Valcēnietim Tālim Auniņam testa rezultāts uz Covid-19 – šoks, simptomu nebija

Tas bija 1. aprīlis, jau vēla vakarpuse, kad interneta ziņu portālos parādījās valcēniešu uztverē teju sprādzienbīstama ziņa – Valkā ir konstatēts pirmais “Covid-19” slimnieks, pēc Tiesu administrācijas sniegtās informācijas, ar šo slimību ir saslimis kāds darbinieks Vidzemes rajona tiesā Valkā.

Jau tās pašas dienas vakarā valcēnieši caur dažādiem kanāliem bija  noskaidrojuši saslimušā vīrieša vārdu. “Lai raksturotu to, kas sākās Valkā, panika ir skaļš vārds, taču cilvēki  bija ļoti uztraukti. Man zvanīja iedzīvotāji no mājas, kurā dzīvo šis vīrietis, un prasīja, ko tagad darīt, vai viņiem no kāpņu telpas ir jāevakuējas,” atceras Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Pārbaudieties, nebaidoties, ko padomās citi!

Pateicoties tam, ka saslimušais valcēnietis – Valkas tiesas un arī Vidzemes slimnīcas apsargs Tālis Auniņš –  pats uzreiz pēc pozitīvas “Covid-19” testa atbildes saņemšanas brīvprātīgi informēja pašvaldību par savu slimību, domes priekšsēdētājs varēja nomierināt satrauktos cilvēkus un paskaidrot, ka uzņēmums “Valkas Namsaimnieks” jau operatīvi ir dezinficējis kāpņu telpu, saslimušā vīrieša ģimene ir disciplinēta un momentā devusies karantīnā un situācija tiek kontrolēta. 

Vents Armands Krauklis pēc notikušā secina, – ja ar “Covid-19” saslimis būtu mazāk atbildīgs cilvēks ar citādu notikušā uztveri, arī pašvaldība būtu neziņā, bet tieši neziņa ir tā, kas cilvēkos rada stresu.

“Man pašam sākumā bija šoks. Jutos sagrauts. Pēc tam nācās sadzīvot, kā ir,” “Ziemeļlatvijai” tālruņa sarunā stāsta valcēnietis Tālis Auniņš, kurš atviegloti uzelpoja šo pirmdien, 20. aprīlī, kad pēc atkārtotas analīžu nodošanas uzzināja otrā “Covid-19” testa rezultātu – negatīvs, vīrusa viņam vairs nav. To uzzinot, sajūtas bijušas līdzīgas tām, kādas pārņem, kad pasaules čempionātā hokejā Latvijas izlase iemet vārtus.

Stingrā izolācijā savā divistabu dzīvoklī Tālis un viņa sieva, ambulatorās aprūpes medicīnas māsa Dināra atradās kopš 27. marta. Tālis no 20. aprīļa drīkstēja atsākt ierasto dzīves ritmu, bet Dinārai joprojām jāievēro karantīna un vēl būs jāveic trešais tests. Iepriekšējie divi bija negatīvi, tas nozīmē, ka Dinārai “Covid-19” nav, taču tāda nu ir instrukcija, – karantīna jāievēro 14 dienas no tā brīža, kad Tālis tika atzīts par veselu, ņemot vērā abu līdz tam ciešo kontaktu, kā jau vienas mājsaimniecības locekļiem.

Šās nedēļas sākumā Tālis pats nolēma sazināties ar “Ziemeļlatviju”, lai pastāstītu citiem, kā ir būt “Covid-19” slimniekam, ko tas nozīmē pārējiem veselajiem ģimenes locekļiem un kāda ir dzīve stingrā izolācijā. Tāpat viņš un Dināra vēlas iedrošināt cilvēkus informēt savu ģimenes ārstu un nodot analīzes, tiklīdz rodas mazākās aizdomas par saslimšanu ar “Covid-19”, un nebaidīties no pārējo cilvēku reakcijas, jo tas taču būs visas sabiedrības drošības labad. Piemēram, Tālis izslimoja koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” bez jebkādiem simptomiem. 

