Vieglāk ir nerīkot, nekā izpildīt visas prasības

Valsts policija uzsākusi administratīvā pārkāpuma procesu  pret Valkas novada domi par valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu neievērošanu, rīkojot 18. jūnijā Valkas estrādē zaļumballi ar grupu “Zelta kniede”. Policija konstatēja, ka pasākumā pilnvērtīgi netika veikta apmeklētāju kontrole, kas organizatoriem jādara, šķirojot cilvēkus pret “Covid-19” vakcinētajos un nevakcinētajos.

Līdzīgus pārkāpumus nākamajā dienā, 19. jūnijā, Valsts policijas darbinieki konstatēja Vijciemā,  kur Depo pļavās, Vijas upes krastā, notika pikniks kopā ar mūziķiem no grupām “Rumbas kvartets” un “Jūrkant”.

Redzot, kas notiek, atceļ pasākumus

Tiek izvērtēti notikušā apstākļi, process turpinās, “Ziemeļlatviju” informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Vilnis Būce.

Redzot, ar kādām problēmām saskārušies kultūras pasākumu organizatori Valkā un Vijciemā, Kārķu  pagasta tautas nams atcēlis 23. jūnija vakarā estrādē plānoto pasākumu pie ugunskura kopā ar grupu “Zeļļi”. Savus plānotos pasākumus (mauriņa traktoru sacensības un Jāņu ielīgošanu) Blomes pagasta brīvdabas estrādē “Jeberleja” 22. jūnijā atcēlis arī Blomes kultūras nams un Blomes pagasta pārvalde Smiltenes novadā.

Tas varētu būt tikai sākums sarežģījumiem, ko šovasar izjutīs kultūras pasākumu organizatori Latvijā, būdami spiesti šķirot apmeklētājus pret “Covid-19”vakcinētajos un nevakcinētajos.

Atgādinām, ka no šā gada 15. jūnija valstī ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri reglamentē, ka pasākumu rīkotāji drīkst organizēt  tikai divu tipu kultūras norises. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs pasākuma organizators. Pirmais no tiem ir pasākums ar atvieglotiem drošības pasākumiem, kuru var apmeklēt tikai tās personas, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas “Covid-19”. Šiem cilvēkiem obligāti pie ieejas būs jāuzrāda derīgs “Covid-19” digitālais sertifikāts. Savukārt otra tipa kultūras norises ir ar drošības pasākumiem, kuros piedalīsies ne tikai vakcinētie un “Covid-19” pārslimojušie cilvēki, bet arī ar negatīvu “Covid-19” testu, uzrādot derīgu “Covid-19 sertifikātu” (tests jāveic pēdējo 48 stundu laikā, bet ātrais antigēna tests – pēdējo sešu stundu laikā). Šāda veida pasākumos gan apmeklētājiem, gan personālam obligāti jālieto mutes un deguna aizsegi, jāievēro divu metru distance un skatītājiem jāsēž personalizētās sēdvietās. Ārtelpās šādos pasākumos var pulcēties līdz 500 cilvēkiem.

Vilnis Būce uzsver, ka organizatoriem, rīkojot kultūras pasākumus, jau laikus afišā cilvēki jābrīdina par šiem noteikumiem un to, ka visi apmeklētāji pasākumā netiks ielaisti. “Es saprotu,  ka ierobežojumu dēļ ir pagājis gandrīz gads bez kultūras pasākumiem klātienē, bet “Covid-19” izplatība valstī nemazinās tik strauji, kā gribētos, Ja cilvēks vēlas apmeklēt kultūras pasākumu, tad viņam pašam ir jārīkojas, jāveic tests vai jāvakcinējas. Tas, ka valdība kaut ko mazina, nenozīmē, ka tiek atļauts pilnīgi viss. Ierobežojumi tiek mīkstināti, bet paliek. Policijai nav nekas pret kultūras pasākumu rīkošanu, taču mums ir uzdots kontrolēt noteikumu ievērošanu un rūpēties par cilvēku drošību,” uzsver Vilnis Būce.

