Valkas “sāpju” bērns – Pedeles dabas taka – kārtējo reizi izraisa diskusijas par zāles pļaušanu

Katru gadu valcēnieši “lauž” šķēpus par to, vai pilsētā esošajā dabas takā gar Pedeles upi regulāri jāpļauj zāle. Pēdējos gados pašvaldība zāli nopļauj tikai gar pastaigu taku malām, ap soliņiem un košumkrūmiem, bet pārējā teritorijā aug zāle. Viens no iemesliem, kāpēc tā netiek pļauta, ir tas, ka upes krasti ir dūksnaini, tāpēc ar traktoru tur nevar nopļaut, jo tas grimst. Salīdzinājumam, iedzīvotāji sociālajos tīklos ievieto fotogrāfijas ar dabas taku Valkas un Valgas pusē. Atšķirība ir acīmredzama.

Turklāt apkārtējo dzīvojamo māju iedzīvotāji un arī atpūtnieki ir nemierā, ka šo teritoriju, kur ir dēļu laipa ar soliņiem pašā upes krastā, iecienījuši dīkdieņi, kuri regulāri lieto alkoholu, izmētā pudeles un skaļi uzvedas. Cilvēki novērojuši, ka, izsaucot pašvaldības policiju, tā atsaucas uz izsaukumu, atbrauc, bet, neizkāpjot no automašīnas, uzreiz aizbrauc. Iedzīvotāji uzskata, ka policija neko nedara, lai neļautu dīkdieņiem traucēt apkārtējo mieru.    

“Ziemeļlatvija” par šo tēmu ir rakstījusi vairākkārt. Pēdējā laikā pilsētā sākušas dzīvot jaunas ģimenes, kuras izbrīna dabas takā līdz kaklam augošā zāle. Ir arī tādi, kas uztver to kā dabas objektu un nesatraucas par pāraugušo zāli. Pirms dažiem gadiem pašvaldība nolēma, ka dabas takas teritorijā veidos puķu pļavas. Tas nozīmē, ka zāle netiek pļauta ar mērķi ļaut izziedēt pļavas puķēm un izsēties to sēklām.

Novada domes izpilddirektora vietnieks – Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gits Stālmeisters “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņš atrodas starp diviem dzirnakmeņiem, jo vieni uzskata, ka zāle jāpļauj, bet otri – ka jāatstāj. Viņš sola, ka līdz Līgo svētkiem strādnieki ar trimmeriem appļaus teritoriju. 

Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka dabas taka prasās pēc atjaunošanas, tāpēc pašvaldība Latvijas–Igaunijas programmā iesniegusi pieteikumu ar mērķi iegūt līdzekļus šī objekta atjaunošanai. Plānots, ka gājēju koka laipas tiks demontētas, jo starp dēļu spraugām aug zāle un to nav iespējams izraut. To vietā plānots ierīkot grantētus celiņus. V. A. Krauklis atzīst, ka vietējā sabiedrība ir sadalījusies divas frontēs. Proti, tie, kuri izprot dabas procesus, atbalsta pašvaldības vēlmi šo teritoriju pietuvināt dabīgai videi, bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka zāle jāpļauj regulāri, lai veidotos mauriņš. Kas attiecas uz problēmu par dīkdieņu “tusiņiem”, pašvaldības vadītājs uzskata, ka šo situāciju var uzlabot, tikai mainot likumdošanu. Viņš skaidro, ka likumsargiem šie dzērāji, lietojot alkoholu, ir jāpieķer “pie rokas”. Viņi, redzot, ka tuvojas policija, parasti dzeramo noslēpj vai aizmet projām. Šiem cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās, noformējot administratīvā pārkāpuma protokolu, Administratīvā komisija, izskatot lietu, var noteikt naudas sodu. Taču lielākoties šīs sociālās grupas pārstāvji šo sodu ignorē un nemaksā. To pašvaldība nevar arī piedzīt, jo nav, no kā – nav ne ienākumu, ne arī īpašuma, uz ko varētu vērst piedziņu. Tiekoties ar politiķiem, V. A. Krauklis rosinājis mainīt likumdošanu un šāda veida pārkāpumos kā sodu noteikt sabiedriski lietderīgos darbus. Ja tie netiek veikti, reāli uz nedēļu vai divām sodīto personu ievietot cietumā, un tad, iespējams, mainīsies attieksme un tiks izvērtēta rīcība.

Pašvaldības policijas vecākais inspektors Andris Bratčikovs skaidro, ka pēdējā laikā nav saņemti izsaukumi uz Pedeles dabas taku. Policisti paši pēc savas iniciatīvas ir aizbraukuši paskatīties, kas notiek šajā vietā. Iepriekšējos divos gados šis objekts ir sagādājis galvassāpes - vairākkārt ir konstatēti pārkāpumi un noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. A. Bratčikovs aicina iedzīvotājus gadījumos, kad notiek nekārtības un likumpārkāpumi, zvanīt uz tālruni 110.

Novados