Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gaujā pie Strenčiem ceļinieki likvidē pamatīgus koku stumbru sanesumus 1

Šodien Strenčos pie tilta pār Gauju rūc motorzāģis. No tilta līdz upei ir nolaista speciāla platforma. Tajā sakāpušie Smiltenes ceļu rajona Valkas iecirkņa strādnieki atbrīvo būves balstus no pamatīgiem koku stumbru sanesumiem, lai pasargātu tos no bojājumiem.

 

"Koki sakrituši upē krustām šķērsām, kā žogs. Jāšķetina vaļā," skaidro strādnieks Oskars Tēraudkalns. Lai to izdarītu, viņš iesēdās trosēs nostiprinātā sēdeklītī.

 

Platformā sakāpušie kolēģi nolaida O. Tēraudkalnu līdz ūdens līmenim, kur strādnieks ar motorzāģi zāģēja baļķus gabalos un pludināja lejup pa straumi. Šo grūto un bīstamo darbu ceļinieki veic uz maiņām.

 

 

Sanesuma likvidēšanai uzņēmuma "Latvijas Autoceļu uzturētājs" Smiltenes ceļu rajons īrē speciālu tehniku no Jēkabpils uzņēmuma "Viadukts", ar ko ikdienā strādā tiltu būvētāji.

 

Smiltenes ceļu rajona Valkas iecirkņa vadītāja Mudīte Grase vakar prognozēja, ka tad, ja ar vienu dienu sanesuma likvidācijai nepietiks, darbus varbūt nāksies turpināt šodien. Autovadītājiem tas nozīmē ceļu satiksmes ierobežojumu, jo šauro tiltu aizņem smagā tehnika.

 

"Vieglās automašīnas palaižam garāk biežāk, taču autovadītājiem jārēķinās, ka pārbraukšana pār tiltu tiks nodrošināta ik pēc divarpus stundām," informē M. Grase. Lai neaizkavētu pasažieru autobusus, ceļinieki darbu pielāgo to reisu grafikam.

 

Garāmbraucēji piespiedu apstāšanos izmanto, lai ar interesi skatītos, kā ceļinieki likvidē baļķu sastrēgumus. "Te šitādi darbi nav redzēti," saka gados jauns trikātietis Andrejs Skintejs. Viņš spriež, ka koku stumbrus upe plūdu laikā atnesusi no tuvējās Vācu salas. Ja Gaujā ir zems ūdens līmenis, tad pavasarī visi koki tur aizķeroties.

 

"Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka šajās Lieldienās Strenčus piemeklēja tik lieli plūdi, kādus vietējie iedzīvotāji neatceras vismaz pēdējos 15 gadus. Ar ūdeņiem pārbagātā Gauja appludinājusi krastus un ar koku stumbriem aizsprostojusi ūdens caurteci caur tilta balstu ailēm.

 

"Tik daudz sanestu koku te neesmu redzējis," atzīst Juris Jansons, akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" Valkas nodaļas vadītājs. Vakar viņš ieradās Strenčos, lai apskatītos, kā tiek likvidēts sanesums. Tilta un autoceļa Smiltene - Strenči uzturētāja ir a/s "Latvijas valsts ceļi".

 

Gaujas straumes atpludinātie koki, sakrājoties pie balstiem, rada papildu slodzi 1909. gadā uzceltā tilta konstrukcijām. "Labi, ka Strenču tiltam ir tik masīvi balsti. Mazāk izturīgi balsti pie tāda spiediena varētu sabrukt," pieļauj J. Jansons.

 

No mazākiem sanesumiem ceļinieki atbrīvo Strenču tiltu gandrīz katrā pavasarī. "Darbs ir nepatīkams. Te katru gadu vajadzēja plostniekus palīgā, lai arī viņi pastrādā," rosina O. Tēraudkalns.

 

Strenči Latvijā ir pazīstami arī kā Gaujas plostnieku galvaspilsēta. Katru pavasari vietējie iedzīvotāji sien plostus un dodas ekspedīcijā.

 

"Tas gan nav mūsu pienākums, taču, ja mūs aicinātu palīgā, neatteiktu," saka viens no ilggadējiem Strenču plostniekiem Romāns Polītis. "Pagājušajā gadā jau skatījāmies, kādā veidā upi pie tilta varētu atbrīvot no sanesumiem. Nākamajā dienā to arī būtu izdarījuši, bet atbrauca ceļinieki."

 

R. Polītis gan uzsver, ka tāds arods ka plostnieki mūsdienās vairs nepastāv. Strenču vīriem tas ir vaļasprieks. Ikdienā viņi katrs strādā citā darbā un sapulcējas tikai reizi gadā plostu ekspedīcijā Gaujas Plostnieku svētkos.

 

Tos Strenčos svinēs arī šopavasar. Plostu ekspedīciju pilsētā sagaidīs 16. maijā. Plostu pie Spicu tilta sāks siet 13. maijā.

Komentāri 1

bebrs

tagad viss jau kārtībā un satiksme pār tiltu ir kā parasti?

pirms 11 gadiem, 2009.04.18 10:30

Novados