Smiltenē un Valkā koronavīruss izmaina ierasto kārtību patriotisma mēnesī 1

Novembrī īpaši varam lepoties ar savas valsts vēsturi, 1918. gada 11. novembrī  Latvijas valsts armija guva uzvaru pār Bermonta karaspēku, bet 18. novembrī tagadējā Nacionālā teātra telpās Tautas padome proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Šodienas Latvijā Lāčplēša dienā tūkstošiem cilvēku dodas lāpu gājienā, bet 18. novembrī piedalās saviesīgos pasākumos pašvaldībās, kā arī vēro svētku salūtu. Pirmo gadu viss būs citādāk.

Smiltenes novada Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes vadītāja Velga Mālkalne stāsta, ka Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Smiltenē nenotiks tradicionālie pasākumi un lāpu gājiens. Tas ik gadu pulcēja vairākus simtus iedzīvotāju, viņu vidū arī daudz ģimeņu ar maziem bērniem.

Šajā gadā 11. novembrī pie Brīvības kara varoņu pieminekļa Smiltenes pilsētas kapsētā iedzīvotāji ir aicināti iedegt svecītes, kā arī nolikt ziedus, lai godinātu un pateiktos brīvības cīnītājiem, kuru uzdrīkstēšanās, drosme un pašaizliedzība sekmēja vienu no svarīgākajām uzvarām ceļā uz neatkarīgu Latviju. Izrādot cieņu Brīvības cīņās kritušajiem, laika posmā no pulksten 19 līdz 21 pie Brīvības kara varoņu pieminekļa Smiltenes pilsētas kapsētā būs godasardze, fona mūzika un svecītes.

Uzsvars uz ģimeni un tās vērtībām

«Aicinām Lāčplēša dienu atzīmēt individuāli, ģimenes lokā, Latvijas svētku nedēļā aizdedzot svecīti logā. Publiski pasākumi un pulcēšanās izpaliks, tāpēc šogad tas ir katras ģimenes uzdevums un pienākums – runāt ar bērniem un stāstīt, ko Latvijai nozīmēja brīvība un kā tā nākusi. Arī šobrīd Latvijai klājas grūti, ir jāsamazina «Covid-19» izplatība. To varam izdarīt katrs ar savu rīcību, ievērojot noteiktos ierobežojumus un rīkojoties atbildīgi pret sevi un līdzcilvēkiem,» svarīgāko šobrīd akcentē V. Mālkalne.

Launkalnes tautas nama vadītāja Gunita Ozoliņa uzskata, ka nevajag skumt par publisko pasākumu neesamību valsts svētku mēnesī. «Tieši šo pasākumu dēļ bieži vien svētkos cilvēki bija aizmirsuši par ģimeni. Aicinu visus īpašu uzmanību veltīt ģimenei, pavadot laiku kopā – dodoties pastaigā pa parku, izcepot kūku un uzklājot svētku galdu. Nekas svarīgāks par ģimeni nav, tieši tā tevi atbalstīs jebkurā dzīves situācijā. Ir pienācis mirklis, kad pateikties saviem mīļajiem,» ir pārliecināta G. Ozoliņa.

Matīsa māmiņa smilteniete Ilze Haka uzskata, ka patriotisms vai nu ir, vai nav. Viņas ģimenē tas iesakņojies no paaudzes paaudzē. «Tām sajūtām ir jābūt sirdī. Visu mēnesi kopā ar dēlu izzinām Latvijas vēsturi, lasot grāmatas. 11. novembrī katru gadu aizdedzam svecītes, pieminot Brīvības cīņās kritušos, bet kopš Latvijas simtgades 18. novembrī mums ir tradīcija izcept svētku kūku un uzdāvināt to šīs dienas varoņiem, kas sargā Latviju. Kūku esam dāvinājuši ātrās palīdzības mediķiem, ugunsdzēsējiem. Gribētu to izcept arī policistiem, bet nav zināms, vai šogad saistībā ar koronavīrusu tas būs iespējams. Taču svētku galdu mājās klāsim neatkarīgi no visa,» saka I. Haka. 

