Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smilteniete pārmet domei neizprotamu rīcību 1

Smilteniete Ruta Madarāja-Veisa, kura dzīvo ģimenes pārmantotajā īpašumā Vecajā parkā, sociālajos tīklos publicējusi ierakstu un tam klāt pievienojusi fotogrāfijas, kurās redzamas parka teritorijā nopļautas papardes, kamēr turpat netālu nogāzē turpina izplatīties latvāņi.

“Visā parkā nopļautās dekoratīvās papardes tagad noteikti izskatās labāk, tā laikam domā parka apsaimniekotāji. Vismaz vairs neaizsedz skatu uz latvāņiem un nesavāktajām lapu kaudzēm. Tās papardes jau arī neviens nesavāc. Skaists mums tas parks ar milzīgāko latvāņu nogāzi. Kāda jēga bija izmest naudu pagājušajā gadā, tos indējot, ja šogad neko nedara un viss ir pa vecam? Būs skaista simtgade, varēsim piekārt medaļu par Latvāņu galvaspilsētu,” raksta R. Madarāja-Veisa.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” Smiltenes novada domē noskaidroja, ka papardes parkā apzināti nopļauj laikā, kad tās sāk dzeltēt. Par tādu atbildi neizpratnē ir R. Madarāja-Veisa. “Lai nemuld! Pat fotogrāfijā uzskatāmi var redzēt, ka tās nedzeltē. Jebkurš var aiziet uz parku apskatīties, jo pirmdien pļāva un neviens tās nesavāca. Jau pagājušajā gadā pašvaldība rīkojās tāpat. Tad piezvanīju Salaspils botāniskā dārza direktoram Andrejam Svilānam, kurš teica, ka dekoratīvajām papardēm nemaz nepatīk, ja tās pļauj. Nākamajā gadā tām negribas augt,” stāsta R. Madarāja-Veisa.

Kas attiecas uz latvāņu plantācijām Smiltenes pilsētā, to izplatība vēl nav mazinājusies. “Tāpat kā iepriekšējā gadā pilsētas parkā latvāņu teritorijas ir apstrādātas ar herbicīdiem, izņemot ūdenstilpju tuvumā esošās teritorijas desmit metru platā joslā, kuru apstrāde ar herbicīdiem ir aizliegta. Lai ierobežotu latvāņu izplatību ūdenstilpju tuvumā, var izmantot tikai mehānisko metodi – pļaušanu. Pavisam šajā sezonā latvāņu teritorijas paredzēts pļaut četras reizes, un divas reizes tas jau ir darīts. Lai labāk izprastu notiekošo, papildus informējam, ka Sosnovska latvānis ir divgadīgs augs. Pirmajā gadā tas veido lapu rozeti un spēcīgu sakņu sistēmu, otrajā – lielu augumu ar ievērojamu daudzumu sēklu (20–50 tūkstoši), tikai pēc sēklu nobriedināšanas augs atmirst,” atbildi sniedz Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā. 

Pļaujot un neļaujot augam izziedēt, tas pārziemo un nākamajā gadā cenšas izziedēt atkārtoti, process var ilgt vidēji līdz pieciem gadiem. I. Sausā saka: “Svarīgi arī minēt, ka sēklu dīgtspēja saglabājas divus līdz četrus un pat septiņus gadus un tas spēj uzziedēt un izveidot sēklas līdz pat salnām divu līdz piecu centimetru augstumā virs zemes.”

R. Madarāja-Veisa novērtē pašvaldības centienus cīņā pret latvāņu apkarošanu, taču bilst, ka šogad nav redzējusi, ka tie būtu pļauti Vecā parka teritorijā un tās tuvumā. Viņa arī neapskauž tos īpašniekus, kuru mantotajos vai iegādātajos īpašumos ievazājušies latvāņi, kā piemēru minot jauno spēkstaciju. Viņasprāt, ieinteresētām jābūt visām iesaistītajām pusēm.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Kāpēc jāņēm vērā visādu kakta slavenību raksti? Visādā vakardienas zupa, ar prasto valodu, spriedelēs ko pļaut un ko nē, itkā pabeigti vismaz dārzniecības kursi un ir saprašana par kautko.

Lai brauc savā Rīgā un tur dod padomus.

pirms mēneša, 2019.08.17 18:42

Novados