Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēl nekas nav beidzies: valdība meklē risinājumus, kā nākotnē nodrošināt Valkas novada attīstību 1

Pirmdien, 24.februārī, Strenčos notikusī iedzīvotāju un pašvaldību brīdinājuma akcija – protests pret plānoto Strenču novada, Trikātas pagasta (Beverīnas novads) un Ēveles pagasta (Burtnieku novads) iekļaušanu jaunveidojamajā Valkas novadā – Saeimā ir pamanīta, bet šobrīd nav ņemta vērā.

Otrdien, 25. februārī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija noslēdza sarunas ar novadu pašvaldību vadītājiem un sagatavoja otrajam lasījumam Saeimā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu  par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām. 

Komisija nemainīja savu lēmumu jaunveidojamajā Valkas novadā iekļaut Strenču novadu, kā tas bija plānots jau sākotnēji, kā arī Trikātas pagastu un Ēveles pagastu.

Grib sagaidīt kompleksu skatījumu par Valku

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”)  intervijā “Ziemeļlatvijai” uzsver, – ir jāredz kopskats, kādā veidā nākotnē varētu attīstīt Valkas novadu. “Bez tādas informācijas manā ieskatā nevaram pieņemt citus lēmumus. Mums jābūt pēc iespējas pilnīgākai informācijai un skaidrībai, kā varam Valkas novadu attīstīt vai integrēt, vai darīt kā citādi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus turpat uz vietas, Valkas novadā,” skaidro A. T. Plešs.

Gala vārdu par Latvijas novadu jauno karti teiks 13. Saeimas deputāti, izskatot saņemtos priekšlikumus un balsojot par tiem un par minēto likumprojektu. Likumprojekta izskatīšana  Saeimas sēdē otrajā lasījumā notiks 5. martā. Saeimas ATR komisijas priekšsēdētājs prognozē –  par šo jautājumu būs sagaidāmas diezgan plašas diskusijas.

Saeimas ATR komisija otrdien, 25. februārī, notikušajā sēdē uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai  un citām atbildīgajām ministrijām izstrādāt priekšlikumus uz likumprojekta trešo lasījumu, kādā veidā varētu nodrošināt ilgtspējīgu Valkas novada attīstību nākotnē. A. T. Plešs skaidro, ka viens no risinājumiem paredz  grozījumu veikšanu Dzīvesvietas deklarēšanas  likumā,  lai tādējādi tos novada iedzīvotājus, kuri ir deklarējuši dzīvesvietu Igaunijas pilsētā Valgā, ieskaitītu pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda aprēķiniem attiecībā uz Valkas novadu. Tas nodrošinātu lielākus ienākumus Valkas novada pašvaldības budžetā. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krau­klis jau pirms vairākiem gadiem valdību  brīdināja, ka situācija ar Valkas novada iedzīvotāju deklarēšanos Valgā rada zaudējumus novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa. 

V. A. Krauklis “Ziemeļlatvijai” norāda, ka katru gadu Valkas novada pašvaldība šādi pazaudē 400  līdz 600 tūkstošus eiro gadā. “Ja mums tie būtu, tad mums būtu vairāk naudas attīstībai. Nav runas par to, ka Valkas novadam ir problēmas funkcionēt. Ar funkcionēšanu viss ir kārtībā. Mums pietrūkst savu līdzekļu attīstībai, tādēļ esam spiesti izmantot aizņemšanos, arī mazākiem objektiem. Tas, protams, nav labi. Ja mums būtu pašiem savi līdzekļi, tad attīstība būtu straujāka un līdzsvarotāka,” atzīst Valkas novada mērs.

T. A. Plešs piebilst, ka tagad komisija  no atbildīgajām ministrijām gaidīs kompleksu skatījumu, kādā veidā nodrošināt Valkas attīstību nākotnē. “Vēl VARAM esam uzdevuši vērtēt, kādus modeļus viņi var piedāvāt, – vai tas ir Valkas novads viens, atsevišķi ar kaut kāda veida atbalsta mehānismiem vai citi varianti, kas izskanējuši publiskajā telpā, piemēram, varbūt Valmieras novads vispār būtu jāapvieno ar Valku,” piebilst Saeimas ATR komisijas priekšsēdētājs.

