Valcēniešiem ir iespēja ne tikai iegādāties ēdienu līdzi ņemšanai, bet arī paēst igauņu kafejnīcās 1

Viena no tautsaimniecības nozarēm, kuru sāpīgi skārusi valstī noteiktā ārkārtējā situācija, ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Latvijas – Igaunijas pierobežas pilsētā Valkā, salīdzinot ar kaimiņpilsētu Smilteni, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas vietas, kur cilvēki var garšīgi paēst, bet tās pašas ir spiestas apmeklētājiem ēdienu sagatavot tikai līdzi ņemšanai. Šajā laikā uz vietas ieturēt maltīti nedrīkst, jo to noliegusi valdība. Tāpat ir noliegts rīkot pasākumus, tas nozīmē, ka netiek klāti svinību galdi.

Jāteic, ka valcēniešiem, salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, ir iespēja ieturēt maltīti otrpus robežai – Valgas kafejnīcās un restorānos. Daudzi šo priekšrocību arī izmanto, jo Valkas novadā deklarētie iedzīvotāji, vienu reizi mēnesī aizpildot Covidpass.lv ieceļotāju anketu, var brīvi šķērsot robežu un pēc tam nav jāievēro pašizolācija. Savukārt Valgas iedzīvotāji izvēlas uz Valku doties retāk, jo baidās, ka viņiem pēc Latvijas apmeklējuma būs jāievēro pašizolācija.

Negrasās padoties, bet nākas samazināt darbinieku skaitu  

To “Ziemeļlatvijai” atzina bistro “Rozmarīns” īpašniece Inese Semjonova. Bistro atrodas Rīgas ielas sākumā netālu no Latvijas – Igaunijas robežas, tāpēc to bija iecienījuši arī igauņi. Tagad, kad uz vietas liegts paēst, arī kaimiņpilsētas iedzīvotāji izvēlas savas valsts ēstuves, nevis doties pāri robežai pēc ēdiena līdzi ņemšanai. Pirms Ziemassvētkiem un gadumijas bistro “Rozmarīns” sociālajos tīklos aicina klientus pasūtīt svētku galdā ceļamus gardumus – kūkas, gaļas plates un citus ēdienus.     

Savukārt SIA “Rozi” saimnieko kafejnīcās “Līra” Rīgas ielā 92, “Sprints”, kas atrodas Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas sporta halles telpās, un kafejnīcā Rūjienas ielā, bijušās poliklīnikas telpās. 

Uzņēmuma vadītāja Ruta Hommika “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka apgrozījums ir strauji krities, bet viņa netaisās padoties. 

“Ir jāiztur! Šīs krīzes dēļ nācās no darba atlaist dažus darbiniekus. Neesmu paradusi kādam lūgt palīdzību, tāpēc nepretendēju uz valdības piešķirto dīkstāves pabalstu,” tā R. Hommika. Viņa stāsta, ka savās kafejnīcās sagatavo ēdienu līdzņemšanai. Kafejnīcu “Līra”, kas atrodas autoservisa “Ligumss” telpās, ērtās piebraukšanas dēļ iecienījuši tālbraucēji. Līdz šim šoferīšiem tā bija iespēja garšīgi paēst gaumīgās un siltās telpās, bet tagad arī tas ir liegts. R. Hommikai ir cilvēciski žēl šo cilvēku, jo viņi ikreiz žēlojas, ka kafejnīcā iegādātais ēdiens plastmasas kastītē jāapēd savā mašīnā, nevis siltā telpā.

Daudzi valcēnieši pirms pandēmijas devās pusdienot uz “Līru”. Klienti atzinīgi vērtē, ka arī pašlaik kafejnīca sociālajos tīklos publicē dienas piedāvājumu, kas rosina doties pēc ēdiena. Arī tas ir viens no veidiem, kā noturēt klientus. 

