Bilskā atklāj izstādi ievērojamiem novadniekiem

Šomēnes mūsu novadniekam dzejniekam Jānim Ziemeļniekam aprit 110. dzimšanas dienas gads, bet otram ievērojamam novadniekam - rakstniekam Zeiboltu Jēkabam - 140. jubileja.Šodien par godu šim notikumam Bilskas pagasta bibliotēkā atklāta izstāde abu vārda mākslinieku piemiņai.

Bibliotēkas vadītāja Alda Liuke stāsta, ka minēto novadnieku atcerei pasākumi tiek rīkoti katru gadu. Šogad dzejnieka un rakstnieka apaļajās jubilejās izstādē būšot izlikti visi iepriekšējos gados savāktie materiāli. "Ekspozīcijā būs informācija par abu autoru dzīvi un daiļradi, fotomateriāli un viņu laikabiedru atmiņas. To vidū atradīsies arī mūsu pagasta cilvēku atmiņas, ko esmu savākusi iepriekšējos gados. Par Zeiboltu Jēkabu atmiņas ir uzrakstījis Arvīds Dundurs un Reinholds Puriņš. Tajās viņi ierakstījuši to, ko dzirdējuši no saviem vecākiem un radiniekiem," stāsta A. Liuke.Rakstnieks Zeiboltu Jēkabs dzimis 1867. gadā Bilskas pagasta "Iekaros". Mācījies pagastskolā Bāčos, pēc tam Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolās, bet pēc tam - Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Semināru nākamais rakstnieks nebeidza, tomēr ieguva skolotāja un mājskolotāja tiesības. Gadsimtu mijā viņš sāka strādāt par mājskolotāju Vaidavā. Šis laiks viņa literārajā daiļradē ir visražīgākais. Pēc 1905. gada revolūcijas, sākoties soda ekspedīciju darbībai, Zeiboltu Jēkabs aizbrauc uz Pēterburgu, bet pēc tam uz Lietuvu. 1908. gadā viņš atgriežas tēva mājās "Iekaros".Zeiboltu Jēkabs ir sarakstījis trīs romānus ("Liktenis", "Rīta salna" un "Ūdens burbuļi"), vairākus stāstus un lugas. Kaut nosacīti, pie viņa romāniem var pieskaitīt arī darbus "Caurie ziedi" un "Barons Bunduls". Savā dramaturģijā rakstnieks atklāj, kā cilvēks degradējas, pakļaujoties mantas varai.Bilskas pagastā 1897. gadā ir dzimis arī J. Ziemeļnieks, bet turpmākā viņa dzīve ir saistīta ar Strenčiem, kur viņš strādāja par fotogrāfu. J. Ziemeļnieks ir sarakstījis četrus dzejoļu krājumus: "Aizejošais", "Nezināmai", "Skūpsts" un "Naktis". Pēdējais viņa krājums 1929. gadā izpelnījās Kultūras fonda balvu.

Novados