Juris Kļaviņš: “Patīkami no rīta piecelties un apzināties, ka apkārt ir sakopta un skaista vide”

Kopš deviņdesmito gadu otrās puses Brantu pagasta "Jaunlūru" saimnieki Aina un Juris Kļaviņi izpelnījušies ne vienu vien atzinības rakstu par ieguldīto darbu savas saimniecības sakopšanā, pagasta sakoptākās sētas izveidošanā, par regulāru un mērķtiecīgu ieguldījumu sakoptas vides veicināšanā un goda saimniecību. Darba "Jaunlūrēs" savulaik nebaidījās Jura vecāki, kas rādījuši priekšzīmi tagadējiem viensētas saimniekiem.

"Ziemeļlatvija" pirmo reizi "Jaunlūrēs" viesojās pirms gandrīz trijiem gadiem, kad saimniecību vēlējās iepazīt arī toreizējie Brantu pamatskolas skolēni, taču tad intervija neizdevās. Ar asarām acīs mājas durvis atvēra Aina un teica, ka šobrīd ir grūti runāt, jo vīrs ir smagi slims, knapi staigājot.

Neskatoties uz visām likstām un veselības problēmām, "Jaunlūrēs" vēl joprojām ir sakopts katrs stūrītis, lauku sētu rotā krāsainas petūnijas un citas puķes, drīz dzeltenā, baltā un rozā krāsā uzplauks rozes. Māju saimniekam veselība uzlabojusies un atkal abi ar sievu var rosīties pa āru no rīta līdz vakaram, vienīgi uz "Panorāmas" laiku obligāti jābūt iekšā.

Lauku burvība nav aizstājama

Aina un Juris darba gadus aizvadīja, strādājot SIA "Vidzemīte". Juris atceras, ka daudzi viņa kolēģi dzīvojuši ciemata centrā vai tā tuvumā un pēc darba mājās atpūtās vai devās peldēties. Neviens uz īsteniem laukiem viņus nedzina, taču Jurim pārāk tuvas un mīļas bija tēva mājas, kur darāmā nekad netrūka.

"Mājas darbi bija gluži kā otrs darbs, bet hobija veidā. Nenācās viegli sakopt visu apkārtni, tomēr jaunībā spēks bija krietni vairāk. Nevar noliegt, ka pārņem gandarījums, ja mūsu darbu novērtē, taču ne jau tāpēc mēs tā rosāmies. Mums vienkārši ir palaimējies, jo abiem ir vienādas intereses" apgalvo 75 gadus vecais Juris.

Viņš nespēj iedomāties dzīvi citviet, jo šejienes burvība esot neaizstājama. Jūtams lepnums, kad "Jaunlūru" saimnieks stāsta, cik patīkamas sajūtas pārņem, no rītiem pamosties ar apziņu, ka apkārt ir sakopta un skaista vide, taču darbs laukos nekad nav trūcis.

Katram savi pienākumi

Šobrīd Brantu pagasta viensētā mīt divas slaucamas govis, trīs kaķi un nepilnu gadu vecais Džeris, kurš pats sev atrada saimniekus. "Kad nomira vecais sunītis, divas nedēļas domājām un plānojām braukt uz patversmi skatīties jaunu, jo lauku mājas nav iedomājamas bez kārtīga sarga.

Vienā dienā aiz mājas pie šķūnīša rēja svešs suns, aizdzinām to uz mājām, bet Zigis (dēls Zigurds - red.) zem piekabes pamanīja kucēnu. Izrādās, ka kaimiņu kucei bija piedzimuši kucēni. Tā mēs viņu paņēmām pie sevis. Viņš ir vienīgais no mums, kurš nenogurst," smej Aina un Juris. Bez lopiņiem un četrkājainajiem mīluļiem vēl ir arī citas rūpes - Ainas ziedu valstība, sakņu dārzs, bet Jurim siltumnīcas darbi, tehnika un dzelži, kas ir viņa kaislība.

"Lauvas tiesu padara Aina, es vairāk kā palīgs smagos darbos, jo ar staigāšanu pagrūtāk. Toties siltumnīcā jau pirmie gurķi izauguši. Abi varējām tos nobaudīt," priecājas pensionārs. Bez ikdienas rūpēm, Juris iecerējis, kā pats saka, sametināt cepamo kasti šašlikam, jo gribas uzrīkot pikniku.

Uz veikalu pēc maizes un desas

"Jaunlūrēs" šogad viss nepieciešamais dārzā ir sastādīts - kartupeļi, burkāni, kāļi, sīpoli, salāti, bietes. "Protams, ir arī ogulāji. No visa pa druskai, lai varētu izbaudīt lauku ēdiena īsto garšu. Pieniņš mums arī ir, paši taisām sviestu, krējumu un biezpienu. Gaļu esam iesākuši pirkt no viena zemnieka. Veikalā nopērkam tikai mazi un dažreiz desu," lepojas Aina.

Sirmā vecumā nav viegli paveikt tik daudz laba, kā tas vēl joprojām izdodas Kļaviņu pārim. Viņu panākumu atslēga ir mīlestība vienam pret otru un darbu. "Ikviens darbiņš ir jādara ar mīlestību, tad arī spēks rodas vairāk. Ja kaut kas tiek darīts pret paša gribu vai ar riebumu, tad pašam grūtām un otram nepatīk," ir pārliecinājies Juris.

Novados