Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valkā bijušajā robežkontroles punktā ražo alu 1

Kopš jūnija Valkā, bijušajā robežkontroles punktā Rūjienas ielā, darbu uzsākusi jauna mazā alus darītava “Võru õlletehas”.

Līdz šim jaunā ražotne vēl nebija skaļi reklamējusies, taču “Ziemeļlatvija” pamanīja, ka septembra beigās Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis novada Dzejas dienu pasākumā igauņu dzejniekam Contram un latviešu dzejniekam un tulkotājam Guntaram Godiņam uzdāvināja jauno Valkā ražoto alu puslitra tilpuma stikla pudelēs ar spilgtu etiķeti un nosaukumu “Cimze Kraft Lager”. Tas radīja interesi, tāpēc uz sarunu aicinājām mazās alus darītavas ražošanas vadītāju Aigaru Rogu.

Jaunās ražotnes īpašnieks ir igauņu kompānija SIA “ET Invest”. Kompānija, investējot finanšu līdzekļus, vienu  no bijušā robežkontroles punkta ēkām pielāgojusi alus ražošanai un uzglabāšanai. SIA “ET Invest” nodarbojas arī ar alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecību vairākos specializētajos veikalos Latvijas pierobežā, tostarp Valkā, Rūjienas ielas bijušajā muitas punktā atvērtajā veikalā “Alko1000”.  

A. Roga stāsta, ka Valkā ražotais alus jau septembrī bija nopērkams veikalā “Alko1000”. Uz jautājumu, kāpēc jaunais alus nodēvēts Vidzemes skolotāju semināra direktora, latviešu tautasdziesmu apdarinātāja Jāņa Cimzes vārdā, nevis tam dots nosaukums, kas, piemēram, saistīts ar robežu, A. Roga atbild, ka igauņi itin labi zina, kas ir Cimze.

“Kur alus, tur arī lielā dziedāšana. Zinot, kas bija Cimze, radās iecere alu nosaukt viņa vārdā, un tas arī rada piederības sajūtu Valkai,” skaidro ražošanas daļas vadītājs. Viņš atgādina, ka Valkā top vairāku šķirņu stiprie uzlējumi, kam dots Valkas pilsētas senais nosaukums “Walk”. Turklāt preču zīmēm izmantotos vēsturiskos nosaukumus pircēji saista ar dvīņu pilsētām Valku un Valga un šie dzērieni lieliski noder arī kā reklāma. A. Roga cer, ka pašvaldības vadītājs jauno alu arī tikpat centīgi prezentēs un dāvinās viesiem un vedīs kā ciemakukuli, kā viņš to dara ar uzlējumiem “Walk”.

Lai gan mazajā alus darītavā ražošanas kapacitāte teorētiski ļauj saražot 20 tonnas alus mēnesī, reālie ražošanas apjomi pagaidām ir mazāki. Taču ir vairākas ieceres par kādu jaunu produktu ražošanu, piemēram, drabiņu cepumiem vai kādām citām uzkodām. A. Roga skaidro, ka drabiņas ir alus ražošanas blakusprodukts un vairākas alus darītavas jau ražo cepumus ar drabiņām.

Pašlaik ražotnē strādā tikai divi darbinieki – A. Roga un aldaris Valērijs Karpovs. Alus receptūru izstrādāja kāds aldaris no Kurzemes puses, un abiem darbiniekiem vajadzēja pilnībā no nulles apgūt alus ražošanas procesu, lai pēc tam paši pastāvīgi varētu strādāt. Pirms tam gan alus receptes autors jaunos darbiniekus divas dienas apmācīja.

“Sākums bija grūts un interesants, bet meistars visu labi izstāstīja un parādīja. Kad paši sākām alu vārīt, nemitīgi sazinājāmies, lai pārliecinātos, vai visu darām pareizi,” atceras A. Roga. 

Līdz šim viņiem nav bijusi pilnīgi nekāda saistība ar alus ražošanu, vienīgi tik, cik paši baudījuši šo dzērienu. A. Roga stāsta, ka Valkas alus darītavā ražotais alus ir salīdzinoši tradicionāls  “lager” tipa, kam ražošanas procesa laikā klāt pievienota izejviela – īru sūna. Tā dod alum nedaudz specifiskāku garšu un rūgtumu. Alus ir 5,2 grādus stiprs.

“Sākotnēji alus ir nedaudz saldens, bet pēc tam garša nomainās uz rūgtumu,” skaidro A. Roga. Aprunājoties ar alus cienītājiem, kuri jau paspējuši nogaršot “Cimze Kraft Lager”, viņi to salīdzina ar veco labo  alus šķirni “Tērvetes alus”. Kāds cits salīdzinot ar mūspusē pazīstamo Brenguļu alu. Taču nevienu alus šķirni nevarot un nevajagot kopēt, jo katram alum esot sava buķete un garšas nianses.

“Visiem garšo, un tā ir kā medusmaize mūsu ausīm,” lepojas A. Roga. 

Viņš uzskata, ka Latvijā pašlaik kopumā alus tirgus ir ļoti piesātināts un kolorīts. Viņš min, ka pašam interesanta šķiet produkcija, kuru ražo mazajās alus darītavās Raunā, kur top “Malduguns alus”, alus darītava Rīgā, kur top “Labietis”, un Jelgavas alus darītavā “Viedi” ražotais miestiņš.

“Cepuri nost, jo viņi nebaidās eksperimentēt. Iegūtais rezultāts ir labs, man garšo,” smejas A. Roga.  

Valkas mazās alus darītavas mērķis ir nevis konkurēt ar lielajiem alus ražotājiem, bet piedāvāt savu redzējumu alus patērētājiem.

Šobrīd vasaras darba augļi tiek pildīti stikla pudelēs, tām līmētas etiķetes un gatavotas partijas uz veikaliem Rīgā. Jau tuvākajā laikā iecerēts alu piedāvāt arī igauņu pircējiem. Ir doma, ka nākamvasar būs arī izlejamais alus, kā arī, iespējams, saražos jaunu alus šķirni.

“Pašlaik tiekam galā divatā, bet, ja paplašināsim produkcijas klāstu, būs jāmeklē papildspēki. Un tas rada bažas, jo mūsdienās atrast atbildīgus un precīzus darbiniekus ir diezgan sarežģīti,” atzīst ražošanas daļas vadītājs. Viņš pats līdz šim nezināmajā “lauciņā” nonācis, jo, strādājot veikalā “Alko1000”, uzzinājis, ka tā īpašnieks meklē darbiniekus, kas varētu ilglaicīgi strādāt ieplānotajā alus darītavā. A. Roga pieteicies un šo izvēli itin nemaz nenožēlo.

Komentāri 1

duksis4x4

Domāju, ka salikums- zils un tumšā pudele ir kļūda.

pirms mēneša, 2019.10.17 11:27

Novados