Valmiera grib Ēveli un Trikātu; iebildumu nav arī pret Strenčiem

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks uz varbūtēju Valkas novada pievienošanu jaunveidojamajam Valmieras novadam gan raugās skeptiski.  “Grūti to pat komentēt. Tādu jautājumu neesam vispār pagaidām izskatījuši, un tāda teritorija šķiet par lielu,” “Ziemeļlatvijai” teic Valmieras mērs.

J. Baiks atgādina, ka Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un Valmieras novada izveidošanu, ja tiek ņemti vērā šādi nosacījumi – Valmieras novads veidojas, apvienojot esošos Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadus un Valmieras pilsētu. Lēmums tika pieņemts, izvērtējot šo teritoriju līdzšinējo sadarbību daudzās jomās un vēsturiskos aspektus. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Saeimas ATR  komisija nolēma jaunveidojamajā Valmieras novadā iekļaut arī Naukšēnu novadu un Rūjienas novadu, ko VARAM sākotnēji piedāvāja apvienot ar Valkas novadu.

J. Baiks uzsver, ka Valmieras pašvaldības lēmums nozīmē to, ka deputāti nolēmuši arī par Trikātas un Ēveles pagastu iekļaušanu jaunveidojamajā Valmieras novadā, nesadalot Beverīnas un Burtnieku novadus. Pašvaldībai neformāli neesot arī  iebildumu  pret Strenču novada iekļaušanu Valmieras novadā. 

“Strenču novada dome pieņēmusi oficiālu  lēmumu, ka grib būt pie Valmieras, un nosūtījusi šo lēmumu Valmieras domei. Mēs šo lēmumu oficiāli neesam skatījuši  bet neformāli esam sprieduši –  esam gatavi, ka Strenču novads pievienojas Valmierai, kaut vai skatoties statistiku, kas notiek ar skolēnu kustību. Tie Strenču novada bērni, kuri mācās Valmierā, mūsu skolās, ir 4. vietā aiz Burtnieku, Kocēnu un Beverīnas novada bērniem. Kas attiecas uz Trikātu un Ēveli, tad šās reformas būtība bija tāda, ka nedrīkst novadus dalīt pa sastāvdaļām. Trikātas un Ēveles pagastus vispār citādāk nesaskatām, kā tikai Valmieras novadā – kā esošo Burtnieku un Beverīnas novadu sastāvdaļas. Administratīvi teritoriālajai reformai ir jābūt saprotamai, lai cilvēki ir gatavi to atbalstīt un lai tā sakrīt ar viņu vēlmēm un viņu ieradumiem. Esošās pašvaldības ir veidotas 10 gadus. Lai kā saka, ka nekas  jau dzīvē (jaunajos novados – redakcijas piezīme) nemainīsies, bet tomēr reforma skars daudzas institūcijas, līdz ar to kustība mainīsies pavisam citā virzienā. Tas rada cilvēkiem neērtības, tāpēc viņi ir gatavi protestēt. Savukārt Valka ir īpašais stāsts – tā ir robežpilsēta jeb  faktiski viena pilsēta, kas dzīvo  un strādā pēc diviem dažādiem noteikumiem, jo divās valstīs ir divas dažādas likumdošanas. Tur vajadzētu būt citādākam risinājumam, bet reforma šo problēmu nerisina,” norāda J. Baiks.

