Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viedokļu vētru sociālajos tīklos saceļ Smiltenes pagastā novērotais - bēdīga izskata suns

Janvāra nogalē tīmekļa vietnē Irma Buldure bija ievietojusi bēdīga izskata slima suņa fotogrāfiju, norādot, ka uzgājusi dzīvnieku, pastaigājoties pa pašvaldības īpašumu (graustu) nomaļā vietā Smiltenes pagastā.

Šis ieraksts sacēla pamatīgu komentāru vētru un daudzu izpalīdzīgu cilvēku piedāvājumus sunim palīdzēt. Uz ierakstu atsaucās arī Smiltenes novada iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls, atzīstot, ka tas ir viņa suns. “Ziemeļlatvija” devās skaidrot lietas apstākļus.

Dzīvnieks jau ir eitanizēts

Vaicājām Andrim Paulam-Pāvulam: – Lasītāji ir satraukušies – pēc “Facebook” publicētā jūsu slimais sunītis ir redzēts nomaļā graustā.
Andris Pauls-Pāvuls: – Irmai ir taisnība. No viņas māsas viensētas puses tas ir nomaļš grausts, bet, redzat (rāda), tā ir ar manu viensētu funkcionāli saistīta kūts, kura pieder pašvaldībai. Kā redzat, šī vieta ir labi pārredzama no manas istabas logiem. Tādēļ slimo suni varēju labāk uzmanīt. Jau janvāra sākumā pamanīju nelielu bumbuli suņa pavēderē. Manu saimniecību apkalpojošais veterinārārsts diagnosticēja audzēju un jau tad suņa cienījamā vecuma un nedziedināmās kaites dēļ ieteica eitanāziju. Mana kļūda, ka nepaklausīju uzreiz, jo slimnieks vēl braši turējās un ēda. Konsultējos vēl ar citiem. Suns burtiski sabruka mēneša laikā un 31. janvārī veterinārārsts tam veica eitanāziju.

– Bet tomēr, vai slims suns bija jātur ārā?

– Jau daudzus gadus viensētu apsargāju ar tīršķirnes Vidusāzijas aitu suņiem, kuri paredzēti arī aitu ganāmpulku aizsardzībai no plēsējiem un viņi nav piemēroti turēšanai istabas apstākļos. Visiem suņiem ir siltinātas būdas ar priekštelpu un atstarojošu jumta segumu, lai vasarā nesakarstu. Tās novietotas tā, lai varētu pārredzēt plašu teritoriju. Esmu mēģinājis laist siltumā, bet tas vidusāziešiem rada diskomfortu – izkaras mēle, slienas tek līdz zemei un elso. Arī slimais suns labprātāk gulēja ārā, nevis būdā. Cilvēce mērķtiecīgi ir selekcionējusi dažādas suņu šķirnes, dažādiem lietderīgiem mērķiem un ir necilvēcīgi tās visas mūsdienās noreducēt līdz istabā turamiem mīļdzīvniekiem, cilvēka priekam,  kad suņi savas dabiskās vajadzības var nokārtot tikai tad, ja saimnieks izved viņus ārā no dzīvokļa un skatās virsū.

Pieņem grūtu lēmumu

To, ka Andra Paula-Pāvula suns bijis smagi slims, “Ziemeļlatvijai” apstiprina veterinārārste Biruta Birken­šteina, kura apskatīja dzīvnieku un vēlāk viņu arī eitanizēja.

“Andris jau iepriekš bija interesējies par suņa veselību, un jautāja, ko darīt tādā situācijā. Virspusēji apskatot, kas notiek, bez laboratoriskiem izmeklējumiem teicu, ka tā ir mastopātija un audzējs un ka to var operēt, taču, ņemot vērā, ka sunim ir 10 gadi, tad vajadzētu izrunāt ar ārstu – ķirurgu, kurš veic šo operāciju, cik  riskanti tas ir, vai arī, sliktākajā gadījumā, pieņemt lēmumu par eitanāziju, ja  dzīvnieks ļoti slikti jūtas. Andris pieņēma lēmumu par eitanāziju, un es slimo dzīvnieku eitanizēju. Iespējams, ažiotāža šo lietu paātrināja. Taču tas nav nekas nosodāms, ja saimnieks nesteidzas iemidzināt savu suni, kuram viņš ir pieķēries, jo tas ir grūts lēmums,” situāciju komentē B. Birkenšteina.

Novados