Nodot analīzes viņš devās līdzi sievai Dinārai, kurai bija šai slimībai raksturīgi simptomi: apgrūtināta elpošana, spiedoša, smacējoša sajūta krūšu apvidū un kaklā, drudzis vakarpusē.

“Esmu mediķe un līdz ar to esmu informēta, kā izpaužas “Covid-19”. Kad jutu – krūšu apvidū nedaudz spiež, teicu Tālim –  “dari, ko gribi, bet nākamajā dienā uz dežūru Vidzemes slimnīcā tevi nelaidīšu,” 27. marta notikumus atceras Dināra.

Tajā pašā dienā viņa informēja savu ģimenes ārstu, piezvanīja uz tālruņa numura 8303, pieteica sev un vīram “Covid-19” analīzes, lai būtu skaidrība, kā arī lai izslēgtu iespēju aplipināt citus. Tuvākais iespējamais analīžu nodošanas laiks Valmierā bija pirmdiena, 30. marts. Abi, ievērojot noteiktos piesardzības pasākumus un izmantojot sejas aizsargmaskas, aizbrauca līdz teltij “Covid-19” testu veikšanai un nodeva analīzes.

Jutās kā lielākais valsts noziedznieks

Pēc divām dienām, 1. aprīlī, iezvanījās Dināras telefons, kāds vaicāja Tāli. Uz Dināras vaicājumu, kas zvana, atbilde bija –“epidemiologs no Valmieras, jūsu vīram tests ir pozitīvs”.  

“Es vēl iedomājos – 1. aprīļa joks. Uzvaicāju uzvārdu un pārliecinājos, tas nav joks. Vēl piebildu, ka sūdzības taču ir man. Nebiju iedomājusies, ka cilvēkam bez sūdzībām var būt pozitīvs rezultāts. Sanāca, ka intuitīvi ar savām problēmām aizbraucu nodot analīzes, drošības labad paņemot līdzi vīru, bet slimību atklāja vīram,” brīnās Dināra.

Jā, arī viņai prātā ienākusi tāda pati doma kā “Ziemeļlatvijai”, klausoties šo stāstu, – vai nevar būt tā, ka cilvēciskā faktora dēļ ir sajauktas analīzes. Kad Auniņi aizbrauca uz Valmieru nodot analīzes otrreiz, Dināra palūdza atļauju pašai pārliecināties par vārda un uzvārda sakritību uz analīžu stobriņiem, jā, viss bijis pareizi, uz katra stobriņa ir katra vārds un uzvārds “Dināra Auniņa”, “Tālis Auniņš”.

Taču  tas jau bija vēlāk. Pirms tam, uzzinot, ka Tālim ir “Covid-19”, abi laulātie un arī viņu dēla Ivara ģimene, kas dzīvo citā mājoklī Valkā, kardināli pārkārtoja savu ierasto dzīvi.

“Kad 1. aprīlī no tēva saņēmu zvanu un uzzināju, ka viņa tests ir pozitīvs, momentā  atstāju savu darbavietu, par notikušo informēju darba devēju un sazvanīju savus ģimenes locekļus, pēc kā pieteicāmies analīžu nodošanai un no 1. līdz 15. aprīlim pavadījām savā mājā pašizolācijā, kaut gan mani Latvijas Infektoloģijas centrs par “Covid-19” slimnieka kontaktpersonu nebija atzinis. Varētu jau kāds teikt, ka to varētu arī nedarīt un nenoizolēties pilnībā no sabiedrības, jo nebija nekādu vīrusa vai citas slimības pazīmju, taču, lai mazinātu iespējamo risku ar šo bīstamo slimību aplipināt kādu citu, kā arī lai novērotu sevi un savus ģimenes locekļus, paši  pieņēmām lēmumu par pašizolāciju,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Ivars Au­niņš. Viņa ģimenē visi saņemtie testa rezultāti ir negatīvi.

Auniņu ģimene jau sākumā, tāpat kā Valkas novada domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis, secināja, ka cilvēki ļoti baidās no “Covid-19”, turklāt stresa un baiļu dēļ vienai daļai attieksme pret saslimušajiem kļuvusi pat naidīga.

