Autoostu efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu atliek vēl uz vienu gadu 5

Valdība nolēma vēl uz vienu gadu - līdz 2016.gada 30.jūnijam - atlikt autoostu darbības efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu.

Iepriekš Satiksmes ministrijai bija uzdots sagatavot un satiksmes ministram līdz 2012.gada 15.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem uzlabotu autoostu sistēmas darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Pēdējo gadu laikā Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA "Autotransporta direkcija" ir mēģinājušas ar nozares pārstāvjiem risināt jautājumu par autoostu noteikto cenu pamatojumu, iespējām tās samazināt un padarīt efektīvāku sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksas, kā arī vērtējusi citu valsts praksi minētā jautājuma uzlabošanai. Būtiski uzlabojumi joprojām nav panākti, jo nozares pārstāvji nav ieinteresēti samazināt sniegto pakalpojumu izmaksas.

Iepriekš Satiksmes ministrija 2014.gada 7.augustā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludinājusi likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Likumprojekts netika saskaņots ar Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociāciju. Iebildumi galvenokārt bija saistīti ar priekšlikumiem par pašvaldību iesaisti autoostu finansēšanā un VSIA "Autotransporta direkcija" iesaisti autoostu pārraudzībā.

Lai izvērtētu autoostu noteikto maksu par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājam un risinātu citus ar autoostu darbību saistītus jautājumus, Satiksmes ministrija ir izveidojusi starpinstitūciju darba grupu un pieprasījusi informāciju no autoostu valdītājiem par autoostu darbību, kā arī starp autoostām un pārvadātājiem noslēgtajiem sadarbības līgumiem.

Darba grupai ir dots uzdevums līdz 2015.gada 1.septembrim apkopot un iesniegt Satiksmes ministrijā autoostu noteikto maksu par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājam izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus autoostās sniegto pakalpojumu izmaksu samazināšanai.

Jau ziņots, ka 2012.gadā valdība uzdeva Satiksmes ministrijai (SM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu autoostu sistēmas darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Šādu lēmumu valdība pieņēma pēc SM sagatavotā informatīvā ziņojuma par autoostu darbības pilnveidošanu, lai veicinātu sistēmas efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu.

Ziņojumā konstatēts, ka ir autoostas, kuras pilda nozīmīgu sabiedriskā transporta infrastruktūras mezgla funkciju sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, turpretim ir arī tādas, kuru sniegtie pakalpojumi ir minimāli un to darbība nav efektīva, kuru vietā kā alternatīva varētu funkcionēt pašvaldības noteikta pieturvieta reisu sākšanai un pasažieru apmaiņai.

SM ziņojumā ir konstatētas ievērojami augstās autobusu iebraukšanas maksas autoostu teritorijās. Tās patlaban tiek aprēķinātas, ņemot vērā personāla un sociālās izmaksas, īpašuma uzturēšanas, ekspluatācijas un remonta izmaksas un pārējās izmaksas, kas saistītas ar autoostas saimniecisko darbību.

Kaut arī autoostas pakalpojumu maksas aprēķināšanai tiek piemērota normatīvajos aktos reglamentēta kārtība, valsts un tās institūcijas šobrīd neveic minētās maksas noteikšanas kārtības ievērošanas uzraudzību, kā arī šīs maksas regulējošus pasākumus.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izdevumi par autoostu pakalpojumu izmantošanu tiek iekļauti izmaksās, un pārvadātājiem radušies zaudējumi attiecīgi tiek kompensēti no valsts budžeta dotācijas. Tādējādi faktiski visas valstī pastāvošās autoostas netieši tiek subsidētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat ziņojumā ir secināts, ka daļā autoostu pārdoto biļešu apjoms, salīdzinot ar autobusā pārdoto biļešu apjomu, ir ļoti neliels, piemēram, Viļakas, Ludzas, Limbažu, Dobeles un Madonas autoostās diennaktī vidēji tiek pārdotas aptuveni četras līdz piecas biļetes uz vienu reisu. Viļānu, Rūjienas, Alūksnes, Balvu, Preiļu un Smiltenes autoostās - viena līdz divas biļetes uz reisu, bet Gulbenes autoostā vidēji diennaktī tiek pārdota mazāk kā viena biļete uz reisu.

Līdz ar to autoostu pakalpojumu izmantošana vairums gadījumos ir neefektīva, papildus zaudējumus nesoša, un tā nav attaisnojama arī no sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanas viedokļa, jo pasažieru apmaiņu šādās vietās būtu iespējams veikt labiekārtotās pieturvietās, norāda ziņojuma autori.