Policists uzskata, ka tagad nav īstais brīdis rīkot zaļumballi, uz kuru var ierasties cilvēki no daudzām mājsaimniecībām un kur nevar ievērot divu metru distanci. Kultūras darbiniekiem ir iespējas improvizēt, kā piedāvāt kultūras pasākumus publikai, piemēram, rīkot muzikālas pastaigas vai tamlīdzīgi.

Kultūras darbinieki dzīvo bailēs

Tomēr valdības noteiktās prasības kultūras pasākumu rīkošanai ir viena lieta, bet to reālā izpilde, kas ir organizatoru ziņā, – cita lieta. Tā pēc 18. jūnija pasākuma (zaļumballes Valkas estrādē) secina  Valkas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis.

Lūk, viņa teiktais. “Es 18. jūnijā pulksten 9.15 zvanīju  uz Rīgu, uz Nacionālo veselības dienestu (NVD) un jautāju, kā mums rīkoties, jo mobilā lietotne “Covid19Verify” digitālo “Covid-19” sertifikātu pārbaudei jeb QR kodu skenēšanai no 15. jūnija ir pieejama tikai “Apple” viedierīcēm, bet nav pieejama “Android” viedierīcēm (tikmēr NVD aicina “Android” viedierīču lietotājus digitālo sertifikātu pārbaudei izmantot vietnes www.covid19sertifikats.lv funkcionalitāti “Verificēt sertifikātus”, bet ir cilvēki, kuri savus sertifikātus izprintē un nēsā līdzi izprintēto lapu, – redakcijas piezīme).  NVD man atbildēja: “Atvainojiet, mums šodien visa sistēma ir uzkārusies, skatieties,  kuriem ir šis sertifikāts, un pārējiem šoreiz noticiet.” Sazinājāmies pa tālruni vairākas reizes,  pēdējo reizi pēc pulksten 15, un visas šīs sarunas, tāpat kā citas, NVD ierakstīja. To, ko likums prasīja, mēs pasākumā izdarījām, – abās ieejas vietās bija pieejami dezinfekcijas līdzekļi, maskas, “Covid-19” testi, bet nevarējām pārbaudīt IT sistēmas,” uzsver Aivars Ikšelis.

Valkas kultūras nama direktors informē, ka zaļumballi Valkas estrādē apmeklēja 284 cilvēki, septiņi no viņiem nebija vakcinējušies pret “Covid-19”. Divi no šiem septiņiem veica testu, kas bija negatīvs, pieci atteicās, viņi saņēma sejas maskas.

“Vai tas ir valsts noziegums, ja šie cilvēki apmeklēja zaļumballi? Kultūras darbinieki šajā valstī ir  kļuvuši par  noziedzniekiem un dzīvo nepārtrauktās bailēs. Pēc 18. jūnija pasākuma saņēmu ap 40  tālruņa zvanu no kolēģiem visā Latvijā. Ir kolēģi, kuri jau ir sodīti. Kultūras darbinieki tiek dzīti izmisumā,” atzīst Aivars Ikšelis.  

Veids, kā piespiest vakcinēties

Tā ir cilvēku spiešana uz vakcinēšanos, – šādi pieminētos Ministru kabineta noteikumus vērtē Vijciema tautas nama vadītāja Vita Bērziņa. Plānojot 19. jūnijā Vijciemā pikniku kopā ar mūziķiem, uz kuru ieradās aptuveni 200 cilvēku, viņas mērķis bija darīt visu, lai pasargātu ļaudis no inficēšanās ar “Covid-19”, proti, lai apmeklētāju saskarsme būtu pēc iespējas mazāka, lai kopā  turētos viena mājsaimniecība, lai, apmeklējot tualetes, būtu maskas un dezinfekcijas līdzekļi.

