Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai Strenču slimnīca noniecina kultūras mantojumu? 6

To, ka Strenčos ir psihoneiroloģiskā slimnīca, dzirdējuši un zina daudzi, bet daudz mazāk ir cilvēku, kuri bijuši šās ārstniecības iestādes teritorijā un paši savām acīm redzējuši slimnīcas ēkas, kas šobrīd nokļuvušas uzmanības centrā daļai vietējo iedzīvotāju. 

Slimnīcas ēkas uzcēla iepriekšējā gadsimta sākumā. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (agrāk – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas) pirms dažiem gadiem sniegtā atzinuma, tās veido autentisku, tipoloģiski retu būvju ansambli ar augstu ainavisku un kultūrvēsturisku vērtību.

Ceļ trauksmi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību

“Ziemeļlatvija” nesen rakstīja, ka šovasar valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (PNS) sāka īstenot no Eiropas Savienības fondiem līdzfinansētu projektu par energoefektivitātes paaugstināšanu slimnīcas stacionāra 3. nodaļas ēkā, dēvētā par Augusta māju, lai sasniegtu projekta finansētāja izvirzītos energoefektivitātes rādītājus. Lai to panāktu, celtnieki siltina fasādi, tai skaitā cokolu, saglabājot  fasādes arhitektonisko daļu vizuālo izskatu. Vēl tiks siltināts pārsegums un atjaunotas ēkas iekšējās apkures sistēmas.
Siltināšanas rezultātā slimnīcas ēkas oriģinālā fasāde netiek bojāta, bet tiek aizsegta, un tāda aizsegta tā paliks arī turpmāk. Nama ārsienu vizuālais izskats pēc būvdarbiem tiks saglabāts ar tādu pašu ķieģeļu rakstu, bet būs imitācija ar mūsdienu materiāliem.

Valsts SIA “Strenču PNS” pakāpeniski plāno paaugstināt energoefektivitāti visām pārējām slimnīcas kompleksa ēkām, siltināšanas laikā tāpat aizsedzot oriģinālās ārsienas ar mūsdienu materiāliem un imitējot namu īsto vizuālo izskatu. Par to trauksmi ceļ Strenču PNS muzeja bijusī vadītāja un bijusī šās iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste  strencēniete Baiba Leite. Viņa nosūtījusi atklātu vēstuli “Ziemeļlatvijai”, nosaucot slimnīcas vēsturisko ēku siltināšanu no ārpuses par bezsaimnieciskumu un kultūras mantojuma noniecināšanu.

Jau 2016. gadā, vēl strādājot valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, B. Leite  vērsās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ar ierosinājumu iekļaut Strenču slimnīcu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, lai vienīgo šāda tipa vēsturisko un arhitektonisko pieminekli Latvijas teritorijā saglabātu nākamajām paaudzēm. Toreiz vēstulē B. Leite pauda bažas  par izsludināto iepirkumu slimnīcas Annas mājas renovācijai, kurā Annas mājas un arī pārējo ēku  vēsturiskās fasādes neatgriezeniski tiktu izmainītas.  

“Ir jāinformē sabiedrība par to, kas tagad notiek ar Augusta māju un ko ir plānots darīt ar pārējām slimnīcas ēkām. Ir jāsēžas pie apaļā galda un jāaptur šis neprāts. Tas nav tikai mans viedoklis, sašutuši ir arī citi cilvēki,” stāsta B. Leite. Viņu esot uzrunājuši slimnīcas darbinieki, bijušie kolēģi, sakot,  – “Baiba, vai tu nevari ko darīt lietas labā? Tas ir ārprāts, ka visu šo skaistumu tagad mūrēs ciet”. B. Leite uzskata, ka ēkas var siltināt arī citā veidā, saglabājot to autentiskumu.

B. Leite nostrādāja Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā sešus gadus – līdz 2017. gada 7. augustam.  Sarunā ar “Ziemeļlatviju” valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” valdes locekle Maija Ancveriņa atzīst, ka ir pateicīga Baibai Leitei par viņas ieguldījumu slimnīcas labā, apzinot tās vēsturi.