“Visa pilsēta ātri uzzināja, kurš konkrēti ir slims, un jau pirmajās stundās redzēju, kurš ir mans draugs un kurš nav. Lasot cilvēku ierakstus sociālajos tīklos, radās sajūta, ka esmu lielākais valsts nodevējs vai noziedznieks. Vēlāk vairs nelasījām neko, tās emocijas mums nebija vajadzīgas.  Atslēdzāmies no visa,” stāsta Tālis.

Izturēt palīdzēja saprotošu cilvēku atbalsts

Dināra un Tālis pieļauj, ka tieši daļā sabiedrības vērojamās negatīvās un pat nosodošās attieksmes dēļ pret slimniekiem, iespējams, ar “Covid-19” potenciāli slimie cilvēki baidās nodot analīzes un iet pie ārsta, sēž mājās un nodarbojas ar pašārstēšanos, dzerot antibiotikas.

“Mums zvanījuši vairāki cilvēki, konsultējušies, taujājuši, kādas ir sūdzības. Mēs visus iedrošinām   iet pie ģimenes ārsta pārbaudīties, neko neslēpt un negaidīt, kad kļūs sliktāk, lai neapdraudētu citus. No vīrusa nav pasargāts neviens. Pat, neesot simptomiem, var būt pozitīvs rezultāts, un cilvēks, pats to nezinot, var inficēt citus. Jo vairāk tiks izmeklēti cilvēki pat ar vismazākajām pazīmēm vai tie, kuri jūtas apdraudēti un domā, ka varētu inficēties, jo ātrāk tiks apturēta šī sērga. Turklāt ir arī saprotoši, atsaucīgi cilvēki, un viņu atbalsts palīdz izturēt karantīnā pavadīto laiku. Gribam izteikt sirsnīgu pateicību viņiem visiem, pirmkārt, mūsu tuvajiem ģimenes locekļiem, kuri pārdzīvoja par mums vēl vairāk nekā mēs paši, savai ģimenes ārstei, kaimiņiem, draugiem, kuri paši piedāvāja palīdzību, negaidot, kad mēs to lūgsim, jo zināja, ka arī dēla ģimene ir pašizolācijā, bet mums pat nav iespējas iegādāties pārtiku vai iznest atkritumus, jo dzīvojam daudzdzīvokļu mājā. Paldies kolēģiem, kuri zvanīja un uzmundrināja, deva vērtīgus padomus un vajadzības gadījumā konsultēja,” no sirds savā un Tāļa vārdā pateicas Dināra.

Izolācijas laikā viņiem netrūka ne pārtikas, ne medikamentu. Viss tika piegādāts, izdomājot speciālu piegādes ceļu, – Auniņi pa atvērtu logu nolaida lejā virvi, pie tās sagādnieki piestiprināja maisu ar produktiem, un Auniņi virvi un maisu ievilka atpakaļ dzīvoklī.

Laiku izolācijā abi savā divistabu dzīvoklī pārdzīvoja, lasot grāmatas, klausoties koncertu ierakstus, pa tālruni palīdzot mazbērniem attālinātajā mācību procesā, pārskatot fotogrāfijas, kārtojot māju un, kas ir ļoti svarīgi, izpildot fizioterapeita ieteiktos elpošanas vingrinājumus un trenējoties uz velotrenažiera (“parēķināju, ka divas reizes esmu aizbraucis līdz Rīgai un divas reizes atpakaļ uz Valku,” smej Tālis). Kontaktus ar dēlu ģimenēm Tālis un Dināra uzturēja, sazinoties skaipā un ar videozvaniem. Iespēja kaut vai šādi redzēt savus piecus mazbērnus sniedza grūtajā laikā tik nepieciešamo prieka lādiņu.

“Centāmies domāt par kaut ko citu, nevis par “Covid-19”, un tas palīdz. Nevajag ieciklēties uz negatīvo, caurām dienām skatīties ziņu pārraides un skaitīt, cik jaunu saslimšanas gadījumu nācis klāt un cik cilvēku ir nomiruši. To var darīt reizi dienā, piemēram, vakarā, un viss,” padomu dod Dināra.

