Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sveiciens nāburgam tuvam un tālākam! 1

TV raidījumu redaktore un vadītāja Baiba Zvaigznīte, kura pirms sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Valkas novadā, netālu no Zvārtavas, laikraksta "Ziemeļlatvija" un portāla www.ziemellatvija.lv lasītājiem ir uzrakstījusi vēstuli ar rosinājumiem.

Vēstule Nāburgam

Pirmā vēstule

Zinot Latvijas nepilnu 65 tūkstošu kvadrātkilometru lielo izmēru, mēs visi faktiski esam kaimiņi. Lai ar auto šķērsotu valsti jebkurā virzienā, nepieciešamas vien 5-6 stundas laika, tāpēc man patīk dzīvot Latvijā. Tā ir aptverama, maza un man mīļa. 

Vēl es savu zināšanu robežās cenšos lietot vecvārdus. Senus apzīmējumus, kuri no mūsdienu latviešu valodas jau tikpat kā zuduši. Tezaurs.lv vārdam ,,nāburgs” piedēvē Ērģemes puses izcelsmi ar skaidrojumu ,,kaimiņš”. Piekritīsi, senie latviešu valodas vārdi ir ,,smeķīgi”, savā ziņā – romantiski un piešķir teiktajam papildu dimensiju un noskaņu. 

Un tagad esmu nonākusi līdz galvenajam, mans dārgais nāburg! Kāpēc nolēmu Tev rakstīt? Jo man ir, ko teikt. Jā, tieši tik vienkārši! Ceru uz enerģijas apmaiņu: es – Tev, Tu –man. Respektīvi, es rakstu vēstules, bet Tu atbildi komentāros, tādējādi varētu veidoties jauks dialogs. Viedokļu apmaiņa. Piekrīti?

Dzīvojot mežā, prom no civilizācijas trokšņiem, ir daudz laika un iespēju domāt, tāpēc sakrājusies gana ,,pilna tēmu vācelīte”. Tu jau zini, ka tuvojas mūsu valstij izšķirīgs brīdis, 13. Saeimas vēlēšanas, tāpēc pirmo vēstuli nolēmu veltīt tādam pretrunīgi vērtētam jautājumam kā politika.

Interesēties un runāt par politiku mūsu sabiedrībā nav populāri. Politika ir kaut kas netīrs slikts un riebīgs. Ja kāds sabiedrībā cienījams cilvēks paziņo par ,,došanos politikā”, viņš automātiski kļūst par zagli un korumpantu. Liela daļa Latvijas sabiedrības nepiedalās ne pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanās, jo ,,nav, par ko balsot” vai ,,tāpat jau nekas nemainīsies”. No kurienes mūsos tik vispārīgi un kategoriski apgalvojumi? Man gribētos domāt, ka visa pamatā ir zināšanu un pieredzes trūkums. Kā Tu domā? 

Latvija ir jauna demokrātiska valsts, kurā zināšanas par politiskajiem procesiem lielākoties gūstam caur pieredzi. Jā, caur vilšanos, caur neizpratni, caur noliegumu un tamlīdzīgām izjūtām, kuras visas var raksturot ar mīnusa zīmi. Ja no augstu valsts amatpersonu puses esam pieredzējuši liela mēroga mahinācijas, kuras līdz galam nav ne saprotamas, ne pierādāmas, bet sekas jaušamas Latvijas valsts attīstībā un katra iedzīvotāja ikdienas dzīvē, ir tikai saprotami, ka vienā brīdī ,,rokas nolaižas”. Tomēr es cenšos paturēt prātā to, ka VISI nav zagļi. Patiesībā jau lielākā daļa cilvēku ir godprātīgi. Lieta tāda, ka skaļi izskan tieši sliktās ziņas. Tas ir vecais stāsts par darvas karoti medus mucā un to, kā atšķirt labu no ļauna.

Tāpēc gan es pati, gan mana ģimene savā ikdienā tomēr cenšamies sekot līdzi norisēm politikā, jo skaidrs, ka dažos mēnešos pirms Saeimas vēlēšanām vairs nav iespējams aptvert un izanalizēt informācijas daudzumu četru gadu garumā. Mums ir dota tā brīnišķīgā iespēja ietekmēt savas valsts politisko pārvaldi, dodoties uz vēlēšanām. Ir iespēja izvēlēties, kuram ticēt, bet kuram – nē. Ir iespēja svītrot no saraksta cilvēku uzvārdus, kuriem neuzticamies. Ja šo iespēju neizmantojam, paši sev atņemam morālas tiesības kritizēt tautas priekšstāvjus.

Mūsu valstī tikai nupat izaugusi pirmā neatkarības laika paaudze, kura dzimusi deviņdesmito gadu sākumā/vidū. Viņiem visiem vēl nav pat 30, bet daudzi jau uzdrošinās spert pirmos soļus valsts pārvaldes darbā. Un tas ir labi! Pie šīs paaudzes pieder arī mani trīs bērni, kuri visi ieguvuši izglītību Latvijā un šeit arī dzīvo. Arī viņi seko līdzi politiķu gaitām un zina, ka piedalīties vēlēšanās ir ne tikai viņu tiesības, bet arī pilsoņa pienākums. Skatoties uz viņiem un viņu draugu loku, esmu pārliecināta, ka nākotnē Latvijā viss būs labi. Kā reiz teica Vinstons Čērčils: ,,Demokrātija ir šausmīga lieta, bet pagaidām cilvēce nav izdomājusi neko labāku.” Domājam līdzi, analizējam un dodamies rudenī uz vēlēšanām! 

Labprāt uzzinātu arī par Tavām ,,attiecībām” ar politiku! Priecāšos komentāros saņemt ziņas ar Tavām pārdomām par to, kā Latvijai dzīvot vēl labāk!

Mana pieredze liecina, ka garus ,,palagus” cilvēki nelasa, tāpēc šajā reizē beigšu. Nākamo vēstuli rakstīšu pēc pāris nedēļām. Uz tikšanos!

Ar vismīļākajiem sveicieniem

Baiba 

Komentāri 1

Novados