Projekts nav veiksmīgākais, bet būvnieki darot visu
Objektā – stacionāra 3. nodaļas ēkā jeb Augusta mājā – jau strādā būvnieki. Būvdarbu līgums ir noslēgts ar SIA “R.K.C.F. Renesanse”. Tiklīdz tiks piesaistīts finansējums, nākamo siltinās Annas māju, kurā arī atrodas stacionāra nodaļa,” “Ziemeļlatvijai” stāsta  Maija Ancveriņa.
“Projektētājam bija darba uzdevums izstrādāt siltināšanas projektu tā, lai neciestu ēku ārējais izskats un iekštelpās tiktu saglabāti vēsturiskie elementi. Speciālisti, kuri ir profesionāļi būvniecībā, pamatoja, ka ar siltināšanu no iekšpuses nevar panākt tādus energoefektivitātes rādītājus, kā siltinot no ārpuses, un mums tas bija jāņem vērā, rēķinoties ar tam pieejamo finansējumu. Diemžēl jāatzīst, ka izstrādātais projekts nav no veiksmīgākajiem, bet esošie būvnieki tiešām dara visu, lai saglabātu ēkas ārējo vizuālo izskatu, piemeklējot pēc iespējas atbilstošākos risinājumus. Mans uzdevums ir domāt par slimnīcas attīstību, par sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšanu un speciālistu piesaisti, tādēļ būvniecībā es paļaujos uz profesionāļiem,” saka M. Ancveriņa. Viņa piebilst, ka “Strenču PNS” ir atzīts par lielo uzņēmumu, kam jāievēro  energoefektivitātes likuma prasības un regulāri jāinformē Ekonomikas ministrija par veiktajiem pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanā.

“Mums ir valstisks uzstādījums – ēkām jābūt energoefektīvām, bet, kā redzams no energoefektivitātes sertifikātiem, visām vēsturiskajām ēkām mūsu iestādē ir lieli siltuma zudumi un liels enerģijas patēriņš. Šā iemesla dēļ slēdzām savu katlumāju un tagad siltumu pērkam no ārpakalpojuma sniedzēja (katlumājas Strenču pilsētā – redakcijas piezīme). Nodaļu ēkās ziemā patiešām ir silti, taču tas nenozīmē, ka ar energoefektivitāti tur viss ir kārtībā. Ēkās ir lieli siltuma zudumi – mēs laižam siltumu gaisā, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, kas ietekmē arī klimatiskos apstākļus.  Ēku siltināšanas rezultātā tiks samazināts siltumenerģijas patēriņš un videi kaitīgo izmešu daudzums,” skaidro M. Ancveriņa. 

Nākamo plānots renovēt un siltināt Annas māju, kurā arī atrodas stacionāra nodaļa. Jau tiek izstrādāts  projektēšanas darba uzdevums, slimnīcai konsultējoties ar sertificētu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā. Valsts SIA “Strenču PNS” aicina atsaukties speciālistus, kuriem ir pieredze vēsturisko ēku siltināšanas projektu izstrādē, lai rastu maksimāli efektīvu risinājumu ēkas arhitektonisko detaļu saglabāšanā, vienlaikus panākot nepieciešamo energoefektivitātes uzlabojumu.

Slimnīcas komplekss nebūs kultūras mantojums
Izrādot cieņu vēsturiskajam mantojumam, valsts SIA “Strenču PNS” tomēr prioritāri ir ārstniecības iestāde,  kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus vidēji 4000 pacientu gadā, tā nav tūrisma objekts, kaut arī slimnīcas parku un ēkas ir iespējams aplūkot  ikvienam, kurš to vēlas.

M. Ancveriņa norāda, ka viss Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas komplekss nav un arī nebūs kultūras piemineklis. Tāds statuss ir piešķirts tikai Dakteru mājai, kurā dzīvo ārsti un kurā atrodas divas jūgendstila krāsnis. Pirms diviem gadiem, atbildot uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas  priekšlikumu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā  Strenču slimnīcas apbūvi un tajā esošās krāsnis, Veselības ministrija pauda viedokli, ka visa objekta iekļaušana pieminekļu sarakstā nav nepieciešama un ir nelietderīga, jo slimnīca  uztur objektu labā stāvoklī un renovējot un atjaunojot saglabā to kultūrvēsturisko vērtību veidojošos elementus. “Par to, kā sadarboties nākotnē plānoto ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu izstrādē, mēs konsultējamies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP). Pēdējā viņu vizīte Strenču slimnīcā notika šovasar 2. jūlijā, kad šās pārvaldes pārstāvji apsekoja ēku, kurā pašlaik notiek siltināšanas darbi, kā arī apskatīja nākamo renovācijai un siltināšanai plānoto Annas māju un Dakteru māju,”   stāsta M. Ancveriņa. 

Uzklausīt NKMP Vidzemes reģionālās pārvaldes viedokli par Strenču PNS ēku siltināšanu kontekstā ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu “Ziemeļlatvijai” nebija iespējams, jo  valsts inspektores, kuru pārziņā ir šis jautājums, šobrīd ir atvaļinājumā. 

