Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veikta aptauja par iedzīvotāju gatavību veidot kopīgu pierobežas pašvaldību 1

Otrdien, 26. februārī, Valgā norisinājās prezentācija par aptaujas rezultātiem pētījumā par iedzīvotāju gatavību veidot kopīgu pārrobežu pašvaldību. Pētījumā tika aptaujāti Igaunijas dienvidaustrumu un Latvijas Ziemeļvidzemes reģionu iedzīvotāji.

Pētījums tika veikts pēc Eiropas parlamenta deputāta prof. Igor Gräzin un politiskās grupas “ALDE” iniciatīvas. Pētījumu veica Saar Poll, un to iepazīstināja pētnieciskais vadītājs Andres Viia. Viņš paskaidroja, ka tas ir pilotpētījums, lai noskaidrotu pierobežas iedzīvotāju attieksmi par pārrobežu kopējās pašvaldības izveidi. 

Prezentācijā piedalījās arī Igaunijas Valsts pārvaldes ministrs Janek Mäggi. Pēc viņa domām, ir svarīgi pārbaudīt visas idejas, kas varētu padarīt dzīvi labāku iedzīvotājiem, kas dzīvo pierobežas zonās un vietās, kur iedzīvotāju skaits turpina sarūkt. Ministrs norādīja, ka ir svarīgi analizēt, kādi risinājumi ir rodami vietējā līmenī un ar kādiem ir jāvienojas valsts līmenī.

Kopumā 2019. gada janvārī tika aptaujāti 664 iedzīvotāji. Latvijas ziemeļu daļā tika aptaujāti iedzīvotāji no Valkas, Alojas, Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Gulbenes, Kocēnu Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Smiltenes, Strenču un Valmieras novadiem. Savukārt, Dienvidaustrumu Igaunijā tika aptaujāti iedzīvotāji no Valgas, Pelvas (Pōlva), Viljandi un Veru (Vōru) apriņķiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir sabiedrisko pakalpojumu pieejamība pašlaik, kāda ir attieksme pret kopējām pašvaldībām un vai pārrobežu sadarbība varētu uzlabot pakalpojumu pieejamību.

Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, pierobežas teritoriju iedzīvotāji novērtēja pakalpojumu pieejamību salīdzinoši labi, it īpaši ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un bērnudārzu pakalpojumiem. Pilsētu iedzīvotāji pakalpojumu pieejamību novērtēja augstāk nekā lauku reģionu iedzīvotāji. 

Ideju par kopīgu pārrobežas pašvaldību atbalstīja 62% Latvijas respondentu un 45% igauņu respondentu. Lielāku atbalstu šai idejai izrādīja gados jaunāki iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotāji pārrobežu sadarbībā saskatīja lielākus potenciālos ieguvumus pakalpojumu sfērā, it īpaši veselības aprūpes pakalpojumiem. Valgas apriņķa iedzīvotāji saskatīja lielākus iespējamos ieguvumus nekā citi aptaujātie Dienvidaustrumu Igaunijas novadu iedzīvotāji.

Aptaujātie iedzīvotāji, kuri bija pret pārrobežu kopējās pašvaldības izveides ideju, kā galveno iemelsu minēja robežas attālumu no dzīvesvietas un uzskatīja, ka attāluma dēļ pakalpojumu pieejamība neuzlabotos. Par šķēršļiem šai idejai tika uzskatītas arī kultūras atšķirības un valodu barjera. 

Aptaujas laikā tika noskaidrots, ka no Valkas/Valgas respondentiem 39% iedzīvotāji šķērso valsts robežas vismaz reizi nedēļā, bet katru dienu robežu šķērso 19%. Par pētījuma rezultātiem komentārus sniedza arī Valkas un Valgas pašvaldību pārstāvji, kuri atzina, ka pārrobežu sadarbība ir ikdienas realitāte.

“Pētot pārrobežu sadarbības iespējas, būtu jāsāk ar Valkas/Valgas reģionu, jo citiem pierobežas reģioniem nav šādas sadarbības pieredzes,” komentē Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš. “Šeit, Valkā/Valgā, mēs kopīgi cieši sadarbojamies jau pēdējos 20 gadus, bet tikai pēdējos 10 gados ir radusies sajūta kā vienotā pilsētā. Uzskatu, ka līdz kopīgai pierobežas pašvaldībai vēl ir tālu” norādīja priekšsēdētāja vietnieks. “Pēc diviem gadiem Latvija notiks vēl viena reģionālā reforma. Mēs ceram, ka Valkas novads būs lielāks, bet situācija ir ļoti sarežģīta un izskatās, ka mūs ieskaus citas lielākas pašvaldības, tāpēc saredzam sadarbību ar Igauniju kā risinājumu šai sarežģītajai situācijai.”

Valgas pašvaldības vadītājs Margus Lepik bija vienādās domās ar V. Zariņa teikto un uzsvēra, ka sadarbība ir būtiska arī igauņu tautai. “Es vēlos, lai šis pētījums iet tālāk ar precizētākiem paraugiem. Šeit divpilsētā un tuvākajā apkārtnē pārrobežu sadarbības uztvere un vīzija ir atšķirīga nekā Pelvas vai Veru apriņķos. Kā pašvaldību līderi mēs redzam, ka pastāv šķēršļi un tie sākas tieši tur, kur mums ir nepieciešams valsts atbalsts. Vietējā līmenī sadarbība ir spēcīga, un mēs noteikti virzāmies uz priekšu, bet mēs ceram, ka arvien vairāk valsts atbalsta saņems,” sacīja Lepik.

Apkopojot sanāksmi, Igors Gräzin iepazīstināja ar līdzšinējiem pasākumiem, kas veikti līdz šim pārrobežu kopējai pašvaldībai. Piemēram, Igaunijas parlamentam ir iesniegts grozījums Pašvaldību organizācijas likumā, kas papildus pašvaldībām ietver arī iespēju pārrobežu valdībai. Tagad ir veikts pētījums, lai turpinātu darbību.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Valgas vadība gan malači, ar šo viņi iegūs Valkas iedzīvotājus deklarēšanā 100% apjomā. Kurš gan paliks nabadzigā izlaupītā Valkas novadā? Kur til lerlerler par attīstību, par slimnīcu, par subsīdījām, un citām 6. palātas fantāzijām.

pirms 6 mēnešiem, 2019.03.02 16:15

Novados