Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strenču brunčus nēsās Francijā

Strenču etnogrāfisko brunču krāsu salikumā nudien ir kaut kas tāds, kas šos brunčus izceļ citu tautastērpu vidū. Tie iekrituši acīs arī franču māksliniekam, kultūras darbiniekam un tautas tradīciju speciālistam Pjēram Albuisonam (Pierre Albuisson), tāpēc Strenču brunči vienā eksemplārā aizceļojuši uz Franciju, Burgundijas reģionu.

Strenču brunču auduma raksts ir radīts Rasas Ozoliņas aušanas darbnīcā “RŪJA”, Naukšēnu novadā.

Radīti kā jaunrades darbs

Darbnīcas īpašniece, audēja Rasa Ozoliņa nesen sociālajos tīklos padalījās ar iepriecinošu vēsti, –  īsi pirms Ziemassvētkiem ar aušanas darbnīcu “RŪJA” sazinājies jau pieminētais francūzis Pjērs Albuisons. Darbnīcas “RŪJA” mājaslapā amatnieciba.lv starp visiem tur piedāvātajiem vairāk nekā 150 etnogrāfisko brunču attēliem viņš bija noskatījis tieši Strenču jaunrades brunčus un vēlējās pasūtīt šādu tērpu savai draudzenei, lai viņa tos uzvilktu, piedaloties pavasara sagaidīšanas svētku rituālā, ko Burgundijā svinēs no 21. līdz 23. martam.

Francūža pasūtījumu aušanas darbnīca “RŪJA” ir izpildījusi. Strenču etnogrāfiskie jaunrades vilnas brunči ir gatavi, aizvadītajā nedēļā pa pastu izsūtīti uz Burgundiju Francijā un tur arī saņemti.

“Gaidīsim pavasara saulgriežus. Varbūt mums pēc pasākuma atsūtīs kādu fotogrāfiju,” “Ziemeļlatvijai” teic Rasa Ozoliņa.
Aušanas darbnīca “RŪJA” piedāvā  izgatavot dažādas etnogrāfiskā tērpa sastāvdaļas un etnogrāfiskos sieviešu brunčus no vilnas. Visi brunču audumi tiek austi pēc pasūtījuma rokas stellēs.

Šādā veidā darbnīcā tapuši arī paši pirmie Strenču brunči Strenču novada vidējās paaudzes deju kolektīvam “Tīne” un jauniešu kolektīvam.

Jāpiebilst, ka Strenču brunči ir jaunrades darbs, – tiem pirms dažiem gadiem tika jaunradīts brunču audums Strenču novadu raksturojošās krāsās.

“Bija tā, ka  Strenču vidējās paaudzes un jauniešu deju kolektīvi vēlējās sev darināt jaunus tērpus, taču nekur nevienā avotā – ne muzejos, ne grāmatās – nevarēja atrast brunču paraugu, kas vēsturiski būtu pierakstāms Strenčiem. Un tad brunči tika veidoti interesanti, – tika iesaistīta skola un Strenču novada iedzīvotāji ar aicinājumu veidot skices, krāsu salikumus, pēc tam notika balsošana un vērtēšana.  Mums tika nodots aptuvens krāsu paraugs, ko tad Strenču iedzīvotāji vēlētos redzēt savos brunčos. Tad mans vīrs mākslinieks Arnis Ozoliņš un es ar savām zināšanām par etnogrāfisko brunču veidošanas pamatprincipiem ķērāmies pie darba, likām kopā spēkus un radījām Strenču brunčus,” atceras Rasa Ozoliņa.

Valkājam ar lepnumu

Strenču brunčiem ir divi krāsu salikuma varianti: jauniešu deju kolektīva meitu brunčos virspusē vairāk ir zaļās strīpas, bet “Tīnes” brunčos – zilās strīpas. Tieši šie brunči ar zilajām strīpām iepatikušies francūzim. “Mums arī patīk mūsu brunči,” teic “Tīnes” dejotāja un Strenču biedrības “Šūpolēs” valdes locekle Sandra Muižniece.

Tieši biedrība “Šūpolēs” aizsāka Strenču brunču radīšanas procesu, jo uzrakstīja un iesniedza biedrībai “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” projektu “Latviešu tautas tērpu iegāde Strenču novada deju kolektīviem”.

“Skolas bērni zīmēja skices Strenču brunčiem, Gaujas plostnieku svētkos  iedzīvotāji balsoja, kura skice viņiem patīk visvairāk. Pēc tam skici, kas balsojumā uzvarēja, pilnveidojām, braucām ar to pie Rasas. Projekta rezultātā esam radījuši savus, tieši Strenču novadu raksturojošus tautas tērpa brunču rakstus, kurus, ieaustus jaunajos tērpos, ar lepnumu valkājam,” teic S. Muižniece.

Novados