“Zaļā pļavā inficēšanās risks nav iespējams, salīdzinot ar autobusu vai veikala apmeklējumu. Vilkt norobežojošas līnijas gar upes krastu ir bezjēdzīgi un līdzekļu šķērdēšana. Taču, valdībai izvirzot prasības kultūras pasākumu rīkošanai, galveno lomu spēlē citi noteikumi un tiek spiests uz principiem, lai tie cilvēki, kuri nav vakcinējušies pret “Covid-19”, vakcinētos. Esmu arī pret digitālo “Covid-19” sertifikātu skenēšanu, – mūsu pasākumā teju puse apmeklētāju bija seniori, kuriem tādas aplikācijas vai sertifikāta izdrukas sagādāšana rada grūtības. Esmu pret to, ka pie ieejas tiek šķiroti cilvēki,” savu viedokli pauž Vita Bērziņa.

Pēc tam, kad arī Vijciemā rīkotais pasākums nonāca Valsts policijas redzeslokā, Vita Bērziņa sazinājās ar kolēģiem Kārķu pagastā, mudinot viņus rūpīgi apdomāt, vai Kārķos rīkot Līgo vakarā  Jāņu uguns iedegšanu kopā ar grupu “Zeļļi”, jo ir jautājums, vai Valkas novada domē “kopā pavilksim tādus naudas sodus”.   

Kārķu pagasts vakar, 21. jūnijā, sociālajos tīklos izplatīja ziņu, ka ir atcelts 23. jūnija vakarā Kārķu estrādē plānotais Līgo pasākums kopā ar “Zeļļiem”, jo ir problēmas nodrošināt valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības, kaut arī piknikā bija plānotas vietas pa divām mājsaimniecībām.  

To “Ziemeļlatvijai” apstiprina Kārķu pagasta tautas nama vadītāja Dace Pieče.

“Ņemot vērā notikumus Valkā un Vijciemā, secinājām, ka mums nav iespējas apmeklētāju kontrolei, nav iespējams norobežot teritoriju visas nakts garumā saistībā ar to, ka pasākumu var apmeklēt tikai vakcinētie un testētie. Otrs jautājums, cik tad būtu apmeklētāju, jo pagastā pārsvarā ir vakcinējušies seniori, bet jaunieši, kas iet  uz ballītēm, vai  nu nav vakcinējušies, vai iesākuši  vakcinēties, bet vēl nav saņēmuši abas potes. Ko tad viņi un pārējie nevakcinētie lai dara? Viņi vairs nav cilvēki?” retoriski taujā Dace Pieče.

Valkas novadā, it īpaši Valkā, cilvēku neizpratni jaunā kārtība kultūras pasākumu rīkošanā un apmeklēšanā rada tāpēc, ka kaimiņos, Valgā un citur Igaunijā, tādu ierobežojumu nav, – tur cilvēki netiek šķiroti vakcinētajos un nevakcinētajos, kultūras pasākumus, kafejnīcas, izlaidumus un tamlīdzīgi drīkst apmeklēt visi, kuri vēlas.

“Tik skumji lasīt, ka viens pēc otra organizatori atceļ Līgo pasākumus, pat tik nekaitīgus kā organizētas pastaigas, sadziedāšanos, jo baidās no soda, jo nesaprot, ko īsti drīkst, ko ne, kā uz to paskatīsies kontrolētāji, kas ar lielu centību pilda viņiem uzlikto pienākumu – nodrošināt valdības nolemto. Uzsāktie administratīvie protokoli Valkas novadā ir nepārprotams signāls – ja nevari nodrošināt, ka pasākumu vietā pat pele neiespruks, kur nu vēl nevakcinēts, netestēts līgot gribētājs, tad vieglāk ir atcelt. Nu jā, Igaunijā viss kā uz citas planētas. Igaunija iet citu ceļu,” pārdomās dalās laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Novados