Brantu pašvaldība nespēj izpildīt pensionāres visas vēlmes 7

Pirms neilga laika "Ziemeļlatvijai" piezvanīja pensionāre Ilga Bušmane no Brantu pagasta. Viņa stāstīja par savām problēmām un lūdza, lai aizbraucam apskatīties, kādos apstākļos viņai jādzīvo.

"Lūdzu palīdziet, esmu politiski represētā pensionāre un otrās grupas invalīde. Nezinu vairs kur vērsties, jo situācija pagastā ir pasliktinājusies kopš pašvaldību vēlēšanām," telefonsarunā stāsta Brantu pagasta iedzīvotāja.Pie pensionāres ieradāmies kopā ar pagasta sociālo darbinieci, kā arī ar I. Bušmanes brāļasievu, kura viņai palīdz ikdienas darbos."Šajā mājā dzīvoju kopš 1959. gada, un tā ir manas ģimenes māja. Viss šeit ir novecojis, skurstenis saplaisājis un lietus laikā ūdens tek iekšā. Drīz jumts sagāzīsies, ko tad es darīšu? Augšā virs šībera vienmēr apmūrē un vēlos, lai tagad arī to izdara," saka I. Bušmane.Savukārt pagasta sociālā darbiniece paskaidroja, ka jau septembrī meistari bija atbraukuši un novērtējuši situāciju, bet nekādas plaisas skurstenim nav konstatējuši. Tomēr mājas iedzīvotāja ir pārliecināta par savu taisnību.Šīs nav vienīgās Ilgas kundzes raizes, jo, kopš brīža, kad 2006. gadā mājās ielauzās zagļi, viņa dzīvo bailēs. "Kāda tad man var būt ikdiena? Pirms pāris gadiem vēl bija normāli, jo mājas durvis dienas laikā ciet nebija jāslēdz. Tagad jādzīvo nedrošībā un bailēs, durvis vienmēr ir aizslēgtas," saka 83 gadus vecā pensionāre.I. Bušmani neapmierina Brantu pagasta pašvaldības darbinieku rīcība, jo viņai nespēj sniegt pienācīgu palīdzību."Kur tad ir tā palīdzība, ja man atsūta aprūpētājus huligānus, zagļus. Tas viss sākās, kad darbu uzsāka jaunā pagasta priekšsēdētāja," uzskata pensionāre.Pagasta padomes darbinieki pēc pensionāres lūguma viņai nodrošina palīgus mājas darbos, jo veselības problēmu dēļ I. Bušmane nav spējīga visu izdarīt saviem spēkiem. Pagasta pašvaldība laikrakstam "Ziemeļlatvija" pastāstīja, ka neviens no visiem palīgiem nav sūtīts bez pensionāres piekrišanas.Pagājušajā gadā aprūpēt I. Bušmani nāca viena sieviete, kura līdzi ņēmusi savus bērnus. "Tad arī mani aplaupīja, zēni nozaga iekrāto pensiju. Tas ir ārprāts, jo es pat neiedomājos, ka tādi var būt skolēni. Pagasts pie tā ir vainīgs, jo atsūta tādus aprūpētājus. Atnāk sieviete ar saviem bērniem un stāsta, ka bērniņi gribot strādāt. Tik iepriekš nepateica, ka strādāšana viņu izpratnē ir zagšana," nelāgo notikumu atceras I. Bušmane."Šis gadījums, protams, tika atrisināts tiesas ceļā un vainīgie saņēma sodu," stāsta sociālā darbiniece.Brantu pagasta padomes priekšsēdētāja Mārīte Treijere stāsta, ka visas pensionāres vēlmes nevar izpildīt. "Pensionārei esam palīdzējuši ļoti daudz. Reizēm mēs pat izdarām tādas lietas viņas labā, kas neietilpst mūsu pienākumos. Tomēr mēs nevaram remontēt privātmāju. Vairs nav spēka ar viņu cīnīties, jo tagad tas jau robežojas ar bezkaunību. I. Bušmane arvien biežāk zvana uz pagasta padomi un saka, lai skurstenis būtu saremontēts. Vai tas ir normāli?" jautā M. Treijere.Pagasta padomes priekšsēdētāja apgalvo, I. Bušmanei izpalīdzēts visdažādākajos darbos. "Privātmājā nomainīta durvju slēdzene, iestikloti logi, labots jumts. Sarunāts pat cilvēks, kas nopļauj pagalmā zāli. Pensionāre vairākkārt vesta uz tiesu, no slimnīcas mājās, arī vienu reizi gadā malka tiek piegādāta. Mēs, pagasts, esam darījuši visu iespējamo. Domāju, ka nākotnē viņai problēmas ir jārisina ar saviem radiniekiem. Nav iespējams izdarīt visu, ko pensionāre prasa. Viņai ir brāļasieva, kas dzīvo tepat netālu. Tās māsa un vēl divi brālēni, kuriem prasīt palīdzību," uzskata M. Treijere.Priekšsēdētāja piebilst, ka pagastā vēl ir arī citi pensionāri, kuriem nepieciešama palīdzība, bet neviens nav pieprasījis tik daudz un arī pret mums nav vērsis sūdzības.I. Bušmanei pagasta padomes darbinieki ir piedāvājuši izmantot pansionāta iespējas, bet viņa kategoriski no tā atteikusies. " Kāpēc man tur jāiet, ir jau zināms, kādi dzīves apstākļi tajos pansionātos. Varu iztikt ar savu pensiju, ja tikai to nenozog," saka pensionāre."Cik man zināms, tādas prasības kā šajā gadījumā Brantu pagastā nevienā citā līdz šim nav bijušas. Pagasta pašvaldībai ir jāizvērtē, cik konkrētā persona ir maksātspējīga," stāsta Valkas rajona padomes galvenā speciāliste sociālās aprūpes jautājumos Mārīte Magone.Viņa piebilst, ka I. Bušmane ir bijusi viena no pirmajām, kas iestājusies rindā uz pansionātu.