Ģimnāzijas telpās esošajā kafejnīcā “Sprints” darbinieki sagatavo ēdienu skolēniem, kuriem pašvaldība piešķīrusi brīvpusdienu talonus, līdzi ņemšanai. Ēdienam pakaļ atnāk vai nu paši bērni, vai vecāki.

Glābšanas riņķis – maltīšu sagatavošana pašvaldības bērnudārzam

SIA “Pedelīte” saimnieko bistro “Jumis”, kur apmeklētāju pieplūdums bija jūtams dienas vidū. Te pusdienoja ne tikai Valkā esošo valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, bet arī celtnieki un igauņi, kuriem garšo latviešu ēdieni. Uzņēmuma vadītāja Albīna Kārkliņa stāsta, ka pašlaik uzņēmuma sava veida glābšanas riņķis ir, ka katru darba dienu ir jāsagatavo brokastis, pusdienas un launags pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei – aptuveni 230 porcijas un arī bērnudārzam “Gaismiņa” – ap 10 porcijām. Pirmajā pandēmijas vilnī – pavasarī, kad praktiski bērnudārzi nestrādāja, uzņēmumam apgrozījums kritās par 75 procentiem. Otrajā pandēmijas vilnī tas samazinājies vidēji par 40 līdz 50 procentiem. A. Kārkliņa atzīst, ka strauji samazinājies igauņu apmeklētāju skaits, jo, salīdzinot ar latviešiem, viņi ir maz informēti par notiekošo Latvijas pusē. Igauņi domā, ja viņi atnāk uz Valkas veikaliem, pēc tam ir obligāti jāievēro pašizolācija. To “Ziemeļlatvijai” apgalvojis ne viens vien veikalu pārdevējs, pieļaujot, ka igauņu masu informācijas līdzekļi daudz par maz sniedz informāciju, kā Igaunijas pierobežas iedzīvotājus ietekmē ne tikai savā valstī, bet arī Latvijā noteiktie ierobežojumi.
Bistro “Jumis” vismaz trīs reizes samazinājušies skaidras naudas ieņēmumi. Līdz ar to darba devējam ir grūtības darbiniekiem samaksāt algu un tikt galā ar nodokļu samaksu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc A. Kārkliņai nācies uzteikt darbu diviem strādniekiem. Ir samazinājies arī darba apjoms, jo vairs netiek klāti svinību galdi. Pieci darbinieki atrodas atvaļinājumā. Uzņēmuma vadītāja atzīt, ka ir sarežģīti laiki, bet negrasās padoties. Tāpat katru rītu bistro apmeklētājus vitrīnās sagaida svaigi ceptas smalkmaizītes, bulciņas un silts ēdiens. Sestdienās, kad daudzi lauku cilvēki ar autobusu ierodas Valkā, lai iepirktos veikalos un pilsētas tirgū, pie reizes atnāk uz bistro pēc silta ēdiena. 

“Skatos, vecs onkulītis nopērk zupiņu un, izejot laukā, apsēžas uz mūsu trepītēm. Sažņaudzas sirds, ko tādu redzot. Vai tad nevarēja ļauj pie galda sēdēt vienam apmeklētājam? Pēc tam galda virsmu nodezinficētu, bet cilvēki nesēdētu uz ielas,” dusmojas A. Kārkliņa.

Komentāri 1

duksis4x4

Jā, vajadzēja apsvērt savādākus ierobežojumus, piemēram, likt starp galdiņiem aizslietņus, neļaut vairāk par noteiktu skaitu ienākt vienlaikus telpā kā tas šobrīd daudzos mazos veikaliņos ikdienā. Valdība pieņem noteikumus, īsti neiedziļinoties katrā sīkumā un te būtu jādod priekšlikumi valdībai. Bet nevajag izmist, kaut kad šis beigsies un valdībai vajag iesniegt lūgumu pēc pabalstiem, jo tam ir paredzēti ES iedalītie līdzekļi. Te darbs mūsu pilsētas gudrajiem pratiem.

pirms 4 mēnešiem, 2020.12.16 13:09

Novados