VIEDOKLIS
Maija Ancveriņa, valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” valdes locekle:

– Laika gaitā slimnīcas veidols gan iekšēji, gan ārēji ir mainījis savu sākotnējo izskatu. Arī šobrīd, pildot slimnīcai noteiktās funkcijas,  nepārtraukti tiek uzlaboti gan pacientu sadzīves apstākļi, gan darbinieku darba vide, tiek atjaunots slimnīcas parks. Lai slimnīca varētu sekmīgi strādāt, tās darbībai jāatbilst normatīvo aktu prasībām, kas attiecināmas uz slimnīcu darbību. Vienas no obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm – katrā ēkā jābūt nodrošinātai vides pieejamībai personām ar funkcionāliem traucējumiem (tādējādi ir izbūvēti lifti visām ēkām) un ugunsdrošības prasību izpilde – visu ēku ārdurvīm jābūt veramām uz ārpusi (durvis nomainītas, lai būtu veramas atbilstoši šīm prasībām). Slimnīcas kā ilgtspējīga uzņēmuma  uzdevums ir ne tikai sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī nodrošināt, lai tās darbības rezultāts mazinātu kaitējumu apkārtējai videi. Vides aizsardzības politika attiecas uz slimnīcā izmantotajām izejvielām un izejmateriāliem, energoresursiem un dabas resursiem, tehnoloģiskajiem procesiem, iekārtām, darba vidi un sniegtajiem pakalpojumiem. Svarīgākie pasākumi ar ietekmi uz apkārtējo vidi ir atkritumu šķirošana, to daudzuma samazināšana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana. Ja atkritumu šķirošana neprasa nekādus finanšu ieguldījumus, tikai cilvēku zināšanas par to un labo gribu to darīt, tad energoefektivitātes pasākumi ir finansiāli ļoti dārgi. Tādējādi, lai tos realizētu, nepieciešams piesaistīt papildu līdzekļus, kurus slimnīca ar savu pamatdarbību nopelnīt nevar.


Laikrakstam "Ziemeļlatvija" raksta Baiba Leite

Zaudējums Strenču slimnīcā

Vēsturiski: Iestāde uzcelta 1907.gadā, arhitekts Augusts Reinbergs.

Slimnīcas apbūve veido vienotu ainaviski arhitektonisku ansambli.

Ēkas pilnībā saglabājušas autentiskos būvapjomus, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, pārsvarā fasāžu dekoratīvās detaļas saglabājušās oriģinālas.

Objektus raksturo līdzīgā manierē modelētas un harmoniski saskanīgas fasādes. Tie ir sava laika ievērojamā arhitekta A. Reinberga autordarbi – 20. gadsimta sākuma publisko ēku arhitektūras paraugs raksturīgajā tā sauktajā “ķieģeļu eklektisma stilā”.

Ēkas veido autentisku, tipoloģiski retu būvju ansambli ar augstu ainavisku un kultūrvēsturisku vērtību. Komplekss ir reģiona attīstības nozīmīga vēsturiska liecība, kas atspoguļo tam laikam progresīvu pieeju šāda tipa slimnīcu teritoriju attīstības principam.

Šis apstāklis būtiski paaugstina gan šīs vietas, gan katras ēkas nozīmību un padara to saglabāšanu ļoti aktuālu. (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas  atzinums, 06.2010.)

Šodien: Ēku sienas ir 55–60 cm biezas un ziemā telpās ir silti, taču slimnīcas vadība nolēmusi ēku siltināšanu no ārpuses, neuzskatot par vajadzīgu saglabāt sabiedrībai šo vēsturisko liecību, tā mazinot slimnīcas nozīmīgumu, vērtību un tiek ētiski noniecināta kultūras mantojuma kopšana un saglabāšana nākamajām paaudzēm. 

Ēku siltināšanas rezultātā (energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 3. nodaļas ēkā  https://strencupns.lv/iepirkumi/) vairāku ēku (7) oriģinālās fasādes tiks aizsegtas. Augusta māja – 3. nodaļa ir pirmā, kura tiek pakļauta šai bezsaimnieciskuma rīcībai. 

Kādas izskatīsies ēku fasādes pēc renovācijas, nav zināms. Par Strenču slimnīcas iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā jau tika skatīts 2010. gadā. Dūmenis – ūdenstornis ir UNESCO mantojumu sarakstā, un kompleksa apbūve atbilst pieminekļa statusam. 2015. gadā tika sākti dažādi remontdarbi, nesaglabājot arhitektūras fasādes vienoto stilu. 2016. gadā vienkāršā renovācija tika veikta Annas un Augusta mājām, piebūvējot liftus no ārpuses, kā rezultātā neatgriezeniski tika izmainītas ēku vēsturiskās fasādes. Tika demontēti vēsturiski, unikāli siltumtrases kanālu izvadi un izmesti lūžņos. 

1907. gadā celtais slimnīcas komplekss ir arhitekta Augusta Rein­berga arhitektūras pērle, kurš ir vienīgais šāda tipa vēsturiskais un arhitektoniskais piemineklis Latvijas teritorijā. 2016. gadā tika izskatīts jauns ierosinājums par slimnīcas kompleksa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šobrīd tiek skatīts jautājums par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Direktorātam (ārstu mājai) un tajā esošajām divām Cema&Bēma jūgendstila krāsnīm.