Šādas nelietderīgas valsts budžeta līdzekļu izlietošanas rezultātā un finanšu līdzekļu ekonomijas nolūkā tiek samazināts iedzīvotājiem pieejamais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms - slēgti reisi, saīsināti vai pat likvidēti maršruti.

Ziņojumā norādīts, ka atsevišķos gadījumos dažās apdzīvotās vietās pašvaldības ir spējušas veiksmīgi organizēt sabiedriskā transporta pasažieru apmaiņas vietas ārpus autoostām, piemēram, Varakļānos, Pļaviņās, Lubānā. Šāda prakse ir attaisnojusies un tā nepasliktina sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un šo pakalpojumu izmantošanas iespējas.

SM uzskata, ka būtībā jāmaina pašreizējā autoostu izmaksu segšanas kārtība, kad praktiski dotāciju veidā no valsts budžeta tiek segti visi autoostu izdevumi, kas savukārt neveicina pozitīvas izmaiņas autoostu darbībās. Uzņēmējdarbības organizēšana ir atkarīga no pašām autoostām, tā ir pašu autoostu interese un atbildība.

Autoostām jābūt vairāk ieinteresētām sniegto pakalpojumu, kas reizēm aprobežojās tikai ar biļešu tirdzniecību un naudas iekasēšanu par autobusu iebraukšanu autoostās, daudzveidības organizēšanā saviem potenciālajiem klientiem - pasažieriem, tām jākļūst par patstāvīgi domājošām komercstruktūrām. Valstij turpmāk jāuzņemas minimālo pakalpojumu finansēšana un neatkarīgi no autoostas lieluma jāsedz tikai tās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar perona izmantošanu pasažieru iekāpšanai autobusā vai izkāpšanai no tā un pasažieriem nepieciešamās informācijas par autobusu pienākšanas-atiešanas laikiem izvietošanu, kā arī, iespējams, daļu platības no uzgaidāmās telpas.

Pašreiz reālā situācija liecina, ka autoostas katrā vietā ir monopolstāvoklī, kad par saviem pakalpojumiem tiek noteiktas nesamērojami augstas cenas pārvadātājiem, kas ir spiesti samierināties ar autoostu izvirzītajiem nosacījumiem, konstatēts ziņojumā.

Komentāri 5

Teodors

Sanāk braukāt ar autobusiem un zinu, ka autoostās nevar nopirkt bagāžas biļeti, tāpēc retu reizi labāk visu pērku autobusā un autoostas pakalpojumus neizmantoju.

pirms 6 gadiem, 2015.07.01 13:43

Tā gan

Nevajag nojaukt labi funkcionējošas lietas! Vai tad nepietiek ar bērnudārzu un skolu iznīcināšanu, un tagad, kad bērni atkal parādās, viss jāceļ no jauna, jo veco nojaukt ir viegli, tikai vietā neko neradām jau 25 gadus!! Kur paliks tur strādājošie, atkal bezdarbniekos?!!

pirms 6 gadiem, 2015.07.01 15:59

nazis

Smiltenes autoostā biļetes var nopirkt tikai uz vietējiem reisiem, kur vietas tā pat ir garantētas, un pasažieri ierodas īsi pirms autobusa atiešanas, kad kasē biļetes vairs nepārdod. Uz caurbraucošajiem autobusiem biļetes nopirkt nevar, jo neviens nezina, cik brīvu vietu būs. Kamēr nebūs sistēmas, kas to visu apzinās un regulēs, tikmēr pārdoto biļešu skaits nemainīsies, un tā nav autoostas problēma. Bez tam autoosta nav tikai biļešu tirdzniecības vieta, tai ir arī citi pakalpojumi, kurus neviens nevērtē un neuzskaita, bet ir ļoti vajadzīgi pasažieriem.

pirms 6 gadiem, 2015.07.03 09:34

$

Runa ir par autoostu likvidēšanu, jo kaut kur atkal pietrūkst naudas.

pirms 6 gadiem, 2015.07.04 09:26

Pasažieris

Autoostas drīzāk sagaidīs savu slēgšanu, nekā kaut ko mainīs, lai attaisnotu savu pastāvēšanu. Piemēram no Smiltenes AO uz Balviem kursē četri autobusi dienā, taču sarakstā tikai viens - tas, kuram Balvi galapunkts. Ja jau informācija tiek slēpta, tad kur var rasties pasažieri, kuriem tirgot biļetes. Līdzīgi jau arī citās autoostās.

pirms 6 gadiem, 2015.07.05 23:02

Novados