Komentāri 7

Kolēģe

Var jau būt, ka žurnālistam jāraksta viss, kas nāk priekšā, neizvērtējot, cik likumīgas ir katras personas vēlmes, tomēr pareizāk būtu, ja rakstam sekotu izskaidrojums, ko tieši iespējams gaidīt no pašvaldības likumdošanas ietvaros. Pašvaldības nav domātas, lai labotu privātmājām jumtus un skursteņus, liktu jaunus logus un pasargātu no zagļiem. Mana darba pieredze liecina, ka personas, kuras lielā vecumā ir vienas, bez ģimenes un draugiem, pašas ar savu rīcību to ir panākušas. Var būt visādi iemesli, kāpēc nav savas ģimenes vai kāpēc tās vairs nav, bet tādā gadījumā būtu jābūt kaut vienam draugam vai labam paziņam. Ja personai nav nekā, viņai ir tādas rakstura īpašības, kas to provocējušas. Visbiežāk vientuļās personas vecumdienās ir īpaši kaprīzas, kāds vienmēr vainojams to nelaimēs. Patiesībā tās tik slimas ir tāpēc, ka visu laiku dusmojas un gānās.
Mūsdienās sociālais darbinieks nav domāts, lai rādītu laipnu vaigu un izdabātu kaprīzai personai. Darbiniekam ir jāprot palīdzēt personai apzināt savas potences, lai persona uzlabotu savas dzīves kvalitāti, vai, ja persona jau ir cienījamā vecumā, palīdzētu apzināties savu stāvokli un izvērtēt, vai persona spēj dzīvot savā nolaistajā mājā viena tādā vecumā. Pašvaldībai ir jānodrošina personai aprūpētājs, ja persona to lūdz,iepriekš izvērtējot, vai personai pašai par to nav jāmaksā. Ja personai pieder īpašums, tad, visticamāk, pašai arī būs jāmaksā. Nevar dzīvot viena veselā mājā un gaidīt, ka kāds par visu gādās. Ja nevar citādi, lai lielāko mājas daļu izīrē un īrnieki varbūt palīdzēs. Vēl iespējams noslēgt Uzturlīgumu. Ja māja ir bēdīgā stāvoklī, pati īpašniece vien ir vainīga. Ja persona ir tā nodzīvojusies, ka ne ar vienu nesatiek un māja gāžas virsū, atliek pansionāts. Sociālajam darbiniekam jāpaņem paraksts no personas, ka atsakās no pansionāta, un tālākais ir pašas personas izvēle.
Tiklīdz pašvaldība salabos skursteni vienai privātmājai, to var pieprasīt katras pagastā esošās mājas īpašnieki. Labi vismaz, ka pagasta priekšniece ir spējīga pateikt presei kādu vārdu, nevis ļaujas aprakties.Pagasts jau tā darījis par daudz, īsti nesaprotot, ka šādai tantei nekad nebūs labi. NEDER MŪSDIENĀS SOCIĀLIE DARBINIEKI, KURI IR LAIPNI, IZDABĀ VISU VĒLMĒM, BĀŽAS VIRSŪ AR PABALSTIEM UN PAŠI SADEG. Zagļus lai tvarsta policija, skursteņus remontē mājas īpašnieki. Ja to nespēj,lai māju pārdod un pārvācas uz lētāku mitekli.

pirms 13 gadiem, 2007.12.07 11:36

lasītāja

Vispār jau lasot šo rakstu neprasījās, lai kāds kaut ko paskaidrotu. Jebkurš reāli domājošs cilvēks tāpat saprata, ka, pensionārei sen jau bija laiks pārvākties uz sociālo māju. Kaut vai tāpēc, lai beigtu terorizēt vietējo pašvaldību. Jāsaka tik, lai Dievs dod pie tāda vecuma pašiem daudz maz saglabāt veselo saprātu.

pirms 13 gadiem, 2007.12.11 06:58

lia

ļoti labs komentārs , es to atbalstu par 100 procentiem. cik ilgi var gaidīt tikai no citiem, ja jau savā māja dzīvo no 1959. gada, ko tad darīja visu šo laiku, ja māja brūk kopā? Vai tiešām mums pārējiem ir jārūpējas par sevi, saviem bērniem un vēl visiem, kas tikai gānās, pirms 20-30 gadiem tantukam gan vēl nebija 83 gadi. tāda sajūta, ka kādreiz bija kolhozs, kas visu izdarīja , tagad visu vajadzētu darīt pašvaldībai. Nu muļķības, turieties pretī. Es tikai atbalstu pašvaldību!!!

pirms 13 gadiem, 2007.12.11 13:09

lasitajs

Ir arii cilveecini kas uz vecumu paliek stulbi, bet sis laikam ir ipašs gadijums. Manu maaju Es remonteju pats, un neprasu pasvaldibas pabalstus. Ir arii taisniba teicienaa"Ja nevari pacelt tad nau ko mocities". Bet te jau tas pats vecuma stulbums. Nekadu vairs palidzibu no pasvaldibas/

pirms 13 gadiem, 2007.12.11 13:46

puk

vienīgais kas man ienāk prātā un ko gribu vēl komentāriem piebilst:
1.kaart - Pagasts ir viņu jau "izlaidis"

2.kaart laukos cilveeki viens otru zin, Rīgā viņa būtu viena kā pirksts un tur arii neņemtos kaprīzēt TIK daudz!

pirms 13 gadiem, 2007.12.11 16:00

Novados