Strenčos, Gaujmalā piedāvā videi draudzīgu atpūtu

Strenčos, Gaujmalā, šomēnes ir noslēgušies vasarā  uzsāktie būvdarbi, ko pēc pašvaldības pasūtījuma veica uzņēmums “Warss +”,  turpinot labiekārtot upei piegulošo teritoriju.

“Gaujmala pamazām kļuvusi sakoptāka, mīlīgāka. Cilvēkiem ļoti šeit patīk, viņi brauc no malu malām skatīties, iemūžināt redzēto fotogrāfijās,” ievērojusi strencēniete Agnija Strauta, kura nesen pastaigā gar Gauju apskatīja jaunos objektus un novērtē šos uzlabojumus atzinīgi – gan kā skaistus, gan kā vajadzīgus.

Jauni soli, tilts un citas lietas

Promenādē gar Gauju un dabas takas malā  ir uzstādīti pavisam 15  no koka darināti soli un astoņas atkritumu urnas. Gaujas dabas takas sākumā netālu no pirts ir izbūvēta caurteka un pārbūvēts  gājēju tiltiņš pār Strenčupīti. Trikātas ielas malā iepretī Ziedugravas ielai uzlabots apmeklētāju stāvlaukuma segums un uzstādīta norobežojoša barjera. Pie estrādes un peldvietas ir uzstādītas no kokmateriāliem uzbūvētas tualetes. 

Strenču novada pašvaldība cer, ka jaunā un pilnveidotā infrastruktūra ļaus ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim baudīt videi draudzīgu atpūtu.

Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste, starptautisko projektu vadītāja Madara Ribozola norāda, ka minētās aktivitātes ir īstenotas Latvijas vides aizsardzības fonda  līdzfinansētajā projektā “Infrastruktūras izveide un atjaunošana publisko ūdeņu – Gaujas upes pieejamības nodrošināšanai Strenču pilsētā, 2. kārta” ietvaros. Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu dabas daudzveidību publisko ūdeņu tuvumā.

Projekta kopējais finansējums ir 27 542,54  eiro. No šīs summas  fonda (valsts) atbalsts ir 18 972 eiro, Strenču novada pašvaldības līdzfinansējums – 8 570,54 eiro.

Būvniecības darbus, tāpat kā projekta 1. kārtā, veica uzņēmums SIA “Warss+”, kas ir specializējies koka guļbūvju ēku celtniecībā visā Latvijā, ieskaitot Āraišu ezerpils atjaunošanu netālu no Cēsīm, un ir Starptautiskās baļķu celtnieku asociācijas biedrs.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par projekta 1. kārtu Strenčos, kurā tika izbūvētas daudzpakāpju kāpnes, kas ved no dzelzsbetona tilta uz Gaujai piegulošo teritoriju, pārbūvēts vēl viens gājēju tiltiņš pār Strenčupīti, ar oļu un grants maisījumu uzlabots dabas takas posma segums, pie peldvietas izbūvēts apmeklētāju stāvlaukums  un uzstādīta norobežojoša barjera apmeklētāju drošībai un nojume ar galdu un soliem.

Tagad pārmaiņu priekšā – brīvdabas estrāde

Pateicoties šiem visiem paveiktajiem darbiem, cilvēkiem pie Gaujas Strenčos nokļūt un pastaigāties tagad ir ērtāk, lai viņi varētu papriecāties gan par upes tecējumu, gan apskatītu koka skulptūru parku pie estrādes un Gaujmalā.

Pagaidām Gaujmalas sakoptajā ainavā vienīgi neiederas Strenču brīvdabas estrāde, jo tai ir nojaukta  skatuves dēļu grīda. Jau rakstījām par Strenču novada domes projektu ar mērķi estrādē  vecās koka skatuves vietā uzbūvēt jaunu, no betona. Tas tāpēc, ka pašreizējā skatuve  atrodas applūstošā teritorijā un regulāri tiek pakļauta Gaujas plūdu ietekmei – uz tās lielu palu laikā krājas ūdens, bojājot segumu.

Šobrīd projektētāji izstrādā būvprojektu, un, kad tas būs pabeigts,  pašvaldība izsludinās iepirkumu būvdarbiem. Tie estrādē sāksies nākamgad. Šobrīd vēl nav atbildes, vai jauno skatuvi pabeigs  līdz Gaujas Plostnieku svētkiem, kas ik gadu notiek maija trešajā sestdienā.

Tikmēr promenādē Gaujmalā pie estrādes var apskatīt divas planšetes ar 20. gadsimta izcilā Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes fotokadriem no senu fotogrāfiju brīvdabas ekspozīcijas “Divi gadsimti vienotā rakursā”, par ko “Ziemeļlatvija” jau rakstīja. No šiem kadriem un apraksta var gūt priekšstatu par to, kur strencēnieši agrāk svinēja svētkus Gaujmalā un kā šī vieta izskatījās pirms daudziem gadu desmitiem.

“Pēc 1930. gada Pilsētu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izstrādāts un realizēts Gaujas palu ierobežošanas plāns. Pie vecupes uzbērts aizsargvalnis, kas apstādīts ar bērzu aleju. Vietā, kur  Gauja visbiežāk  atrod ceļu uz pilsētu, izveidoja īpašu nostiprinājumu. Gaujas gultnē iegremdēja īpašus zaru kūļus – fašīnas. Ar fašīnām nostiprināja arī upes krastu, ko pārklāja ar bruģakmeni,” vēsta informācija planšetē pie viena no 11 izstādes fotoattēliem.

Novados