Gaujas plostnieka amats ir visas Latvijas vērtība

Ceturtdien netālu no Spicu tilta uz Valkas - Smiltenes ceļa Gaujas plosts sāka savu ceļu, un pirmo reizi neviens nezināja, kāds tas būs, jo šogad plostnieki nav izbraukuši pa upi kā citugad. Gauja mutuļo diezgan augstiem ūdeņiem, arī laika prognozes solīja draudīgus mākoņus un lietu, bet plostnieki ir optimisma pilni - Gauja plūst un plūdīs, tātad arī šopavasar plostam būs savs plosta ceļš.

"Kāds būs laiks, tāda arī - plostošana. Nemaz nezinām, cik kopš pagājušā gadā upē sakrituši koki, tāpēc brauciens būs ar gana daudz nezināmā, tātad - interesants un piedzīvojumiem bagāts," pieļauj plostnieks ar 14 gadu pieredzi Jānis Graumanis. Vīrs novērojis, ka pašreiz Gaujā ūdens līmenis atkla ir pacēlies, bet vienu brīdi bijis nokrities.

Uz plosta nevar čīkstētTrešdien jau kopš agra rīta plostnieki līdzīgi kā darbīgas skudras, liekot baļķi pie baļķa, sēja autentisku plostu. Šogad plānotas desmit plenes. Kopā ar vīriem, kuriem deniņos jau redzama sarma, azartiski un ar interesi darbojās arī jauni puiši.

 

Tas pierāda, ka Gaujas plostnieku amata knifus mantos arī jaunā paaudze un šī tradīcija dzīvos vēl ilgi. Arī J. Graumanis atzīst, ka tas ir visforšākais, ka arī jaunie arvien vairāk ieinteresējušies par šo lietu, nevis tikai sēž pie datoriem.

"Lai gan plostnieka amats mūsdienās vairs nav vajadzīgs praktsiku apsvērumu dēļ, tomēr tā ir Strenču un visas Latvijas vērtība," atgādina pieredzes bagātais plostnieks.

Arī šogad plosta siešanā piedalījās plostnieks - muzikants Edgars Konušs, uz plosta saukts par Konču. Viņam plostošana nav nekāda izklaide, bet arī atbildīgs darbs, jo viņam jāgādā par skanīgām dziesmām. Trešdien viņš uz sava neiztrūkstošā akordeona spēlēja meldiņu Polijas atbraukušiem viesiem."Ja jau tu tai plostnieku barā esi ticis iekšā, tad vairs nevar čīkstēt un svilpot par kaut kādu negribēšanu un nevarēšanu," piekodina J. Graumanis.

Jācīnās līdz galam Jau kopš 7. klases plostu sien tagadējais Vidzemes Augstskolas students Armands Vanags. Puisis atzīst, ka tā ir sava veida gribasspēka audzināšana, jo ne jau katru pavasari laiks ir kā uz pasūtījuma. Uz plosta piedzīvotas lietusgāzes un pat sniegs snigšana, bet tas nav šķērslis, lai plosts neplostotu."Grūti ir, grūti, bet ir jācīnās līdz galam," ir pārliecināts Armands.

Viņš netaisās pamest šo nodarbi, jo divas dienas, kas jāpavada uz plosta, paiet kā vēja spārniem, un tā ir lieliska atpūta un dievišķīga iespēja izbaudīt dabu. Puisis pieļauj, ka mūsdienās Gaujas plostošanu var pielīdzināt realitātes šovam, bet tolaik, kad Strenču puses vīri ar baļķu pludināšanu pelnījuši iztiku, tas bijis smags darbs.

"Toties, saņemot algu, plostnieki dzīvojuši cepuri kuldami," smejas Armands. To, vai šopavasar plostnieki varēs visas dienas kult cepuri, nezina vēl teikt biedrības "Gaujas plostnieki" valdes loceklis un galvenais plosta stūrmanis Romāns Polītis, bet viņš sola, ka viss būs labi. Šodien uz plosta kāp arī pazīstamais pavārs Mārtiņš Sirmais un Strenču plosti izskanēs pa visu Latviju.

Novados