Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smiltenes kokaudzētava ļauj noticēt Ziemassvētku brīnumam

Svētdien, 1. decembrī, ir pirmā advente. Aizdedzot pirmo sveci adventes vainagā, straujiem soļiem pietuvojies miera un pārdomu pilnais Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Decembrī aizvien vairāk cilvēki domā, kā mājās ienest ne tikai gaišumu un mieru, bet arī vienu no Ziemassvētku galvenajām rotām – egli. Īpašs turpmākais laiks līdz gada beigām būs Smiltenes kokaudzētavā, kuras darbinieki, gluži kā  rūķīši, gādā, lai uzburtu svētku noskaņu maziem un lieliem Smiltenes novada iedzīvotājiem un viesiem.

Kad Smiltenes kokaudzētavā noslēgusies stādu, dekoratīvo koku un krūmu sezona un sals sāk kniebt vaigos, šķiet, ikdienas ritms kļuvis rāmāks. Taču patiesība ir pavisam cita. Izrādās, rudenī, kad meža sūnas sedz pirmā sarma, Smiltenes kokaudzētavas darbinieki ar lielu rūpību gatavojas ziemas saulgriežu brīnumam. No Latvijas mežos ievāktajām sēklām un čiekuriem top eglīšu rotājumi, kas ir smalks vietējo iedzīvotāju rokudarbs. Jau otro gadu no ēterisko un grezno baltegļu skujām tiek darināti adventes vainagi. Tie tiek īpaši novērtēti ilgās noturības un svaigā aromāta dēļ. Sadarbībā ar citām kokaudzētavām, amatniekiem, tostarp arī vietējiem uzņēmējiem, Ziemassvētku sortiments ik gadu kļūst lielāks. Otro sezonu uz radošajām darbnīcām kokaudzētava ciemos aicina gan skolēnu grupas, gan ģimenes ar bērniem. 

“Ideja par Ziemassvētku aktivitātēm un piedāvājumu radās pakāpeniski. Ziemassvētki man pašai ir vieni no mīļākajiem svētkiem, un to gaidīšana ir īpaša. Tie saistās ar ģimeni, sveču gaismu un izstaroto siltumu, piparkūku un mandarīnu smaržu, svētku eglīti. 

Trauksmainajā ikdienā cilvēki mēdz aizmirst par skaistajiem kopā būšanas mirkļiem ar ģimeni. Redzēt prieku bērna acīs, man šķiet, tā ir vislielākā dāvana. Šogad jo īpaši esam nolēmuši uzburt svētku sajūtu, ne tikai dekorējot teritoriju ar spuldzītēm, iekurot ugunskuru, bet arī katra telpa pārtaps ziemas pasakā. No 9. līdz 20. decembrim ciemos gaidām skolēnu grupas ar audzinātājām uz puzuru izgatavošanas darbnīcām. Gatavosimies svētkiem, darinot dekorus pēc senlatviešu metodēm, sniegsim padomus un  labos laikapstākļos baudīsim ugunskura siltumu un šokolādes saldumu. Neizpaliks arī  stāsts par to kā aug ziemassvētku eglīte. Nodarbībām ir jāpiesakās iepriekš,” stāsta Smiltenes kokaudzētavas vadītāja Baiba Miķe.

Vaicājot par iedzīvotāju paradumiem Ziemassvētku eglīšu meklējumos, B. Miķe atklāj, ka tie mainās. Aizvien pieprasītākas svētkos kļūst egles podiņos, sākot no pavisam maziņām, ko cilvēki izmanto dāvanām, līdz lielākām, ko vēlāk iestāda pagalmā vai piemājas dārzā. Pagājušajā ziemā kokaudzētavā  izaudzētās eglītes podiņos svētku sajūtu radīja vairāk nekā tūkstoš namos un uzņēmumos.
“Pērn no saviem sadarbības partneriem Valkas novadā sākām tirgot cirstās Ziemassvētku egles, kuru stādi ir nākuši no mūsu kok­audzētavas, – gan baltegles, gan parastās. Sākumā bijām nobijušies, vai cilvēki ir gatavi pirkt cirstu egli, taču atsaucība bija ļoti liela. Atceros, cik pašai bija jocīga sajūta, pērkot savu pirmo svētku eglīti, jo pierasts pēc tās doties uz mežu. Vērojot bērnu, viņu mammu un arī tētu degsmi un prieku, izvēloties savu skaistāko eglīti, emocijas ir pielīdzināmas tām pašām, kas, dodoties mežā. Priecājamies kopā ar iedzīvotājiem un no sirds izbaudām šo laiku darbā. Ņemot vērā, ka cilvēki labprātāk pie mums grib braukt pēc darba kopā ar bērniem, pirmssvētku laikā būsim atvērti ilgāk,” par vietu, kas decembrī pārtop Ziemassvētku pasakā, stāsta B. Miķe.

Dažas idejas rotājumiem no dabas materiāliem

Kadiķis – kā gaisma, kas atbrīvo no visa tumšā un pasargā no ļaunā, ir zaļās kadiķogas. Kadiķa enerģijai piemīt spēcinošas un attīrošas īpašības, kas labi attīra cilvēka enerģētisko lauku un telpu ap to.

Baltegle – to galotnēs sudrabaini bālo un zaļo skuju ielokā stalti izslējušies čiekuri, kas ar laiku sairst, smalkajām čiekurzvīņām šūpojoties vējā.

Bārbele – savu lomu rudens krāšņuma kulminācijas sasniegšanā apstādījumos spēlē bārbeļu krūmi. Starp ērkšķiem un nelielajām lapiņām no apkārtnes tiek sagrieztas mazas, iegarenas un spilgti sarkanas odziņas. Tās savu krāsu nezaudē pēc novākšanas un priecē ar krāšņumu arī ziemas saulgriežos.

Ozols – simbolizē diženumu un ilgu mūžu. Ienest spēcinošo enerģiju savās mājās var ar rotām, kas gatavotas no ozolzīlēm un to cepurītēm. Mazās zīles atgādinās ezīšus, bet cepurīšu apļveida izliektās formas un dabiskās krāsas iederēsies jebkurā interjerā.

Praktiski padomi  

Lai svētkiem gādātā eglīte podiņā būtu gana spēcīga un pavasarī nokļūtu savā pastāvīgajā dzīvesvietā, piemēram, piemājas dārzā, ir vairāki ieteikumi tās aprūpei svētku laikā, ar kuriem ar laikraksta lasītājiem dalās Smiltenes kokaudzētava.

Vieta istabā. Kad eglīte atvesta mājās, dažas dienas pirms novietošanas tai paredzētajā goda vietā siltā istabā, to vajadzētu paturēt vēsākā telpā, lai nav tik ļoti krasas temperatūras maiņas. Istabā eglīte jānovieto tālāk no radiatoriem vai krāsns.

Laistīšana. Jāraugās, lai eglītes sakņu kamols būtu mitrs un neizžūtu. Jālaista pēc vajadzības – ja istabā ir sauss gaiss, tad eglītei diezgan daudz gribēsies dzert.

Rotāšana. Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu. Jāuzmana vienīgi tas, lai neaizdegas eglītes zari.

Pēc svētkiem. Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam. Ja ziema ir barga, tad pirms nešanas ārā no siltas istabas eglīti vēlams paturēt vēsākā telpā. Kad eglīte ir iznesta ārā, to ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē. Kad sniegs jau nokusis, jāparūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu. Ja nepieciešams, tā ir jāaplaista. Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules.

Pārstādīšana. Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta.

Novados