Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smiltene un Valmiera reemigrācijai pieķeras pašvaldības līmenī 1

Vidzemē šogad reemigrācijas jautājumu risināšanā  viena no galvenajām aktualitātēm būs -  vairāk šajā darbā iesaistīt vietējās pašvaldības, jo cilvēki jau vēlas atgriezties konkrētā vietā, līdz ar to arī ir jautājumi, kurus var palīdzēt risināt tikai šīs pašvaldības kontaktpersonas, vai speciālisti. Tā, piemēram, Smiltenē un Valmierā jau ir savas reemigrācijas kontaktpersonas, kuru darbs ir palīdzēt tiem, kas vēlas atgriezties.

"Likumi ir mainījušies, tā kā jāseko viņiem līdzi, viss mainās, tas ir ļoti dinamiski, kas notiek Latvijā," secina smilteniete Egija Cekule. Atgriezusies pēc desmit Ziemeļīrijā pavadītiem gadiem, viņa atzīst, ka gan likumu izmaiņas, gan daudzi mājupbracējiem svarīgie sadzīviskie jautājumi ir tie, kur būtu vajadzīgs vietējo cilvēku atbalsts un padoms.

"Es jau apslapināju asti, es jau zināju, es vasaras pavadīju te Latvijā, bet tie, kas uz Latviju tiešām atbrauc reizi gadā, tikai uz atvaļinājumu, nu viņi ir kaut kā atraduši [no šejienes], nu ir Latvijā viss mainījies, ir viss citādāk. Viss notiek elektroniski, kas ir it kā vieglāk, bet vieglāk jaunajiem, vecākai paaudzei tas tomēr sagādā problēmas. Un tas, ka ir tie koordinatori, tas tā kā sniedz to roku, varētu teikt tā, un tev tikai jāpaņem," saka Cekule.

Lai arī Vidzemē ir savs reģionālais reemigrācijas jautājumu koordinators, tomēr katram atbraucējam ir konkrēti jautājumi, kas ir jārisina arī konkrētā pašvaldībā, kur viņš atgriežas, – gan darba atrašana, gan bērnudārzi, skolas un arī dzīves vieta. Tādēļ, kā atzīst Vidzemes reemigrācijas jautājumu koordinatore Ija Groza, šogad vairāk tiks mudinātas šajā darbā iesaistīties vietējās pašvaldības: "Principā, jā, katrā pašvaldībā ir kontaktpersona, bet tas nav tikai tieši kā reemigrācijai. Tie ir visdažādākie, tie ir sabiedrisko attiecību speciālisti, tie ir sociālie darbinieki, sekretāri, priekšsēdētāja palīgi, dažādas tās personas ir, un šie ir cilvēki, pie kā cilvēkam griezties, ar ko man sadarboties. Tas, ko Vidzemes plānošanas reģions ir definējis šinī gadā, ir stiprināt sadarbību ar pašvaldībām."

Smiltenes novadā, kas aizvadītajā gadā bija arī pilotpašvaldība reemigrācijas jautājumu risināšanā, šī kontaktpersona ir pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kovala: "Pilotprojekts jau ir noslēdzies, bet mēs tāpat turpinām darbu. Mēs saņemam aizvien vairāk zvanu, gan arī klātienē nāk, gan radinieki, cilvēki, kas ir atbraukuši brīvdienās uz Latviju, nāk un interesējas par tām iespējām, ko valsts piedāvā, ko mēs kā pašvaldība piedāvājam, protams, cilvēki gaida materiālo atbalstu, bet ļoti daudzos gadījumos izšķiroša ir arī šī informācija, ko mēs kā pašvaldība cenšamies sniegt."

Inga Kovala arī vērtē, ka Smiltenē, kur par darba vietu trūkumu nevar sūdzēties, viena no galvenajām mājupbraucēju aktualitātēm ir mājokļa jautājums un šajā ziņā novadā tiek meklēti risinājumi: "Dzīvojamais fonds ir tā mūsu problēma, kuru pašvaldība risina, viens no risinājumiem ir tas, ka mums ir atklāta 24 dzīvokļu māja, kas būs kā neliels atbalsts, bet mēs turpināsim meklēt vēl risinājumus un viens no tiem ir – mēs esam izveidojuši interaktīvo karti – "Atrodi un veido māju Smiltenes novadā" –, kur mēs esam apkopojuši informāciju par nekustamiem īpašumiem, kas ir pieejami, pārsvarā tās ir lauku viensētas, bet arī pilsētas mājas, kuras cilvēki var iegādāties, šī informācija ir visiem pieejama novada mājaslapā."

No šī gada sava reemigrācijas jautājumu kontaktpersona ir arī Valmierai. Līga Vecā ir Valmieras pašvaldības galvenā projektu vadītāja starptautiskās sadarbības jautājumos un paralēli šiem pienākumiem arī darbs palīdzēt mājupbraucējiem. Bet ne tikai – arī stiprināt kontaktus ar diasporu.

"Ciešas sadarbības veidošana ar organizācijām, kas pārstāv diasporu, latviešus ārzemēs, lai nodrošinātu saikni ar Valmieru un Latviju, cilvēkiem, kas ir aizbraukuši, kas strādā, kas veido karjeru ārzemēs un varbūt tuvākajā laikā arī nevēlas vai neredz to iespēju atgriezties, proti, veidojot kopējus pasākumus, forumus, Valmieru rādot kā draudzīgu, attīstītu pilsētu, kur ir daudz iespēju, lai nodrošinātu šo saiti un potenciālo atgriešanos nākotnē," tā Līga Vecā. 

Vēl viens no Valmieras reemigrācijas stratēģijas virzieniem ir arī veicināt  kontaktus biznesa jomā starp Valmieras  un latviešu uzņēmējiem ārpus Latvijas. Tā rudens pusē jau otro gadu Valmierā būs arī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Kautkādi tie reemigranti dīvaiņi. 10 gadus padzīvoja citur, un nesakrāja neko, ko nav žēl pamest. Gājputni. Es Igaunijā tikai divus gadus un jau tik daudz kā žēl, ja nāktos šķirties.
Pa astoņiem gadiem es sen apprecēšu igaunieti un apgūšu igauņu valodu.

A šie droši vien 10 gadus nodzīvoja no rokas mutē.

Krauklis te gan ir malacis, nepalīdz šiem lūzeriem, tā jau Valkā tādu netrūkst.

pirms mēneša, 2019.04.16 21:17

Novados