Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strenču pilsētai uzdāvina latviešu gleznu kolekciju

Tāds notikums Strenčos iepriekš nebija piedzīvots – pilsētai uz mūžīgu palikšanu tajā ir uzdāvināta latviešu mākslinieku gleznu privātkolekcija.

Tas ir pāragri mūžībā aizgājušā strencēniešu novadnieka Ulda Skaņa (1976–2019) latviešu mākslas kolekcijas dāvinājums Strenčiem, ko pilsētai nodeva viņa atraitne Ilze Konrāde, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja.
 
Bija pārliecināts, ka māksla dara labākus

Šā gada sākumā daži plašsaziņas mediji pavēstīja skumju ziņu, – Latvijas Nacionālā teātra aktiera Jāņa Skaņa ģimenē notikusi traģēdija, 42 gadu vecumā mūžībā aizsaukts viņa vecākais dēls restaurators Uldis Skanis. Uldis piedzima Nacionālā teātra aktiera Jāņa Skaņa un Liepājas teātra aktrises Daces Lūķes laulībā.

Uldim Strenči sirdī bija visu laiku, tā ir viņa bērnības pilsēta, “Ziemeļlatvijai” pastāstīja Ilze Konrāde. Ulda vectēvs ir gleznotājs Nikolajs Stūris (1908–1996), kurš pēc atgriešanās no izsūtījuma uz Sibīriju dzīvoja Strenčos.

“Tieši te, Strenčos, sēžot līdzās vectēvam Nikolajam Stūrim, klausoties aizraujošos stāstus par viņa ceļu uz glezniecību un vērojot vectēvu darbojoties, tapa paši pirmie eļļas darbiņi un māksla kā vadmotīvs. Bērnībā mobilā telefona spēļu vietā Uldim bija mākslas grāmatas, vēlāk durvis vēra muzeji. Uzkrātais deva iedvesmu redzēt kopumu un risinājumu, restaurējot Latvijas baznīcu manierisma altārus un piepildīt savu sapni, iestāties Mākslas akadēmijā. Uldim vienmēr likās, ka visiem mums ir jāskatās uz mākslu, – tā vienkārši dara mūs labākus. Gleznu skaits mūsu mājās pēdējos gados pieauga  un līdzās tam – doma par gleznu dāvināšanu Strenčiem. Lai viņa mīļajā vietā cilvēkiem būtu vairāk mākslas,” pārdomās kavējas I. Konrāde.

Pirms pāris gadiem Uldis Skanis un Ilze Konrāde pat nolēma, ka grib apmesties uz dzīvi Strenčos, sākumā vismaz vasarās, vēlāk varbūt pavisam, un iegādājās zemes gabalu šajā mazpilsētā. Tik cieši pie sevis Uldi Skani bija piesaistījuši Strenči.

Izstādes atklāšanā vēlreiz savā bērnības pilsētā ieradās Ulda mamma Dace, lai sniegtu nelielu koncertu kopā ar Liepājas aktrišu folkloras apvienību “Atštaukas”.

Novēl kolekciju saglabāt vienkopus

Ulda Skaņa dāvinājumu – 25 gleznas, kuru autori ir vairāki latviešu mākslinieki, var apskatīt izstādē “Tālā gaisma” Strenču pilsētas bibliotēkā. Vairāku izstādē redzamo gleznu autors ir Nikolajs Stūris.

I. Konrāde iesaka pievērst uzmanību arī, piemēram, Eduarda Metuzāla (1889–1978) gleznām. Viņa  mākslas darbiem ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Gleznotājs personīgi pazinis Raini un Aspaziju, daudz viņus gleznojis un sarakstījis atmiņas par viņiem, dzīvojis pie Raiņa Šveicē.

“Metuzālam ir skaisti Gaujas pas­teļi. Par katru izstādē redzamo gleznu tā var daudz stāstīt,” piebilst I.  Konrāde.

Izstādes apmeklētājiem ir pieejama atsauksmju grāmata, kurā ierakstu atstājis arī komponists Arturs Maskats. “Prieks par to, ka manā dzimtajā pilsētā Strenčos vairojas mākslas spēks un skaistuma izpratne. Šo neapšaubāmi vērtīgo kolekciju vajag turēt vienā vietā, visu kopā, un man liekas, Strenču brīnišķīgā bibliotēka  ir tam īsti piemērota vieta. Ārkārtīgs paldies Uldim Skanim  par  mākslas izpratni un uzticību Strenčiem,” tā atsauksmju grāmatā ierakstījis A. Maskats.

Līdzīgi domā Strenču novada iedzīvotāja Edīte Damberga. “Šo kolekciju, kurā ir tik dažādi, bet brīnišķīgi mākslas darbi, vajag atstāt nedalītu. Bibliotēka ir īsti vietā,” spriež E. Damberga.

“Domājam, kā dāvinājumu saglabāt vienkopus. Negribētos to izdalīt, tāpēc, visticamāk, šai dāvinājuma izstādei bibliotēka paliks pastāvīga mājvieta. Citas izstādes bibliotēkā var rīkot otrā zālē,” “Ziemeļlatvijai” teic Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

Viņu patīkami pārsteidzis un iepriecinājis Ulda Skaņa latviešu mākslas kolekcijas dāvinājums Strenču pilsētai, arī tāpēc, ka gleznas ir radījuši nopietni mākslinieki.

Novados