājam tas ir jāskaidro, kā veidojas cena, kā varam ietaupīt, ko mainīt vai uzlabot. Arī viņam ir jābūt ieinteresētam. Varbūt jaunajiem tas eiro klāt pie rēķina neko neizsaka, bet pensionāram tas, iespējams, ir daudz,” saka smilteniete, kuras vārds un uzvārds “Ziemeļlatvijai” ir zināms.

Laikraksts noskaidroja, ka daudzdzīvokļu mājām apsaimniekotājs ir līgumslēdzējs ar ZAAO. Nama apsaimniekotājs pasūta konteineru daudzumu un izvešanas biežumu. “Ja iedzīvotājiem ir iebildes pret tukšošanas grafiku, tad situācija jāpārrunā ar namu apsaimniekotāju. Namu apsaimniekotājs pieteiks ZAAO nepieciešamās izmaiņas tukšošanas grafikā.

Smiltenes eko laukumā dažu gadu laikā klientu skaits palielinājies par septiņiem tūkstošiem

Bieži vien aprīlī un maijā veic lielo pavasara tīrīšanu savos mājokļos, atbrīvojoties no saimniecībā nevajadzīgām lietām. Ne vienmēr tās ir izmetamas piemājas atkritumu konteineros. Daudz ko bez maksas var nodot ZAAO eko laukumos, kāds atrodas arī Smiltenē, Limbažu ielā 8. 

“Klientu skaits Smiltenes eko laukumā, salīdzinot pa gadiem un mēnešiem, ir mainīgs – kopumā maijā un jūnijā tas parasti ir augstāks, bet mēs cenšamies izlīdzināt apmeklētāju skaitu visa gada garumā, piedāvājot dažādas akcijas, kas noteikti ietekmē iedzīvotāju aktivitāti konkrēta gada konkrētā mēnesī. Piemēram, rīkojam elektrotehnikas savākšanas akcijas, pudeļu/burku nodošanas akcijas, ir bijušas apavu nodošanas akcijas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojuma nodošanas akcijas. Akcijas notiek ar mērķi pievērst uzmanību ikdienas bezmaksas pakalpojumiem, to laikā ir iespēja laimēt balvas,” stāsta ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Z. Leimane.

Lai gan joprojām ir iedzīvotāji, kuri nezina eko laukumu piedāvātās iespējas, krietni vairāk ir tādu, kas šķiro atkritumus un no tiem atbrīvojas legāli.

Vidēji mēnesī Smiltenes eko laukuma pakalpojumus izmanto 800 iedzīvotāji. Eko laukuma apmeklētāju skaits ar katru gadu palielinās, 2015. gadā tie bija 2500 klienti, bet 2020. gadā jau 9500 klienti. “Šajā laika periodā nodoto pārstrādei derīgo materiālu daudzums kubikmetros ir dubultojies. Pagājušajā gadā mēnesī vidēji nodoti 87 kubikmetri pārstrādei derīgo atkritumu,” saka Z. Leimane.

Komentāri 4

konnaoja

Viena problēma pie šiem atkritumu konteineriem ir tā, ka ne visiem tos gribas aizvērt un tad lielu postažu veic vārnas, kaķi, pat suņi. Labi, ka vēl lāči nenāk pilsētā. Bet gribētos jautāt- vai Smiltenē namu apsaimniekotāja nav un sētnieki pagalmus ik dienas neuzkopj?

pirms 9 dienām, 2021.05.02 17:57

bezugunsnavdumu

Sētniekam nav jādežurē pie miskastes, ja no rīta bija tīrs, bet pa pēdām iznāca muļķis ar maisu, tad metāsies viss visu dienu. Vai arī brīvdienas, ja ir piektdiena.

pirms 8 dienām, 2021.05.03 11:58

bezugunsnavdumu

Jāsāk ar to, ka šie konteineri ir neērti. Jāpieliek lielo spēku lai atvērt, un aizvērt arī. Kāpēc nevar kasti ar durtiņu?
Arī iedzīvotāji ir ***, sākumā pasūtīts maz konteineru, neatbilstoši drazas skaitam, tad, zinot šo faktu, nes un nes, itkā konteienram nav dibena, redzot pilnu, noliek blakus, lai arī atkritumvedēja šoferim nav pienākuma mest visu kas apkārt. Nu redzi tu, ka pilns, nu nes atpakaļ, vai vismaz izmet kaimiņkonteinerī. Tad raud, ka vārnas redz visu izbojāja.
Nē, jūs paši ļautiņi ir visa ļaunuma sakne, pat ar miskasti neprotat apieties.

pirms 8 dienām, 2021.05.03 11:55

konnaoja

Pavērojot kā Eiropā izvāc atkritumus, laikam vissakārtotākā ir Zviedrijas atkritumu savākšana. Zviedrijā šī problēma ir risināta izbūvējot atkritumu mājiņas, kuru durvis ir slēgtas un viss notiek zem jumta. Klāt netiek putni, dzīvnieki, ne svešie, kuri grib atbrīvoties no atkritumiem uz citu rēķina. Tāpat Zviedrijā ir plaši šķirošanas laukumi, kuros bez maksas var iebraukt ar automašīnu, laukums ir apgaismots, asfaltēts, regulāri sakopts un iztukšoti konteineri. Daudzās vietās ir arī tukšās taras automāti, kur var nodot skārdenes un tukšās plastmasas pudeles, pretī saņemot kvīti. Ne tikai savākšana, bet arī to pārstrāde šajā valstī ir sakārtota. No atkritumiem tiek iegūts siltums pilsētām, ražota elektrība un pelni tiek izmantoti ražošanā.

pirms 8 dienām, 2021.05.03 12:49

Novados