Zemessargs un Jaunsardzes 3. novada vecākais eksperts militārās izglītības jautājumos Aigars Savickis stāsta, ka šī būs pirmā reize, kad izpaliks dalība Lāčplēša dienas lāpu gājienā un 18. novembra militārajā parādē Rīgā. «Pasākumi, kuros plīvoja karogi un sveču liesmiņas, daļā sabiedrības noteikti vairoja patriotismu un kopības sajūtu. Šis mums visiem ir izaicinājumu laiks, tāpēc aicinu būt garā un domās stipriem, pieminot vēsturiskos notikumus ģimenes lokā. Šogad izvairīsimies no pulcēšanās, sargāsim savu veselību, lai nākamajā gadā atkal varētu būt visi kopā,» teic A. Savickis.

Noskaņu palīdz radīt pilsētvides dekori

Līdz ar novembra pirmajām dienām Smiltenes pilsētvide papildināta ar novembrim raksturīgo krāsu elementiem un dekoriem. Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine informē, ka šonedēļ pilsētā pie piecdesmit apgaismes stabiem izvietotas sarkanbaltsarkanās karoglentas. Tās gaidāmo svētku noskaņu ienesīs arī Smiltenes novada pagastu centros. Diennakts tumšajā laikā vairākos skvēros tiks iedegti lielformāta gaismas lukturi, izgaismojot latvju rakstu zīmes. «Dzīvojam sarežģītā laikā. Sapost pilsētu svētkiem ir viens no veidiem, kā rast cilvēkos prieku ikdienā. Novērtēju, ka ik gadu šo sajūtu paspilgtina arī uzņēmumi un iestādes, noformējot gan iekštelpas, gan ēku fasādes un skatlogus,» teic A. Kukaine.
Līdzīgi rīkojas arī Valkas novada pašvaldība, rotājot pilsētu ar sarkanbaltsarkanajām un Valkas novada ģerboņa karoglentām. Zināms arī, kādas izmaiņas gaidāmas Lāč­plēša dienas notikumos salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Apstākļi nemazina patriotismu 

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis laikrakstam stāsta, ka novembrī akcents tiks likts uz monumentālajiem pieminekļiem. 11. novembrī ikviens sev ērtā laikā, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās un distancēšanās prasības, ir aicināts individuāli nolikt svecītes un ziedus Meža kapos, pie monumenta «Veltījums Latviešu pagaidu Nacionālajai padomei», pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, kā arī piemiņas plāksnes Ādolfam Maršauam, kas atrodas blakus kultūras namam.

«Svētku nedēļā aicināsim iedzīvotājus iedegt svecītes logos. Jebkurā gadījumā patriotisms rodas ģimenē un publisku pasākumu neesamībai to nevajadzētu ietekmēt. Novembrī mēs savu ģimenes māju noformējam atbilstoši svētkiem, jau tagad katru dienu iededzam sarkanbaltsarkano svecīti. Valsts svētku mēnesī ģimenē pārrunājam par šiem vēsturiskajiem notikumiem vairāk kā citkārt, arī par to, kas svarīgs ir šobrīd. Katru gadu 18. novembra rītā pagalmā pie Latvijas karoga masta kopā ar bērniem dziedam valsts himnu,» atklāj V. A. Krauklis.

Lai arī ir zināmi un publicēti šā gada pašvaldības apbalvojumu saņēmēji, kurus tradicionāli sumina valsts svētku pasākumos, nav skaidrs, kā balvu pasniegšana tiks organizēta šoreiz. Atgādinām, ka piektdien, 6. novembrī, valdība lems par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu Latvijā.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Ar to tiek skaidri deklarēts, ka maskas nesāšana publiskā vietā vai psākumā ir nelietderīga?
Jānesā, jo kādam Saeimas draugam jānopelna miljonu?

Tāpēc arī nenesāju, un ir scenārijs uz rokas, ka ja pat policija sodīs ar tiem 50 eur, kā no valsts iekasēt pāris tūkstošus eur. Jo likt ar varu nesāt kautko nevar, tas ir pretrunā ar likumiem.

Igaunijā apsver ideju nesāt maskas un skaidri deklarē, ka masvidā to daŗit nevarēs, risina jautājumus, kā valsts tās pirks, un kā izdalīs, kā kontrolēs nesāšanu autobusā ieejot.

Jo šoferim, pārdevējai, veikala apsargam tiesību aizradīt nav nekādu. Spekulantiem arī nav tiesību tirgot maskas. Tas tikai Latvijā iespējams, bet lapu gājiens nez kāpēc nenotiks. Iznāk ka maska nepalīdz. Vara biadās ar tautu iet kopā.

pirms 5 mēnešiem, 2020.11.08 10:08

Novados