Smiltenē iedvesmo mājražotājus uzdrīkstēties

Mājās top gardas lauku tortes, zefīri, dabīgie sīrupi, neparasti ievārījumi, cukura konfektes, pat saldējums. Pārmantotas tiek vecmāmiņu receptes, kā arī eksperimentēts. Taču oficiāli Smiltenes novadā un citos teritorijas ziņā līdzīgos novados reģistrēti ir tikai nedaudz vairāk kā desmit mājražotāju.

Lai iedvesmotu un iedrošinātu vaļasprieku pārvērst biznesā un to darīt pareizi, četrām biedrībām, tostarp “Abulas lauku partnerībai”, radās ideja par kopīgu projektu “Mājražošanas jaunrade”. Viena no 2018. gadā aizsāktā projekta aktivitātēm 19. februārī notika Smiltenes tehnikumā, vienkopus pulcējot aptuveni trīsdesmit mājražotājus no Vidzemes. 

Mājražotāja Dace Reiziņa uz Smilteni atbraukusi no Stalbes, kur saimnieko kopā ar vīru Arti. “Mums ir sava saimniecība un aitu ganāmpulks. Sākotnēji nodarbojāmies tikai ar gaļas pārstrādi, bet paralēli tam pievērsos saldumu ražošanai, gatavojot konfektes “Cukuraitiņa”, gluži kā cukurgailītis tikai aitiņas. Pagājušajā gadā apmeklēju vienas mūžizglītības apmācības, toreiz bija vēlme pilnveidoties saldumu ražošanā un tā nejauši nonācu līdz zefīriem. Tagad ražoju mājas zefīrus, esmu uztaisījusi lapu gan feisbukā, gan kontu instagramā, jo ir svarīgi būs redzamam arī interneta vidē, ne tikai tirdziņos. Priecājos atrasties šajā seminārā Smiltenē, jo ir ļoti svarīgi laiku pa laikam atjaunot zināšanas. Vērtīgi bija uzzināt, kas mainījies ražojumu iepakošanā un marķējumā,” laikrakstam stāsta mājražotāja D. Reiziņa.

Šāda platforma, kur satiekas mājražotāji, viņasprāt, ir laba iespēja ne tikai viedokļu apmaiņai, bet arī sadarbībai. Piemēram, D. Reiziņa, ražojot zefīrus, izmanto olu baltumu, ko iegādājas veikalā. Savukārt iepriekšējā seminārā bija vīrietis, kurš, ražojot saldējumu, nezina, kur likt olu baltumu.

Apvienojas kopīgam mērķim – motivēt jaunam sākumam

“Tas arī ir viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem, savest kopā visus šos cilvēkus. Taču pati ideja radās 2018. gada sākumā, kad caur Lauku atbalsta dienestu bija iespēja iegūt finansējumu sadarbības projektiem. Pirmajā periodā varēja rakstīt projektu kopā tikai ar ārvalstu partneriem, tagad radās iespēja īstenot sadarbības projektus starp vietējām rīcības grupām. Tā ar “Abulas lauku partnerību”, Cēsu rajona partnerību, biedrībām “Brasla” un “Jūrkante”, vairākkārt diskutējām, ko varētu kopā pasākt. Idejas bija dažādas, taču vienojamies par mājražotājiem, iesaistot arī bērnus, jo nonācām pie vairākiem secinājumiem. Skolēnam eksistē tikai veikalu un paku piens. Nereti, aizsūtot bērnu uz tīrumu pēc burkāna, viņš tur neatradīs meklēto, jo nezina, ka aug zemē. Sapratām, ka gribam jauniešiem caur nometnēm parādīt, kas ir tas produkts, ko ikdienā ražojam, kā arī iesaistīt tos cilvēkus, kas jau ražo. Tādējādi dodot iespēju jaunām māmiņām, cilvēkiem, kuri izgājuši no darba tirgus uzdrīkstēties uzsākt ko jaunu. Tā, protams, ir mājražošana,” stāsta biedrības “Jūrkante” valdes priekšsēdētāja, projekta “Mājražošanas jaunrade” koordinatore Dzintra Eizenberga. 

