Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Žanna – stipra personība ar trauslu dvēseli

Atrast īstos vārdus, lai atklātu valcēnietes Žannas Dudzinskas būtību, man diez vai izdosies, drīzāk vien sniegt nelielu priekšstatu par šo spilgto personību. Ne tāpēc, ka viņa slēptos aiz maskas vai būtu noslēgts cilvēks, bet drīzāk tāpēc, ka viņā ir kas tāds, kas jūtams aiz redzamā un ikdienišķā, bet grūti izsakāms vārdos. Žanna ir dziļš cilvēks, tā par viņu teic viņas mākslas skolotāja un autoritāte Maruta Stabulniece. To  sarunā sajutu arī es, taču, lai šo dziļumu spētu atklāt, attēlot un vārdos izteikt, iespējams nepietiktu pat ar mēnesi ilgām sarunām, kur nu vēl ar vienu interviju. 

Ideja aicināt Žannu Dudzinsku uz interviju radās žurnālistiem pavisam ikdienišķi, proti, valcēniete zemledus makšķerēšanas sacensībās izvilka prāvu lomu. Žannu esam ievērojuši arī kā vietējo mākslinieci, kuras darbi apskatāmi Valkas muzeja un  mākslas skolas izstādēs.

Patīk būt dabā
Žanna stāsta, ka ir no Latgales. „Nē, nē, esmu valcēniete, Latgalē  esmu dzimusi, bet Valkā dzīvoju jau no bērnības. Vispirms te pārcēlās mamma, tad atveda arī mani. Mācījos Valkas 2. vidusskolā, kas bija krievu skola,” skaidrību ievieš Žanna. 

Valka viņai ļoti patīkot. Nekad nav bijusi doma kaut kur braukt prom uz Rīgu vai kādu citu lielo pilsētu. „Drīzāk sevi varu iedomāties mājiņā kaut kur meža vidū, pie ezera vai upes nekā lielpilsētā. Man ļoti patīk būt dabā. Jā, esmu dabas cilvēks,” nosaka Žanna.
Klausoties Žannas stāstītajā, tiešām jābrīnās, kā viņa to visu apvieno – ikdienas pienākumus darbā un mājās, gleznošanu, makšķerēšanu un dzejošanu. Jā, Žanna raksta arī dzeju. Tā pie viņas atnāk neprognozējami. Reizēm domas ienāk galvā un tās izdodas pierakstīt, bet reizēm, ja pie rokas nav papīra, vārdi izplēn un pēc kāda laika tos vairs nevar noķert.

„Jo vecāka kļūstu, jo vairāk gribas izdarīt, paspēt, bet laika visam nepietiek. Ja es laimētu miljonu, tad noteikti nodotos ceļošanai, gleznošanai un makšķerēšanai, jo tie visi ir dārgi vaļasprieki. Man tik daudz ko gribas iemācīties, uzzināt, izdarīt, ka baidos – laika pietrūks,” atzīst Žanna. 

Jāteic, ka, klausoties rosīgajā sievietē, man šķiet, ka arī bez miljona kabatā viņa dara, māk un spēj ļoti daudz un vairāk nekā citi. Žanna vakarus un savu brīvo laiku nepavada, dīki skatoties televizoru vai pie datora. Šāds dzīvesveids vai laika pavadīšana nav priekš viņas.

Pilno intervijas versiju ar Žannu Dudzinsku un ko par viņu saka Maruta Stabulniece lasiet laikraksta “Ziemeļlatvija” piektdienas, 22.februāra, numurā vai šeit, iegādājoties rakstu pilnā apjomā.

Novados