Par “Covid-19” vairāk jautājumu nekā atbilžu

Taču to gan Auniņi paši no savas pieredzes ir secinājuši, ka “Covid-19” uzdod vairāk jautājumu, nekā ārstiem ir atbilžu, piemēram, kā vienā mājsaimniecībā, visu laiku atrodoties divistabu dzīvoklī, kur cilvēkiem ir cieši kontakti, viens var saslimt, bet otrs – ne. Tāpat Tālim vairāki cilvēki jautājuši, kā viņš varējis saslimt, būdams aktīvs sportists, Valkas sporta veterāns, kurš regulāri skrien.

Nav arī noskaidrots, no kā Tālis ir inficējies. Auniņi Valkā dzīvo netālu no Latvijas–Igaunijas robežas, iepirkās arī mājai tuvākajā Valgas lielveikalā, bet tā, vai vīruss ticis saķerts Igaunijā, ir tikai viena no versijām.

Kad Tālim tika konstatēts “Covid-19”, testi tika veikti gan tiesas darbiniekiem, gan mediķiem Vid­zemes slimnīcā, ar kuriem bijusi saskarsme. Nevienam no pārbaudītajiem cilvēkiem “Covid-19” netika konstatēts, stāsta Auniņi.

Šodien, 24. aprīlī, Tālis atgriezīsies darbā. Iespējams, paies vēl kāds laiks, līdz valcēnieši pieradīs viņu redzēt publiskās vietās un vairs nebaidīsies. Pagaidām, pirmajās dienās, kopš Tālis izgājis no dzīvokļa, cilvēki savu reakciju nevar noslēpt, – pretimnācēji pat apgriežas riņķī un noskatās pakaļ aizbraucošajai automašīnai, pētot, vai pie stūres tiešām bijis viņš.

Piesardzība sabiedrībā tik ātri nepazudīs, domā Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis un izstāsta konkrētu gadījumu, kas repatriācijas reisu laikā noticis Valkas autoostā. Vairāki latvieši mājās no ārzemēm atgriezušies ar vilcienu no Tallinas, ar maskām uz sejas un koferiem pie rokas ieradušies Valkas autoostā, lai brauktu uz Rīgu. Pārējie autobusa pasažieri sākuši protestēt un nav ļāvuši šoferim viņus ielaist autobusā. Tā arī autobuss aizbraucis projām bez šiem repatriantiem. 

“Kas attiecas uz saslimšanas gadījumiem novados, tad daudzkārt esmu teicis atbildīgajiem ministriem, – ja pašvaldība laicīgi zinātu, kuri iedzīvotāji konkrēti ir saslimuši, tad uztraukumi būtu mazāki, jo pašvaldība kontrolētu situāciju un tiktu ieviesti papildu drošības pasākumi. Tieši neziņa ir tā, kas visvairāk rada stresu. Tagad adreses, kur ir pozitīvi testi, zinām no policijas, taču nezinām adreses, kur analīzes ir nodotas, bet atbilžu vēl nav. Manā skatījumā arī tās pašvaldībai jāzina, kaut vai, lai veiktu papildu dezinfekcijas pasākumus un sekotu līdzi, vai šie cilvēki ievēro karantīnu. Pašlaik man nav zināms neviens pozitīvs “Covid-19” testa rezultāts Valkā, taču tāpat aicinu cilvēkus ievērot visus drošības pasākumus un būt uzmanīgiem, jo cilvēks var slimot bez simptomiem un aplipināt daudzus citus cilvēkus,” vēl un vēlreiz stingri ievērot distancēšanās ierobežojumus aicina V. A. Krau­klis.

Savukārt ne viens vien cilvēks, uzzinot, ka “Ziemeļlatvija” gatavo publikāciju par Auniņu ģimeni,  saka viņiem paldies par drosmi runāt publiski un dalīties savā pieredzē, – tikai tā, uzzinot citu pieredzi, cilvēki ātrāk un sekmīgāk visi kopā varēs uzveikt “Covid-19”.

Novados