Problēma esot tā, ka daudzi neuzdrīkstas mājās ražotu produkciju realizēt oficiāli, jo, iespējams, trūkst informācijas vai baidās no Eiropas regulām. “Uzzinot, ka novados oficiāli reģistrējušies tik maz mājražotāju, biju izbrīnīta. Mājās top visādi gardumi un neparasti produkti. Tāpēc ir jāiedrošina un jāsniedz atbalsts to realizācijā. Seminārā Smiltenē bija liels uzsvars uz iepakojumu. Saražot var jebko, bet to ir jāprot pārdot. Viens ir kvalitāte, otrs iesaiņojums, kas ir ne mazāk svarīgs ceļā uz panākumiem. Tāpēc lekcijās piesaistījām Zemkopības ministrijas pārstāvjus, kas pastāsta aktuālāko un būtiskāko. No nezināmā nav jābaidās, tāpēc jau mēs te esam. Tas nav tik smagi un sarežģīti, kā šķiet, sākot darīt, par to ikviens pats var pārliecinās. Galvenais ir sākt,” saka D. Eizenberga.

Uzsver sadarbības nozīmi

Biedrības “Abulas lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Sveta Rozīte uzsver sadarbības nozīmi. “Šī projekta iepriekšējais mājražotāju seminārs notika Skultes muiža, kurā piedalījās uzņēmējs, kam pieder krogs. Pēc semināra dalībnieki izveidoja WhatsApp  grupu un turpināja komunicēt, kas palīdzēja viņu attīstībā. Kroga saimnieks pārējos bija uzaicinājis uz tirgus dienu Salacgrīvas pusē. Smiltenes novada mājražotājiem ne vienmēr ir tā informācija par aktualitātēm citviet, bet caur šādiem kontaktiem ir iespēja paplašināt darbību,” uzskata S. Rozīte.

Jautājām abu biedrību vadītājām, bet, kas tad līdz šim traucē mājražotājiem braukt uz tirdziņiem, meklēt sadarbības iespējas pašiem. “Iedomājaties, ja cilvēks dzīvo laukos un neiznāk no mājas vai pirmspensijas vecumā zaudē darbu, garastāvoklis kļūst depresīvāks. Nav taču viegli atkal sākt. Tā ir nedrošība. Atceros vīrieti gados, kuram bija zemes pleķītis. Viņš pieļāva domu, ka varētu sākt audzēt ķiplokus, bet šaubījās, kurš tos pirks. Vienā no projekta aktivitātēm piedalījās arī “Latvijas ķiploka” meitene no Raunas. Tas bija tieši tas, kas vajadzīgs nedrošajam kungam – pleca un drošības sajūta, kas, iespējams, pārauga sadarbībā,” piemērus min D. Eizenberga.
Kopš projekta uzsākšanas topošo un esošo mājražotāju atsaucība palielinās. Sākotnēji aktivitātēs piedalījās ap divdesmit mājražotāju, bet šobrīd jau tuvu četrdesmit. Līdz projekta noslēgumam 2021. gadā ir plānotas trīs nometnes bērniem, nozīmīgs seminārs un pieredzes apmaiņas brauciens. Divu dienu seminārā Smiltenē dalībnieki piedalījās lekcijās un darbojās meistarklasēs Smiltenes tehnikumā. Kalnamuižas saimniece Inese Bediķe vadīja maizes un pīrādziņu cepšanas meistarklasi. Biedrības “Smiltenes pūra lāde” rokdarbnieču Ingas Gailumas un Evijas Šubes vadībā notika rotu gatavošana, savukārt Smiltenes tehnikuma mācību virtuvē tapa brīnumgardi kārumi. Kulinārā mantojuma meistarklasi vadīja skolotāja Vita Audere. Pirmās dienas vakarā viesu mājā “Kalbakas” notika musli batoniņu gatavošanas meistarklase, bet nākamajā dienā mājražotāji devās uz Bilskas pagasta Zeltiņiem, kur notika seminārs “3D lielformāta printera inovācijas un iespējas biznesā”. Pēc tam SIA “Kainaiži” dzirkstošo bērzu sulu ražotnē “BIRZĪ” aizvadīts seminārs “Iepakojuma dizains no idejas līdz produkta realizācijai”, bet pasākuma izskaņā Brantu muižā ar semināru “Kultūrvēsturiskais mantojums tūrisma piedāvājumā” dalībniekus uzņēma latvju saimniece Ilze Briede.

“Abulas lauku partnerības” valdes priekšsēdētāja S. Rozīte atzīst, ka pārņem gandarījums, redzot, ka ieguldītais darbs nav veltīgs. Pēc semināriem gan viņa, gan E. Eizenberga no dalībniekiem mēdz saņem īsziņas, kurās tie pateicas par vērtīgo pieredzi. Vienlaikus biedrību vadītājas atgādina, ka šis ir tikai viens no veidiem ceļā uz mērķi. Iedzīvotājiem ir iespēja pašiem piedalīties projektu konkursos un iegūt līdzfinansējumu piecdesmit un pat vairāk procentu apmērā uzņēmējdarbības uzsākšanai vai, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei.

Novados