Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Heraldikas komisija neļauj atkāpties no ģerboņu veidošanas noteikumiem

Atkārtoti izsludinātajā konkursā par Strenču novada ģerboņa skiču izstrādi novada deputāti no četriem iesniegtajiem variantiem ir izraudzījušies valcēnietes Kristīnes Ganiņas zīmēto skici.

Šis mākslinieces darbs arī saņēma lielāko balsu skaitu iedzīvotāju aptaujā.

Pārsteidz komisijas attieksmeSkices centrā uz balta fona māksliniece attēlojusi baltu apli, kas simbolizē pilnību, sauli, un dzīvību, un zilā krāsā - līkumoto Gauju. Šo skices elementu var uztvert arī kā smilšu pulksteni, kas simbolizē laiku. Četras horizontālās joslas zaļā krāsā skices apakšējā daļā simbolizē divas pilsētas un divus pagastus, kas apvienojušies Strenču novadā.

Taču tik drīz novads pie sava ģerboņa vēl netiks. Šonedēļ Strenču novada dome iesniedza ģerboņa skici izvērtēšanai Latvijas Heraldikas komisijā un saņēma norādi skici pārstrādāt atbilstoši heraldikas prasībām.

"Esmu šokēts, ka mūsdienās vēl var demonstrēt tik vīzdegunīgu attieksmi pret cilvēkiem un viņu paveikto darbu, neargumentējot un nepaskaidrojot savu viedokli un pat nepiedāvājot heraldikas simbolus. Tie esot jāmeklē pašiem," pēc vizītes Heraldikas komisijā ir sašutis Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

Viņu arī izbrīna, kāpēc, veidojot novada ģerboni, tik stingri jāievēro heraldikas simboli un kāpēc nevar šim jautājumam pieiet mūsdienīgāk.Sākumā meklēs kompromisuLatvijas Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija skaidro, ka heraldikai ir senas tradīcijas no 11. gadsimta un ir likumības, kas jāpārvalda un jāzina.

"Strenču novada ģerboņa skicē nav ievērotas heraldiskās tradīcijas un vairāk vai mazāk ņemti paņēmieni, ko izmanto, zīmējot logo. Uzsākot darbu pie novada ģerboņa skices izveides, vispirms vajag konceptuāli vienoties, kādi ir tie simboli un zīmes, ar ko novads grib sevi identificēt, tad braukt pie mums uz heraldikas komisiju, lai kopīgi šiem konkrētajiem simboliem atrastu puslīdz atbilstošus vizuālus tēlus vai heraldikas figūras, un tikai tad, kad esam kopīgi vienojušies par koncepciju, ķerties klāt pie ģerboņa zīmēšanas," padomu dod R. Umblija.

J. Pētersons uzskata, ka tādā gadījumā zūd jēga konkursa rīkošanai par ģerboņa skiču izstrādi. "Tagad māksliniece uzlabos skici, un mēģināsim atrast kompromisu ar Heraldikas komisiju vai arī atteiksimies no ģerboņa vispār un lietosim pašreizējo skices variantu kā logo," pieļauj novada domes priekšsēdētājs.

R. Umblija komentē, ka visā Latvijā ir izplatīta prakse pārstrādāt pašvaldību ģerboņu sākotnējās skices. Pēdējo 20 gadu laikā viņa atceras tikai pāris gadījumu, kad Heraldikas komisija uzreiz apstiprinājusi iesniegtos variantus. Pārsvarā process ilgstot no pusgada līdz gadam.

"Piemēram, ilgs laiks arī pagāja, līdz tika apstiprināta Smiltenes novada simbolika. Rezultātā tapa skaists, grezns ģerbonis - zelta laukā zila rudzupuķe. Galvenais, lai šī zīme cilvēkiem patiktu, būtu saprotama un atbilstu heraldikas tradīcijām," piebilst R. Umblija.

Novados