Arī V. A. Krauklis piekrīt, ka viena liela Valmieras novada izveidošana, iekļaujot tajā arī Valkas novadu, nav atrisinājums. “Tas noteikti nav labi Vidzemei, jo tad veidojas viena hiperliela  pašvaldība  ar daudz lielāku jaudu nekā Smiltenei, Cēsim, Limbažiem, Alūksnei. Tas radīs izkropļojumu attīstībā, jo pārējie netiks līdzi vienam lielam, spēcīgam novadam. Tas neveicinās kopējo attīstību, tāpēc šāda liela Valmieras novada izveidošana būtu kļūda. Otrkārt, Valkas būtiskākais attīstības vektors un iespēja ir sadarbība ar igauņiem, bet tā prasa ikdienas būtisku diskusiju katru nedēļu arī politiskās vadības līmenī. Esot vienā, Valmieras novada pašvaldībā, skaidrs, ka Valmierai tā nekad nebūs prioritāte.  Tas būtu slikti no Valkas attīstības viedokļa,” uzskata V. A. Krauklis.

Strenči brīdina; apvienojot  ar Valku zaudējumi būs uz izglītību

Saeimas  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē otrdien piedalījās arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, paskaidrojot komisijas locekļiem, ka Strenču novada pievienošana Valkas novadam neuzlabos Valkas finansiālo situāciju.
“Sēdē tika runāts, ka Valkai trūkst naudas, lai normāli varētu uzturēt novadu, un jādomā, kā uzlabot pašvaldības finansiālo stāvokli ar dažādiem instrumentiem. Uz jautājumu, vai Strenču novads ar pievienošanos to uzlabos, komisijai paskaidroju, ka nē – neuzlabos, kaut vai ņemot vērā pašvaldību savstarpējos norēķinus par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Šobrīd Strenču novada pašvaldība savstarpējos norēķinos par izglītību pārējiem novadiem, kas ir uz Valmieras pusi, samaksā aptuveni 150 000 eiro gadā. Ja Strenču novadu apvienos ar Valkas novadu, tad mūsu novada bērni, kuri mācās Valmieras skolās, nesāks pēkšņi mācīties  Valkā. Viņi aizies uz Valmieru tāpat kā līdz šim, Valkas novadam šī summa būs jāatmaksā citiem, kas vēl vairāk pasliktinās Valkas novada situāciju. Arī VARAM pārstāvji komisijas sēdē nevarēja paskaidrot, kā Strenču novada pievienošana uzlabos Valkas situāciju,” stāsta J. Pētersons.

Strenču novada mērs uzskata, ka jaunveidojamā Valkas novada finanšu situāciju uzlabot  varētu tikai speciāla valsts mērķdotācija. 
 
Reforma cilvēkos sēj aizvainojumu 

Tikmēr akcijas norise un plakāti ar saukļiem “Valkai nē” un citi, kuros apspēlēts Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa uzvārds, aizvainojuši daudzus valcēniešus un izraisījuši emociju vētru sociālajos tīklos. Lielu skatījumu Facebook ieguvusi valcēnieša Ilvara Ruļļa tiešraides uzruna, kurā viņš, cita starpā, arī aicina būt tolerantiem un, cīnoties par saviem novadiem, nenoniecināt citas apdzīvotās vietas un to iedzīvotājus.  Valkas novada mērs brīdinājuma akcijas dienā bija Briselē, kur tika spriests par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, un “Ziemeļlatvijai” teic, ka akcijas norisei Strenčos līdzi nesekoja, tāpat arī cenšas nesekot līdzi komentāriem par šo pasākumu.