Vajadzēja darīt zināmu sabiedrībai par  renovācijas darbiem  pie šādām kultūrvēsturiskām kompleksa ēkām,  kas ir reģiona attīstības nozīmīga vēsturiska liecība.   


Komentāri 6

bezugunsnavdumu

Pareizi, ko nu tur, kā tik naudu apgūt un otkatu dabūt, ko nesagrāva okupanti, to īstenos tautieši.
Kam mums vēsturi? Galvēnais psihus ārstēt, lai arī labāk no ES dabūtu naudu un uzceltu tiem jaunu apsildamo šķuni, bet esošās ēkas atdotu laikmetīgā mākslas muzejam, kura nav, jo nav kur.

100% varu derēt, ka viss remonts pēc diviem gadiem būs jāatjauno, par šo sakret laikmetu jau fb attiecīgās grupās ņirdzam, ķipa renovācija, bet fasāde neiztur ziemu.

VKPAI gan esot likvidējamā iestāde, eksistē ķeksim un ņem pēc divainiem noteikumiem.
Lai arī tā ir, nevajag Latvijai neko.

pirms mēneša, 2019.07.19 19:13

Someone 1

Tad, kad laikrakstā uzgāju šo rakstu, man godīgi negribējās ticēt, ka Latvijā 30 gadus pēc neatkarības iegūšanas var šādi rīkoties ar ēku.

pirms mēneša, 2019.07.21 14:08

Someone 1

Tiešām nesaprotu šos cilvēkus, kas apstiprina šos projektus! Vai tiešām viņi atrodas savās vietās pelnīti un galvenais likumīgi? Tiek sabojāti veseli vēsturisku ēku kompleksi, kas faktiski notiek arī šeit. Spilgts piemērs ir arī Smiltenē, kur valsts iestādes savā starpā vienojās un izpostīja veselam ēku kompleksam skatu. Redziet ja valsts iestādes dara tad drīkst visu - arī ņirgāties par mūsu valsts vēstures mantojumu. Kalnamuižas vēsturisko ēku apbūves kompleksam nomainīja jumtu- it kā ļoti labi. Bet kārniņus nenomainīja ar citiem, to vietā tika uzlikts jumta segums, ko kārtīgs saimnieks neliktu pat uz malkas šķūņa! Līdz ar to kompleksa ēkas, kuras klāja kārniņi tagad ir ar nožēlojamu jumta segumu, kas nekādi neiekļaujas vecajā muižas kompleksā.

pirms mēneša, 2019.07.21 14:25

bezugunsnavdumu

Es ierosinātu mainīt slimnīcas vadību. Iespējams kad gaisā virmo psihu gaiss, tas pielīp pie apkārtējiem.

Esošā rīcība esot noziegums pret valsti. Ja tādus direktorus salikt visās ēkās kuras Latvijai svarīgas, viņi iznīcinās to, visādu likumu un noteikumu aizsegā.
Prasa valsts energoefektivitāti - līmesim putuplastu pie vēsturiskās fasādes.

Gluži vai gribās uzzināt direktores CV, no kurā sūnu ciema nākusi. Apzinās ka būs fasādes imitācija, bet viss der, sirds nesāp, kā tik kautkādas normas izpildīt un vietu saglabāt.

Es domāju īsts laiks atbrīvot vietu un stāties darba biržā. Sabojāto fasādi vēl var atsēgt, restaurēt un saglabāt.

pirms mēneša, 2019.07.19 19:19

bezugunsnavdumu

Bet VKPAI uzskaitē slimnīcas vadība negrib, jo vairs nevarēs pat koka logu uz pvc nomainīt bez rakstiskās VKPAI atļaujas.

Normāls cilvēks pats gribētu, jo VKPAI dod naudu uzturēšanai un remontam, vēsturiskumu ievērojot.

Te līdzēs tikai krēsla atbrīvošana, lai nāk cilvēks kam rūp Latvija, Latvijas vērtības un kultūra, Latviešu tauta.

Nost ar kangariem un burtukalpiem!

pirms mēneša, 2019.07.19 19:28

bezugunsnavdumu

Novada fotogrāfiem brīvdienu uzdevums.

Safotografēt visu ēku ansambli, pāris simts bilžu no visām pusēm, visas detaļas, lai ja uzvarēs burtukalpošana un prastā kalpošana, baidoties zaudēt ES naudu, ēku ansambli izdot grāmatā ar nosaukumu - Otrās brīvvalsts kangaru nedarbi.

pirms mēneša, 2019.07.19 19:32

Novados