Novadu reforma pašreizējā izpildījumā sanaido dažādu novadu iedzīvotājus, taču “Ziemeļlatvija” brīdinājuma akcijā Strenčos satika vairākus cilvēkus, kuri, pat nejautāti, uzsvēra, ka viņi protestē ne jau pret Valkas iedzīvotājiem, bet pret reformu šādā izpildījumā.
“Valka ir skaista pilsēta. Uz protestu ierados pavisam citu apsvērumu dēļ,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Trikātas pagasta zemnieks Ainārs Kaupe.  “Man kā zemniekam pašvaldībā tikai reizi gadā ir jānomaksā  nekustamā īpašuma nodokļi, un, skatoties no tāda viedokļa, tad  kaut vai pie Daugavpils pievieno, vienalga, kur. Īstenojot reformu, gan jau Trikātā uz vietas arī kaut kas  no pašvaldības pakalpojumiem paliks. Taču es neredzu loģiku šādam reformas piedāvājumam. Man ir pieci bērni, visi mācījušies vai mācās Valmierā, pulciņus apmeklē Valmierā. Mūsu novada pagasti jau ir sastrādājušies, izveidojuši kopīgus projektus, piemēram, nodibinājuši vides biedrību “Beverīnas ūdeņi”. Kā tad tagad Trikātu ņems nost? Un ko Valka piedāvās vietā?  Es saprotu arī Kraukli – cepuri nost, ka viņš dabūjis šito cauri, jo viņam vajag “dvēseles”, tos nodokļus. Bet mūsu ieguvumu es neredzu. Ko viņš mums piedāvās vietā?” taujā A. Kaupe. Viņaprāt, Valkai un citām Latvijas pierobežas teritorijām vajadzētu piešķirt īpašu statusu un noteikt nodokļu atvieglojumus, tad citi novadi varbūt paši rausies klāt pie Valkas. 

Valka turpinās uzņemto kursu

Tagad jaunveidojamā Valkas novada modelēšana un lēmuma pieņemšana ir Saeimas deputātu rokās. Ko par to saka Valkas novada domes priekšsēdētājs?

“Es varu gribēt un domāt ko vienu, bet lēmumu pieņem valdība un Saeima. Pirmais modelis (ar Rūjienas, Naukšēnu, Strenču novadiem – redakcijas piezīme) bija loģiskākais, bet politiskās vienošanās dēļ tagad tā vairs nav. Arī Valka, Ēvele, Trikāta, Gaujiena, Strenči mūsu redzējumā būtu bijis loģisks modelis. Ilgtermiņā noteikti ieguvēji būtu visi iedzīvotāji. Jā, pirmajā brīdī būtu bijušas emocijas, bet ilgtermiņā visiem būtu labāk. Esmu par to pārliecināts. Vissliktākais visā šajā stāstā ir tas, ka par argumentiem tiek izmantoti melīgi apgalvojumi, ka ir jāglābj Valka, ka Valkā ir slikti, ka Valkā nemāk saimniekot, ka tādēļ vajag lielāku novadu, kas absolūti neatbilst patiesībai. Mēs esam ļoti sekmīgi strādājoša pašvaldība. Mums attīstība  noris katru gadu arvien labāk. Mums ir skaidrs, kādā veidā šo teritoriju attīstīt, un to mēs darām. Vienkārši lielākā mērogā mēs varētu izdarīt vairāk. Ja nebūs šā lielākā mēroga, mēs tāpat attīstīsimies, bet šī attīstība būs lēnāka,” teic V. A. Krauklis.

Komentāri 1

kurkulis13

Ja jau Valstijs vajag glābt Valku, tad kam mums tāda dome vajadzīga? Lai Valsts ieliek savus pārstāvjus, kā Rīgas domē un miers mājā. Ir jāprot saimniekot, nevis gramstīties nez ar ko. Valkai ienākumi ir pietiekoši. Un neviens neaizliegs deklarēties Valgā vai Londonā. Lai Valka piedāvo to pat ko Valga, un visi deklarēsies šeit. Tas ir iedzīvotāju protests, gan pret Valkas domi, gan situāciju kopumā valstī. Ja Valkas vadība būtu domājusi par iedzīvotājiem vairāk, tad būtu daudz savādāk. Pašvaldības darbinieki arī neuzstātos apšaubāmā videouzrunā. Tagad kā saka bumerangs atgriežās atpakaļ pie saimnieka. Tad kad grāva Igaunijas ekonomiku ar alko, tad kurš bļāva visskaļaķ? Nedrīkst akcīzi pacelt, laižam mazāku akcīzi, jo savādak igauņi nenāks pie mums. Un rezultāts tagad ir kāds? Ja Valkā būtu cita vadība, tad nez vai iedzīvotāji muktu

pirms 5 mēnešiem, 2020.03.03 10:18

Novados